Būtu jāzin! - atšķirības starp pašuzlādes hibrīdiem, vieglajiem hibrīdiem un plug-in jeb lādējamajiem hibrīdiem 1

Foto: Publicitātes attēls

Velocita | 24.jūlijs 2020 12:35

Pagājušā gadsimta beigās automašīnu pircējiem bija divas izvēles iespējas – automobilis ar benzīna vai automobilis ar dīzeļdzinēju.

Šobrīd šiem diviem dzinēju veidiem ir pievienojušies arī auto ar elektromotoru, taču šī piedziņas veida īpatnības nespēj apmierināt ikvienu. Ievērības cienīga alternatīva tādēļ ir hibrīdautomobiļi, kam ir divi motori – iekšdedzes dzinējs, kas var būt gan ar benzīna, gan ar dīzeļdegvielu darbināma iekārta, un elektromotors.

Par iekšdedzes dzinējiem jautājumu jau sen vairs nav. Šādi auto pa pasaules ceļiem ripo jau vairāk nekā gadsimtu, un tos aizvien uz priekšu dzen enerģija, kas rodas eksplodējot gaisa un degvielas maisījumam dzinēja degkamerās. Šis maisījums motorā eksplodē vairākus tūkstošus reižu minūtē, tā radot ne tikai enerģiju, bet arī ausīm tīkamu skaņu. Lielākais šāda veida dzinēju trūkums ir zemā efektivitāte, kas pat pēc daudzus gadu desmitus ilgas izpētes nepārsniedz 30 – 40 procentus. Pārējā degvielas sadegšanas laikā ģenerētā enerģija ir siltums, kas nonāk apkārtējā vidē.

Automobiļu piedāvājuma spektra otrā galā ir tīrie elektromobiļi. Aizvadītās desmitgades laikā mēs esam novērojuši strauju šī segmenta popularitātes pieaugumu, un arī tehnoloģijas šajā periodā ir piedzīvojušas strauju attīstību. Elektromobiļa degvielas tvertnes jeb baterijas uzpildīšana aizņem desmitiem reižu vairāk laika nekā degvielas uzpilde automobilī ar iekšdedzes dzinēju. Tomēr pūles un laika patēriņš atmaksājas, jo ievērojami lētāka ir ne tikai pārvietošanās ar elektroauto, bet arī tā uzturēšana.

Starp abiem galējiem auto piedziņas tipu veidiem ir hibrīdautomobiļu zona, un tajā var izdalīt trīs galvenos tipus:  tradicionālie pašuzlādes hibrīdi, vieglie hibrīdi un plug-in jeb lādējamie hibrīdi. Katra tipa automobiļiem ir savas priekšrocības, un tie visi ievērojami atšķiras snieguma ziņā. Uzlādei no rozetes, iespējams, ir vislielākie plusi, jo tādi auto kā Peugeot Hybrid4 un Volkswagen Golf GTE ir gan jaudīgi, gan arī ārkārtīgi ekonomiski.

Gandrīz kā elektroauto, taču krietni praktiskāks

Uzbūves un īpašību dēļ vistuvākie elektromobiļiem ir plug-in hibrīdi, kurus no tradicionālajām iekšdedzes dzinēja automašīnām var atšķirt pēc diviem tvertņu vāciņiem. Aiz viena no tiem atrodas piekļuve benzīna vai dīzeļdegvielas tvertnei, aiz otra – uzlādes ligzdas. Plug-in hibrīdi bieži vien ir kā jau esoša modeļu klāsta papildinājums. Piemēram, tādi auto kā Peugeot 3008 un 508, gluži tāpat kā Volkswagen Golf un Passat, ir pieejami gan ar tradicionālajiem dzinējiem, gan arī lādējamu hibrīdsistēmu. Tā ir patiesa izvēles brīvība, jo pircējs var izvēlēties sev tīkamāko modeli un tikai tad vērtēt dzinēju klāstu. Nevis otrādi.

Lādējamās hibrīdsistēmas automobiļi apvieno elektroauto un tradicionālo automašīnu labākās īpašības. Kad baterija ir uzlādēta, ar elektrību vien šāds auto var nobraukt aptuveni pussimts kilometru. Kad baterijas resursi ir izlietoti, nav jāsatraucas un jāmeklē lādēšanas iespējas, jo zem pārsega iebūvētais iekšdedzes dzinējs ļaus bez apstājas nobraukt pat vēl lielāku attālumu.

Plug-in hibrīdautomobiļu bateriju dažu stundu laikā var uzlādēt no visparastākās elektrotīkla rozetes mājās. Lietojot ātrās uzlādes stacijas, resursu atjaunošanai nepieciešamais laiks būs ievērojami īsāks. Statistika rāda, ka vidusmēra cilvēks, kurš dzīvo pilsētā, dienā nenobrauc vairāk par 50 kilometriem. Un tas nozīmē, ka lielu daļu plug-in hibrīdu var ikdienā lietot kā elektroautomobiļus.

Vēl viena plug-in hibrīdu īpatnība ir zems vidējais degvielas patēriņš apvienojumā ar augstiem veiktspējas rādītajiem. Volvo XC40, kuram uzstādītais hibrīddzinējs attīsta 262 zirgspēkus, vidēji patērē 2 – 2,4 litrus benzīna uz 100 kilometriem. Peugeot 3008 pilnpiedziņas hibrīdsistēmas kopējā jauda savukārt ir 300 zirgspēki, un šī auto vidējais patēriņš ir 1,3 – 1,4 l/100 km.

