Jau ilgstoši lielāko apdraudējumu uz ceļiem rada jauni un nepieredzējuši autovadītāji vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem. Tomēr lielāko autovadītāju grupu veido vecāka gadu gājuma un pieredzējušāki autovadītāji, tāpēc lielā mērā no viņiem ir atkarīga ceļu satiksmes drošība.
Apdraudējumu galvenokārt rada novecojušas zināšanas par noteikumiem, uz rutīnu balstīta braukšana, kā arī pašpārliecinātība.
Lai arī saskaņā ar statistikas datiem, piemēram Polijā, uz ceļiem visbīstamākie ir jaunie autovadītāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem, tomēr pieredzējušākie autovadītāji skaitliski veido daudz lielāku grupu. Fakts, ka autovadītāja tiesības tika iegūtas pirms vairākiem desmitiem gadu, palīdz izvairīties no draudiem, tomēr tas negarantē drošību. Renault Drošas braukšanas skolas instruktori apkopojuši pieredzējušo autovadītāju biežāk pieļautās kļūdas, kas var radīt draudus satiksmes drošībai.
Ar zināšanām, kas iegūtas pirms 30 gadiem, nepietiek
Daudzi autovadītāji cenšas sekot līdzi noteikumu izmaiņām, taču diemžēl tas neattiecas uz visiem satiksmes dalībniekiem.
“Daži ir apmierināti ar zināšanām, kuras viņi ieguvuši, gatavojoties autovadītāja eksāmenam pirms vairākiem desmitiem gadu, tomēr ceļu satiksmes noteikumi nepārtraukti mainās. Gadās arī tā, ka pat tad, ja vadītājs ir dzirdējis par izmaiņām noteikumos, viņš ne vienmēr spēj pielietot tās praksē vai atceras to izdarīt. To var pamanīt situācijā, kad ir nepieciešams izveidot koridoru operatīvajam transportam,” skaidro Renault Drošas braukšanas skolas eksperts Kristofs Pela.
Autovadītājiem vajadzētu ne tikai atsvaidzināt savas zināšanas, bet arī regulāri atkārtot iepriekš apgūto. Atsevišķas satiksmes zīmes ikdienas braucienos ir sastopamas ļoti reti, tāpēc ir viegli aizmirst, kā rīkoties tās ieraugot. Tomēr autovadītājiem jābūt gataviem šādiem apstākļiem. Tāpat ir vērts apsvērt iespēju uzlabot savas braukšanas prasmes drošas braukšanas kursos.
Uz rutīnu balstīta braukšana
Ilggadējā braukšana pa to pašu pilsētu var iemidzināt autovadītāja modrību. Šādos gadījumos autovadītājs var neņemt vērā satiksmes organizācijas izmaiņas, kas dažkārt pat noved pie braukšanas pretēji satiksmes virzienam. Šo iespējams novērst, uzmanīgi vērojot horizontālās un vertikālās ceļā zīmes, kā arī pastāvīgi koncentrējoties tikai uz braukšanu.
Pārmērīga pašpārliecinātība
Pat ilggadējā braukšanas pieredze negarantē to, ka netiks pieļautas kļūdas.
“Katram autovadītājam ir jāņem vērā sava labsajūta konkrētajā dienā, jāizvairās no ilgstošas braukšanas bez pārtraukuma vai pēc negulētas nakts. Pārliecība par savām spējām nedrīkst kļūt par iemeslu ātruma pārsniegšanai, riskantu manevru veikšanai vai telefona izmantošanai braukšanas laikā,” norāda Kristofs Pela.
uzskatu, ka nekādi jauni noteikumi nevar būt, kas ietekmē drošību labāk nekā vecie. Tikai jauni stulbi ierobežojumi. Uz Milzkalnes_klapkalnciema ceļa ir kāds mērg.l.is novilcis gandrīz visa ceļa garumā nepārtraukto līniju Jauns noteikums, vai kā? Vadītājam vairs netiek dota nekāda iespēja pašam vērtēt situāciju. Iedomājieties, ka tur kāds brauc uz, teiksim, 60. Un nav legālu iespēju viņu apdzīt vispār. Un tā paliek daudz kur. Vai tie ir tie jaunie noteikumi, kurus vecie vadītāji nespēs izpildīt? Smiekli nāk.
pamatnoteikumi nav mainījušies, tikai dažādas nianses mainās