Kā rūpēties par elektroauto svarīgākajām komponentēm – akumulatoru, bremzēm un riepām 3

Kaut arī elektroautomobiļiem ir krietni mazāk dažādu kustīgo detaļu nekā tradicionālās degvielas spēkratiem un ikdienā apkope varētu būtu maciņam draudzīgāka, tomēr jārēķinās, ka būtiskāki remonti mēdz būt sarežģītāki un dārgāki, jo tam ir nepieciešamas gan specifiskas zināšanas, gan aprīkojums, vērtē eksperti.

Elektroauto īpašniekiem jāatceras, ka svarīgākās šā dzelzs rumaka komponentes, par kurām jārūpējas, ir: akumulators, bremzes un riepas.

Vienlaikus jāpatur prātā, ka šajā automašīnā vairākām detaļām ir augsts spriegums, tas nozīmē, ka tos remontēt vai apkopt var sertificēti meistari, kas zina gan elektrospēkratu uzbūvi, gan drošību. Cilvēkiem bez šādām zināšanām nevajadzētu ķerties pie oranžas krāsas komponentēm vai savienojumiem.

Sagaidāms, ka nākotnē elektrisko automašīnu skaits tikai palielināsies, tāpēc vadošais auto rezerves daļu izplatītājs Latvijā “IC24.lv” aptaujāja vairākus nozares ekspertus, lai aplūkotu būtiskākos elektroauto uzturēšanas un remonta aspektus.

Elektriskā auto sirds – akumulators

Viena no svarīgākajām detaļām elektriskajos spēkratos ir tā sirds – akumulators. Šobrīd tā mūžs ir aptuveni astoņi līdz desmit gadi. Ierasts, ka ražotājs piedāvā akumulatora garantiju pieciem līdz astoņiem gadiem vai noteiktam nobraukumam, taču tas neatbrīvo īpašnieku no rūpēm par to.

Lūk, dažas lietas, kas akumulatoru visbiežāk deldē. Pirmkārt, tā uzlādes līmenis regulāri ir mazāks nekā 5% un akumulators netiek uzreiz uzlādēts. Otrkārt, elektroauto bieži tiek pamests novārtā, proti, tas netiek darbināts vairāk nekā mēnesi. It sevišķi riskanti tas ir, ja akumulatora uzlāde nav 50-75% robežās. Treškārt, pārlieku sportiska braukšana. Proti, litija akumulatora mūža ilgumu rēķina arī uzlādes ciklos, kas parasti ir ap 1000-1500 ciklu. Tāpēc matemātika ir gluži vienkārša – jo biežāk brauksim kā rallijā, jo biežāk dzelzs rumaks būs jāuzlādē, kas, savukārt, saīsinās baterijas dzīves ciklu.

Tāpat akumulatoru ietekmē arī āra temperatūra. “Elektroauto “nepatīk” ekstremāli augstas vai zemas temperatūras. Ja spēkrata īpašnieks zina, ka būs, piemēram, –30 grādi pēc Celsija, tad būtu ieteicams auto turēt garāžā. Tāpat būtu jārīkojas arī lielā karstumā. Turot auto šādos laikapstākļos ārā, tas noteikti ietekmēs akumulatora darbību ilgtermiņā,” uzsver “Mūsa Motors Rīga” servisa koordinators Aigars Ēdolfs.

Kaut arī visbiežāk ražotāji neatklāj, cik tad īsti maksā akumulators, tomēr prognozējams, ka tā nomaiņa pēc garantijas perioda beigām nebūt nebūs lēts prieks. Vismaz tik ilgi, kamēr netiks pilnveidotas ražošanas tehnoloģijas un elektroauto pārdošana sasniegs noteiktus apjomus.

Pēc Ēdolfa vārdiem, šobrīd gan nav īsti skaidrs, ko mēs darīsim pēc desmit vai 15 gadiem, kad elektroauto baterijas būs jāutilizē. “Litija jona baterijas nav tas pats, kas, piemēram, svina baterijas, ko Latvijā var pārstrādāt. Elektroauto bateriju utilizācija šobrīd ir salīdzinoši dārga. Viena no tuvākajām vietām, kur tās tagad var nodot pārstrādei, ir Polija. Tas noteikti ir aspekts, kam ir jāpievērš uzmanība nākotnē,” pauž Ēdolfs.

Auto viena no svarīgākajām drošības detaļām – bremzes

Elektriskie automobiļi izmanto divas bremzēšanas sistēmas: pirmkārt, reģeneratīvo bremzēšanu, izmantojot motoru kā ģeneratoru, kas arī uzlādē akumulatoru, otrkārt, standarta bremzēšanu ar diskiem un bremžu klučiem.

“Mūsa Motors Rīga” pārstāvis skaidro, ka tā tiek atvieglota slodze uz mehānisko bremžu sistēmu un riepām, kas nozīmē, ka attiecīgās detaļas jāmaina retāk. Eksperts gan atgādina, ka bremžu šķidruma kontrole joprojām ir spēkā arī elektriskajiem auto.

“Vairākiem elektroauto ir iespēja izvēlēties režīmu, kad, atlaižot gāzes pedāli, auto bremzē pats. Ja vadītājs iemanās šo sistēmu likt lietā efektīvi, tad bremzes jāizmanto reti. Ieguvējs ir gan auto īpašnieks, jo mazinās remonta izmaksas, gan arī iedzīvotāji kopumā, jo šādi krietni mazinās bremzēšanas radītais vides piesārņojums,” min Ēdolfs.

Elektrisko auto riepām jātiek galā gan ar spēka rata svaru, gan jānodrošina aerodinamika

Elektrisko auto riepas atšķiras no iekšdedzes dzinēju auto, jo tām ne tikai jānotur spēkrata svars un jānodrošina saķere ar ceļa virsmu, bet vienlaikus jāmazina pretestība, lai uzlabotu aerodinamiku un efektivitāti. Tiesa, tieši pēdējā iemesla dēļ riepas mēdz būt šaurākas.

Fizikas likumi ir spēkā arī elektriskajiem auto, tas attiecas arī uz riepu un ceļa saķeri, kas ir svarīgi bremzējot. Jo šaurākas riepas, jo mazāka ritošās daļas saskarsme ar virsmu, tas, savukārt nozīmē, ka bremzēšanas ceļš var būt garāks un apstāšanās lēnāka.

“Šis jāpatur prātā, lai neradītu sev citas neparedzētas remonta izmaksas, kas var rasties lēnākas bremzēšanas dēļ,” piebilst Ēdolfs.

Tas arī nozīmē, ka elektrisko spēkratu īpašniekiem jākontrolē, lai riepas tiktu mainītas saskaņā ar ražotāja noteikto, jāpārbauda, vai riepās ir pietiekams spiediens un protektoru dziļums ir atbilstošs. Ja riepas ir nolietotas, tās nekavējoties ir jāmaina.

Elektroauto jebkurā gadījumā ir nepieciešama regulāra apkope

“Elektriskās automašīnas vajadzības, salīdzinot ar tās tradicionālās degvielas brāļiem un māsām, ir krietni mazākas, taču jebkurā gadījumā regulāra tehniskā apkope ir nepieciešama. Spēkratiem ar elektrisko piedziņu ir jāatbilst mehānisko transportlīdzekļu drošības standartiem un jāveic tādas pašas, stingras drošības pārbaudes kā parastajiem dzelzs rumakiem,” pauž “IC24.lv” pārstāvis Nikolajs Žeļņins.

Pēc “Autobrava Motors” pēcpārdošanas vadītāja Rolanda Turka vārdiem, elektroauto regulārajā apkopē ir jāmaina bremžu šķidrums, dzesēšanas šķidrums, eļļa reduktorā un salona filtrs. Šīs lietas cenas ziņā no jau ierastajiem auto maz atšķiras. Ar iekšdedzes motoru darbināmam auto regulārajā apkopē papildu jāpārbauda un jāmaina arī motoreļļa, motoreļļas filtrs un gaisa filtrs.

“Auto ražotāji nosaka konkrētas darbības, kas klientam ir jāveic, lai saglabātu auto garantiju. Viena no tām - reizi gadā jādodas uz servisu pārbaudīt savu auto,” piebilst Ēdolfs.

Elektriskā transportlīdzekļa šasijas, virsbūves, riepu, stūres un piekares apkope jāveic jau ierastajā veidā, tāpat kā gaisa kondicionēšanas sistēmas, dažādu komforta funkciju un logu tīrītāju pārbaudes. Tās ir būtiskas kā transportlīdzekļa drošībai, tā arī braukšanas komfortam.

“Tagad automobiļi ir pietiekami gudri, lai lietotājam pateiktu priekšā, ka tiem nepieciešama apkope vai ka ir kādas tehniskas problēmas. Ja lietotājs to ignorē, tad, protams, pēc laika ceļš uz servisu būs jāmēro ar evakuatoru. Vienalga, kāda veida auto tiek izmantots, tam noteikti ir jāpievērš uzmanība un uz servisu jādodas laikus,” uzsver Turks.