Pateicoties ietilpīgākām baterijām un jaudīgiem elektromotoriem, šiem automobiļiem ir vairāki braukšanas režīmi. Pirmais, kas apskatīts jau iepriekš, ir elektriskais režīms, un tas būs ideāla izvēle ikdienas braukšanai pilsētā. Tas gan nenozīmē, ka izslēgta ir elektriska pārvietošanās arī pa šoseju, jo, piemēram, Peugeot hibrīdi ar elektrību vien spēj sasniegt 135 km/h. Kad baterijas uzlādes līmenis ir par zemu vai arī no automobiļa tiek prasītas dinamiskākas gaitas īpašības, automātiski tiek aktivizēts hibrīdrežīms. Šajā brīdī automobilis izmanto abus tam uzstādītos dzinējus, lai optimizētu enerģijas patēriņu.

Dinamiskas braukšanas entuziastu vidū vispopulārākais būs sportiskas braukšanas režīms. Šajā režīmā riteņus piedzen abi motori, un to galvenais uzdevums ir attīstīt maksimālo jaudu visā ātruma diapazonā. Tā kā elektromotors jebkurā brīdī riteņiem var novadīt 100 procentus jaudas, akseleratora pedālis ir īpaši jutīgs un atsaucīgi reaģē uz mazāko kājas kustību. Plug-in hibrīdauto ir arī ievērojami dinamiskāki par analogiem automobiļiem, kam uzstādīts tikai iekšdedzes dzinējs. Ne velti daži no pasaulē dinamiskākajiem automobiļiem, piemēram, Ferrari SF90 Stradale, Koenigsegg Gemera un citi ir plug-in hibrīdi.

Pirmsākumi meklējami jau pagājušajā gadsimtā

Pirmie tradicionālie hibrīdauto ielās parādījās pagājušā gadsimta beigās, kad Toyota laida klajā savu modeli Prius. Šajos auto iekšdedzes dzinējs strādā mijiedarbībā ar elektromotoru, ko darbina neliela izmēra baterija. Elektromotora galvenā loma šeit ir sniegt atbalstu iekšdedzes dzinējam situācijās, kad tam jāveic vislielākais darbs, bet degvielas patēriņš un attiecīgi arī izdevumi - visaugstākie. Tas ir, sākot gaitu vai ar nelielu ātrumu manevrējot pilsētā.

Šajos hibrīdauto baterija lādējas pati, izmantojot bremžu enerģijas reģenerēšanas sistēmu un dzinēja jaudu braukšanas laikā. Tā kā benzīna un elektromotors pārslēdzas nemanāmi, tā lietošana nekādi neatšķiras no tradicionālas automašīnas.

Vēl viens un, iespējams, vismazāk pamanāmais hibrīddzinēju tips ir tā dēvētie vieglie hibrīdi, kurus izmanto Audi, Suzuki, Volkswagen un daudzi citi ražotāji. Automobiļi ar šo hibrīddsistēmu paātrināšanās nolūkā izmanto degvielu, savukārt elektromotoram ir tikai dažas funkcijas – tas palīdz iedarbināt dzinēju, ļauj to izslēgt bremzēšanas un gaitas palēnināšanas laikā, kā arī stāvot sastrēgumos un laiku pa laikam, braucot vienmērīgā ātrumā. Šī hibrīdsistēma apgādā ar enerģiju tādus automobiļa mezglus kā klimata kontrole un multimediju sistēma, tādējādi atslogojot iekšdedzes motoru.

Šie ir trīs galvenie hibrīdautomobiļu tipi, bet nav šaubu, ka pirmais aplūkotais – plug-in hibrīdauto – pārskatāmā nākotnē būs populārākais, jo teicami spēj apvienot ekoloģiju ar praktiskumu, kas ir neatsverami tālos ceļojumos.

 
1 Lasīt visus komentārus → Populārākie komentāri
 
nav pieminēti 24.jūlijs 2020 23:58
5 0 Atbildēt

Pļurkt-In

 
Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Pamatīga avārija "vilcieniņš" uz A7 šosejas starp Katlakalnu un Baložiem (+ VIDEO) 12

Šodien, 25.septembrī, uz Bauskas šosejas pie Katlakalna notika avārija ar četru automašīnu dalību pirms plkst.12:00. Lasīt vairāk

 

Vakar divu Audi sadursmē uz Vidzemes šosejas cietušas trīs personas

Vakar divu automašīnu sadursmē uz Vidzemes šosejas cietušas trīs personas, aģentūru LETA informēja Valsts policijas (VP) Vidzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Zane Vaskāne. Lasīt vairāk

 

Aptaujas rezultāti: Tuvāko piecu gadu laikā elektroauto Latvijā plāno iegādāties teju katrs ceturtais 37

Bankas Citadele un Norstat septembrī veiktās Baltijas iedzīvotāju aptaujas dati rāda, ka tuvākajos gados uz Latvijas ceļiem būtiski pieaugs elektroauto skaits. Lasīt vairāk

 

Aizvadīta akcija “ROADPOL Drošības dienas”! 1

No 16. septembra nedēļas garumā Eiropas Savienības dalībvalstīs, tostarp Latvijā, norisinājās Eiropas ceļu policijas tīkla “ROADPOL” organizētā akcija “ROADPOL Drošības dienas”. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti