Kā liecina Latvijā lielākās apdrošināšanas sabiedrības BALTA (RSA Grupa) jaunākie dati, arvien biežāk tiek saņemti atlīdzību pieteikumi, kuros kā negadījuma iemesls norādīta sadursme ar dzīvnieku. Pērn pirmajā pusgadā reģistrēti 247 gadījumi, kad automašīna sadūrusies ar dzīvnieku. Šogad fiksēts par 28% vairāk pieteikumu nekā attiecīgajā periodā 2012.gadā.
Turklāt šī gada janvārī ir pārspēts pērn oktobrī reģistrētais sadursmju ar dzīvniekiem skaita rekords. Šogad janvārī ir bijis 80 šādu gadījumu. Arī maijā reģistrēts liels sadursmju skaits - 68 gadījumi. 2012.gadā BALTA vidēji mēnesī saņēma 45 atlīdzību pieteikumus, kuros kā iemesls norādīta sadursme ar dzīvnieku.
2013.gadā visbiežāk - 52% - BALTA reģistrēto automašīnu sadursmju gadījumu notikuši ar stirnām. Aptuveni 10% gadījumos notriekti klaiņojoši suņi. Savukārt 5% gadījumu sadursmi izraisījušas mežacūkas, 3% - lapsas, tikpat - zaķi. Reģistrētas arī sadursmes ar kaķiem, bebriem, jenotiem un putniem, kā arī neidentificētiem dzīvniekiem, kuriem pēc sadursmes izdevies aizskriet. Lielākie zaudējumi radušies gadījumos, kad notikusi sadursme ar briedi vai alni. Šogad reģistrēti 14 gadījumi, kad automašīnai uzskrējis briedis, un 13 gadījumi, kad zaudējumi radušies sadursmē ar alni. Turklāt BALTA dati liecina, ka lielākais sadursmju skaits reģistrēts Kurzemē - aptuveni 10% gadījumu ceļa posmā Rīga - Ventspils, mazliet mazāk, aptuveni 5% gadījumu - Liepājas novadā.
Kopumā pagājušajā gada pirmajā pusē par sadursmēm ar dzīvniekiem BALTA segusi zaudējumus 140 000 latu apmērā, bet šogad atlīdzībās izmaksāti jau teju 170 000 latu. Jāpiebilst, ka 2012.gadā lielākā izmaksātā atlīdzība bijusi 11 561 lats.
Tikmēr, aplūkojot citus biežākos negadījumu iemeslus, ir jāpiemin arī bedres. Šī gada pirmajos sešos mēnešos BALTA saņēmusi vairāk pieteikumu nekā pērn attiecīgajā periodā par negadījumiem saistībā ar bedrēm. Ja pērn pirmajā pusgadā BALTA reģistrējusi 140 gadījumus, kad iebraukšana bedrē radījusi zaudējumus automašīnai, tad šogad - jau 264 gadījumus. Turklāt nekvalitatīva ceļu seguma izraisītie bojājumi ievērojamā skaitā tikuši pieteikti arī maija un jūnija mēnešos, kas liek domāt, ka bīstamas bedres uz Latvijas ceļiem diemžēl vairs nav tikai ikgadējs pavasara fenomens.
Tā kā nav bijusi tāda pieredze, man šajā jautājumā ir ķīselis galvā, varbūt kāds varētu apgaismot. Kā man reiz skaidroja, lai pēc dzīvnieka notriekšanas saņemtu Kasko atlīdzību, jāizsauc policija, kas noformēs negadījumu. Un vispār, neatkarīgi no Kasko esamības, it kā obligāti jāsauc policija, jo notriektais meža zvērs pieder valstij (meža saimniecībai?), tātad sanāk CSN 50.punktā norādītā ''trešās personas manta''. Policija vienlaikus gan var noformēt CSN pārkāpumu par nepiemērotu ātrumu ceļa posmā, kur ir brīdinājums par meža zvēriem. Tāpēc, ja auto nav pārāk stipri bojāts, varbūt labāk nesaukt policiju? Sevišķi naktī, kad negribas gaidīt uz ceļa. Vai tad katras lapsas vai stirniņas dēļ jāņemās ar papīriem? CSN taču nekas nav izskaidrots par dzīvniekiem. Tomēr Dzīvnieku aizsardzības likuma 44.pantā ir kategoriski noteikts aizliegums nogalināt [arī savvaļas] dzīvniekus (nerunājot par medībām u.tml.) Vai kāds, kam bijusi tāda pieredze ar policiju, varētu pastāstīt?!
P.s. Ja nerunā par nogalinātajiem dunduriem, vienreiz notriecu zvirbuli. :P Putni taču, tāpat kā meža zvēri, ir "trešās personas manta"?! :D