Kļūda: Vainīgie autovadītāji apdrošinātājiem iesniedz Saskaņoto paziņojumu pārāk vēlu 3

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati liecina, ka tendence autovadītājiem izmantot Saskaņoto paziņojumu (SP) ceļu satiksmes negadījuma apstākļu fiksēšanai, nemainīgi saglabājas jau daudzu gadu garumā. Tomēr bieži autovadītāji vairāk domā par savām ērtībām un ieekonomēto laiku, bet nevis par precīzu SP aizpildīšanu, tādējādi paši apgrūtinot atlīdzību izmaksu procesu. Tāpat autovadītāji rada sev problēmas, iesniedzot apdrošinātājam SP pārāk vēlu un aizmirstot, ka, ja CSNg tiek fiksēts ar SP starpniecību, vainīgajam autovadītājam tas ir jāiesniedz apdrošinātājam ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc CSNg.

Foto: iAuto.lv

Saskaņā ar LTAB datiem, šī gada pirmajos desmit mēnešos ar SP reģistrēto CSNg skaits sastāda vairāk kā 16 900 vai 67%. Zīmīgi arī, ka SP īpatsvars saglabājas nemainīgi augsts neatkarīgi no sezonas un mēneša, svārstoties robežās no 65 - 69%, kas liecina, ka CSNg vairāk ir bijuši bez nopietnām sekām.

Tomēr, kā uzsver LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, autovadītāji aizpildot SP vēl arvien pieļauj kļūdas, kā arī aizmirst, ka tas ir juridisks dokuments, pēc kā tiks noteikta autovadītāju atbildības pakāpe par CSNg nodarītajiem zaudējumiem. Tāpat tiek piemirsts, ka transportlīdzekļa, kurš izraisījis negadījumu, vadītājam SP ir jāiesniedz apdrošinātājam 10 dienu laikā. Pretējā gadījumā var būt situācijas, ka apdrošinātājs vēršas pret bezatbildīgo vadītāju ar regresa prasību, tā kā apdrošinātājam ir ierobežotas iespējas objektīvi izvērtēt lietas apstākļus, kas attiecīgi aizkavē lēmuma pieņemšanu par apdrošināšanas atlīdzību cietušajiem un gala rezultātā izmaksa tiek veikta balstoties uz vienpusēji iesniegtiem paskaidrojumiem.

„Neapšaubāmi SP ir ērtākais nelielu CSNg fiksēšanas veids, jo palīdz reģistrēt negadījuma apstākļus pietiekami operatīvi, neradot ilgstošus sarežģījumus uz ceļa nedz tieši avārijā iesaistītajām personām, nedz pārējiem satiksmes dalībniekiem. Tomēr jebkuram autovadītājam vajadzētu apzināties arī sekas, kas var rasties paviršības vai nezināšanas dēļ. Tāpēc es ļoti ieteiktu autovadītājiem iepazīties ar SP veidlapu un tā aizpildīšanas instrukciju laicīgi, nevis tikai tad, kad jau ir notikusi avārija. Tad arī netiks pieļautas kļūdas, kas rodas nezināšanas vai stresa radīto seku dēļ”, skaidro Juris Stengrevics.

LTAB ir apkopojis visizplatītākās kļūdas, kuras autovadītāji pieļauj, aizpildot SP.

1. SP tiek aizpildīts, taču autovadītāji nav vienojušies par CSNg apstākļiem.
2. SP netiek atzīmēts neviens krustiņš ailē „Negadījuma apstākļi”.
3. Negadījuma shēmā transportlīdzekļu stāvoklis tiek attēlots pēc CSNg, nevis tā laikā.
4. Negadījumā shēmā tiek attēloti tikai CSNg iesaistītie transportlīdzekļi, bet nav informācijas par CSNg vietu (netiek norādīta ne iela, ne krustojums, ne ceļa zīmes u.c.).
5. Netiek precīzi fiksēts negadījuma laiks.
6. Netiek precīzi norādītas CSNg iesaistīto transportlīdzekļu numura zīmes vai SP tiek fiksēts tikai piekabes reģistrācijas numurs, bet ziņu par vilcēju nav.
7. Aizpildot SP, transportlīdzekļi tiek sajaukti vietām.
8. Netiek uzrādīts kustības virziens, kādā autovadītāji ir braukuši.

Tāpat autovadītājiem ir tendence aizpildīt SP gadījumos, kad CSNg fiksēšanai būtu jāizsauc policija. Piemēram, SP tiek aizpildīts, kad avārijā ir iesaistīti vairāk kā divi transportlīdzekļi, vai arī situācijās, kad kāds no transportlīdzekļiem nevar turpināt piedalīties ceļu satiksmē. Šādos gadījumos autovadītājiem negadījuma fiksēšanai ir jāizsauc policija. SP drīkst izmantot tikai gadījumos, kad CSNg iesaistīti tikai divi transportlīdzekļi, CSNg nav cietuši cilvēki vai nav nodarīts bojājums trešās personas mantai (vienīgie bojājumi ir automašīnām), abi iesaistītie transportlīdzekļu vadītāji var vienoties par CSNg apstākļiem, kā arī transportlīdzekļiem nav radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts braukt.