Vai motoreļļa ir piemērota pārnesumkārbas eļļošanai un otrādāk? 14

Viena no svarīgākajām smērvielu funkcijām ir berzes samazināšana, kas rodas, piemēram, dzinējā vai pārnesumkārbā. Šo funkciju nodrošināšanai tiek izmantotas specializētas dzinēju un transmisijas eļļas, kas savā būtībā var šķist līdzīgas vai pat identiskas, taču tā nemaz nav.

Ikvienai motoreļļai ir noteiktas funkcijas un to galvenais uzdevums ir nodrošināt pareizu dzinēja kustīgo daļu eļļošanu, izveidojot izturīgu eļļas kārtu, kas aizsargā konkrētās detaļas.  Tomēr pastāv arī citi svarīgi eļļas uzdevumi, piemēram:

·         siltuma izkliedēšana – atdzesējot karstus elementus (virzuļa gredzens – 250° C, virzuļa lejasdaļa – 200° C, dzinēja apvalki līdz 130° C), kā arī nodrošinot siltuma izkliedi uz eļļas kartera, kas palīdz uzturēt pareizo dzinēja temperatūru;

·         aizsardzība pret koroziju – ar nepieciešamajām piedevām, kas palielina eļļas sārmainību, ir iespējams novērst vai vismaz mazināt korozijas rašanos;

·         degkameras atbilstošas darbības nodrošināšana – dzinējs tiek veidots tā, lai tikai pēc atbilstošas viskozitātes eļļas ievadīšanas starp gredzeniem un cilindra čaulu dzinējs sasniegtu atbilstošo kompresijas spiedienu;

·         dzinēja tīrīšana – augstas kvalitātes bāzes eļļa novērš zemas un augstas temperatūras piemaisījumu radītos nosēdumus, izšķīdinot tos un liekot nogulsnēties eļļas virspusē, līdz tā tiek nomainīta.

Izvēloties eļļu pārnesumkārbai, nosacījumi būs tādi paši kā izvēloties motoreļļu – eļļai jāatbilst noteiktiem kvalitātes un viskozitātes standartiem, ko ir norādījis transportlīdzekļa ražotājs. Tomēr jāatceras, ka katra konkrētā eļļa darbojas pilnīgi atšķirīgā vidē, un, lai gan to galvenais uzdevums un funkcijas sakrīt, tas nemaina faktu, ka katra pievienotā piedeva rada īpašas atšķirības katrā no eļļas tipiem. Motoreļļas nesatur berzes piedevu, kas atbild par sinhronizatoru darbību transmisijā, kas, savukārt, ietekmē ātrumkārbas kustības kvalitāti. Turklāt tām ir mazāks EP (extreme pressure) daudzums. Rezultātā dažādu nepieciešamo piedevu trūkums var izraisīt kārbas nodilumu vai ķeršanos (atkarībā no tās slodzes), kas pierāda to, ka motoreļļas nav piemērotas izmantošanai pārnesumkārbā.

“Nedrīkst aizmirst arī par pārnesumkārbas smērvielām, to piemērotību konkrētajai darbības veikšanai un būtisko atšķirību starp motoreļļu. Arī transmisijas eļļu nedrīkst izmantot dzinēja eļļošanai, galvenokārt tādēļ, ka tai trūkst sārmaino eļļas piedevu, lai neitralizētu skābos sadegšanas produktus, piemēram, kvēpu daudzumu. Turklāt EP piedevas – sērs, fosfors – sabojā vai aizsprosto katalizatoru un DPF jeb kvēpa filtru, kas samazina toksiskās emisijas no dīzeļdegvielas izplūdes gāzēm,” norāda Andžejs Hušatinskis (Andrzej Husiatyński), “Total Polska” tehniskās nodaļas vadītājs.

Svarīgs aspekts, ko daudzi autovadītāji dažkārt neapzinās, ir arī eļļas viskozitāte un darba temperatūras diapazons, kas dzinējam un pārnesumkārbai krasi atšķiras. Motoreļļa darbojas daudz plašākā temperatūras diapazonā, taču kārbas eļļas  – “labvēlīgākā” temperatūras vidē, kas nav par augstu un nav arī par zemu.

"Ap virzuļa gredzeniem motoreļļa sasniedz līdz pat 250 grādus, kas to pakļauj oksidācijas riskam. Savukārt pārnesumkārbas darba temperatūra svārstās izteikti zemākā temperatūrā, reti vien sasniedzot 100 grādus, kas eļļai ļauj darboties tikai berzes procesā. Tomēr jāvērš uzmanība, ka kārbā esošajai eļļai jābūt ļoti kvalitatīvai un izturīgai pret salu, un jādarbojas efektīvi sākot jau ar uzsilšanas brīdi. Jāizprot arī tas, ka pārnesumkārbās eļļa nonāk tiešā saskarsmē ar detaļu berzi un tai ir nemitīgs uzdevums tās noturēt labā darba stāvoklī, kas prasa izmantot specializētas viskozitātes indeksu paaugstinošas piedevas,” atgādina Andžejs Hušatinskis.