Drošības jostu lietošana aptuveni uz pusi samazina risku nomirt ceļu satiksmes negadījuma laikā. Tomēr ne visi izmanto drošības siksnas un brauciena laikā piesprādzējas.
Jo īpaši bieži par piesprādzēšanos aizmirst tie pasažieri, kas sēž aizmugurējā sēdeklī vai arī tie, kas dodas īsā izbraucienā. Cilvēki, kuri brauciena laikā nelieto drošības jostas, pakļauj riskam ne tikai sevi, bet atsevišķos gadījumos arī citus pasažierus.
Lai gan mūsdienās, pateicoties tehnoloģiju attīstībai, automobiļus iespējams aprīkot ar modernām drošības sistēmām, drošības jostu lietošana joprojām ir galvenais vadītāja un pasažieru drošības līdzeklis mašīnā.
Drošības jostu izmantošana ir drošības stūrakmens
Drošības jostu lietošana ir obligāta prasība, braucot pa visiem koplietošanas ceļiem, un tās neievērošana ir uzskatāma par pārkāpumu. Drošības jostu izmantošana būtiski samazina ceļu satiksmes negadījumā gūto traumu nopietnību, un to lietošanai vajadzētu kļūt par pašsaprotamu katra auto vadītāja un pasažiera refleksu.
“Apzināta drošības līmeņa samazināšana, nelietojot drošības jostas, ir uzskatāma par īpaši neatbildīgu rīcību. Drošības siksnas pasargā no iespējamas izkrišanas no transportlīdzekļa vai atsišanās pret priekšējo pasažieru sēdekli, kā arī sadala sadursmes trieciena spēku pa lielāku ķermeņa virsmu, tādējādi samazinot traumu risku un apmēru. Nepiesprādzējoties tiek ietekmēta arī gaisa spilvenu pareiza darbība. Lietosim drošības jostas vienmēr un visur, pat īsos pārbraucienos,” aicina Ādams Bernards, Renault drošas braukšanas skolas mācību direktors.
Pareizi uzlikta un piesprādzēta drošības josta plakani un cieši pieguļ pie ķermeņa, viena daļa iet pāri ķermenim virs krūšu kaula, otra – pēc iespējas zemāk vēdera rajonā (zem gūžu kaulu smailēm). Drošības jostas augšējais stiprinājuma punkts ir jāpielāgo tā, lai josta nenoslīdētu un arī negultos uz kakla, bet pēc iespējas precīzāk atrastos uz atslēgas kaula. Ja drošības jostas augstumu nav iespējams regulēt vai regulācija ir nepietiekama, var pacelt vai nolaist sēdekli. Mūsdienu automašīnas ir aprīkotas ar drošības jostu piesprādzēšanas atgādinājumu sistēmu, kas ar skaņas un vizuālajiem signāliem atgādina par nepieciešamību izmantot drošības jostas.
Drošības spilveni neaizstāj drošības jostu izmantošanu
Mūsdienās drošības spilveni ietilpst automašīnu standarta aprīkojumā. Tomēr pareiza gaisa spilvena darbība ir atkarīga no drošības jostu lietošanas. Ja drošības jostas nav piesprādzētas, vadītāja vai pasažiera ķermenis netiek turēts atbilstošā attālumā un tieši pretī priekšējam gaisa spilvenam, tādēļ spilvens nespēj pildīt savu funkciju, radot papildu traumas.
Kam nav jāpiesprādzējas?
Pienākums lietot drošības jostas neattiecas, piemēram, uz sievietēm pēdējos grūtniecības mēnešos. Tomēr ir vērts izmantot papildu drošības risinājumu, piemēram, drošības jostas adapteri grūtniecēm, kas palīdzēs noturēt drošības jostas gūžu daļu zem grūtnieces vēdera un neļaus jostai pārvietoties. Tāpat drošības jostas nav jālieto personām ar ārsta izziņu, kur norādīts, ka veselības stāvokļa dēļ drošības jostu lietošana nav ieteicama.
“Pienākums piesprādzēt drošības jostas pilnībā attiecas arī uz pasažieriem, kas atrodas auto aizmugurējā sēdeklī. Neskatoties uz to, šie pasažieri daudz biežāk nekā transportlīdzekļu vadītāji atzīst, ka brauciena laikā nelieto drošības jostas, liecina Polijas Valsts ceļu satiksmes drošības padomes dati. Sadursmes gadījumā aizmugurējie pasažieri, kuri nav piesprādzējušies, ar lielu spēku var izlidot no sēdekļa, tādējādi radot apdraudējumu ne tikai sev, bet arī citiem pasažieriem,” skaidro Ādams Bernards.
Drošības jostu ieviešanas pirmsākumos CSN bija ierakstīts, ka drošības jostas NEDRĪKST lietot šķērsojot ūdenstilpni pa tā dibenu vai ledu, kā arī var nelietot braucot gar aizu.
Pie kam ļoti loģiska atruna, kura pēc tam izzuda. Šajos gadījumos drošības jostas TRAUCĒ ātri izkļūt no auto un veicina bojāeju.
Nedrīkst visus gadījumus pavilkt zem vienas šnites.
Ne tikai pirmsākumos - Igauņu ziemas ledus ceļos arī drošības jostu lietošana ir aizliegta!