Doma, ka ir iespējams ietaupīt naudu braucot ar ziemas riepām vasarā, ir absurda, uzskata riepu eksperti. Realitātē situācija ir gluži pretēja – braucot ar ziemas riepām, ne tikai pieaug automašīnas degvielas patēriņš, bet arī ievērojami palielinās apstāšanās distances garums un citi riska faktori.
„Vasaras un ziemas riepas ir divi pilnīgi dažādi produkti, kuriem ir kardināli savādāki protektora zīmējumi, kas ražoti no dažādiem gumijas sastāviem un ar dažādu struktūru,” norāda Good Year produktu speciālists Baltijas un Ziemeļu valstīs Ernestas Čejauskas. „Ziemas riepas ir paredzētas braukšanai pie zemām gaisa temperatūrām un veidotas tā, lai pēc iespējas vairāk samazinātu apstāšanās distanci uz ceļa ziemas apstākļos, kad ceļus bieži klāj ledus un sniegs. Savukārt vasaras riepas ir veidotas tā, lai autovadītājam nodrošinātu maksimālu saķeri ar ceļa virsmu uz sausas un slapjas ceļa virmas pie augstākām gaisa temperatūrām.”
Saskaņā ar Čejauskas teikto, pārvietojoties ar automašīnu, kurai vasarā joprojām ir ziemas riepas, manāmi palielinās arī degvielas patēriņš. Vasaras riepām ir krietni mazāka rites pretestība, kas nodrošina zemāku degvielas patēriņu un trokšņu līmeni.
SIA „GROS AUTO GRUPA” autoservisa speciālists Aivars Ruzaiķis autovadītājiem atgādina, ka ziemas riepas ne tikai patērē vairāk degvielu, bet arī ievērojami ātrāk nodilst. „Ziemas riepu gumijas sastāvs vasaras mēnešos kļūst pārāk mīksts un atsevišķās situācijās var novest pie riepas deformācijas. Līdz ar to cieš automašīnas vadāmība un palielinās bremzēšanas ceļš,” uzsver Ruzaiķis.
Taču visbūtiskākā atšķirība starp abu riepu veidiem ir redzama, mērot apstāšanās ceļa garumu. Ziemas riepām gada siltajos mēnešos apstāšanās distance var palielināties no dažiem līdz pat vairāk nekā desmit metriem. Riepu eksperti norāda, ka izvēloties automašīnai piemērotas vasaras riepas tiks nodrošināts tas, ka auto apstāšanās distance būs atbilstoša „A” klases līmenim, kas ir augstākais novērtējums, savukārt ziemas riepām gada siltajos mēnešos šis rādītājs nebūs augstāks par zemo „C” līmeni.
„Vasaras mēnešos braucot ar ziemas riepām ar ātrumu 50 km/h apstāšanās distance var būt pat par 2,5 metriem garāka uz sausas un 3,5 metriem garāka uz slapjas ceļa virsmas. Savukārt, braucot ar ātrumu 90 km/h, starpība ir vēl lielāka. Ziemas riepām šādā situācijā apstāšanās distance var būt pat par 13 metriem garāka uz sausas un par 13,5 metriem garāka uz slapjas ceļa virsmas,” brīdina Čejauskas.
Pašam riebjas siltā laikā mīcīties ar ziemas pankūkām, tomēr drusku jau nu raksts liekas pārspīlēts. Braukšana ar ziemas riepām vasarā kā reizi ir resursu taupīšana, jo vasarā jau parasti nobrauc tās ziemenes, kas ir padilušas vai palikušas pārāk cietas, līdz ar to ziemā vairs nav izmantojamas. Tātad arī runas par ziemas riepu "šausmīgo mīkstumu", kādēļ tās nebūtu izmantojamas vasarā, arī ir pārspīlētas, jo tā riepa ar gadiem kļūst cietāka un cietāka. Cilvēku, kas decembrī nopērk jaunas ziemenes un turpina ar viņām vālēt jūlijā, noteikti nav daudz, un tie ir vai nu idioti vai nabagi. Ar šādiem rakstiem neizlabos ne vienus, ne otrus. Līdz ar to uzskatu, ka nav nekas slikts nokaut veco ziemeņu pāri vasarā, ja pašam nekrīt uz nerviem neadekvāti mīkstā braukšana.
P.S. A ko darīt tiem, kas pārsvarā pārvietojas pa lauku (bez)ceļiem? Manuprāt ziemas riepa tur saliek asfalta vasaras riepu vienos vārtos.