Vasara un satiksmes drošība 2

Vasara ir atvaļinājumu laiks, iespēja paceļot uz tuvākām un tālākām zemēm vai tepat Latvijā paviesoties sen neredzētos vai vēl neapmeklētos novados un mazpilsētās.

Bieži ar auto, jo kas gan ir labāk! Savai personiskajai automašīnai nav kāda cita noteikts kustības grafiks un maršruts. Esi pats sava ceļa saimnieks – brauc kad gribi un kur gribi. Tāpat šajā visu auksto un slapjo ziemu gaidītajā sezonā bieži ir vēlme izbraukt ar auto brīvdienās vai pat darba dienu vakaros, aizlaist nopeldēties, pastaigāt pa mežu, uzspēlēt bumbu, kas nu kuram tīk. Tās ir iespējas, kuras katram autovadītājam ir jāizmanto gudri, pārdomāti un atbildīgi, pretējā gadījumā labāk palikt mājās.

It kā jau dienas gaišais periods ir daudz garāks, it kā klimatiskie apstākļi nav riskanti, tomēr gandrīz katru dienu saņemam ziņas par vieglākiem vai smagākiem ceļu satiksmes negadījumiem, kuros cietuši vai pat bojā gājuši autovadītāji, riteņbraucēji un citi satiksmes dalībnieki. Nesen ceļa posmā Talsi-Stende-Kuldīga notika traģiska autoavārija, kurā bojā gāja trīs jaunieši. Kocēnu novadā notikusi divu automašīnu avārija, kurā cietuši pieci cilvēki. Uz Bauskas šosejas pirms Ķekavas notikusi vairāku automašīnu avārija, kurā cietis vīrietis, citā avārijā Talsu novadā cietuši četri cilvēki. Šādas ziņas lasām katru dienu, pat biežāk nekā ziemā, kad tumšāks ir daudz ilgāk, ceļi slideni un apsniguši.

Katram gadalaikam ir savi ceļu satiksmes negadījumu riski, tādi ir arī vasarai. Pirmkārt, šajā gada laikā vairāk braucam ar auto. Ne tikai tad, kad nepieciešams, bet arī, lai atpūstos pēc smagas darba dienas vai nedēļas, it īpaši, ja patīk autobraukšana. Jo vairāk transporta līdzekļi brauc, jo biežāk iespējams kāds negadījums. Otrkārt, labs, sauss ceļas, laba redzamība, it kā ļoti droši braukšanas apstākļi var “iemidzināt” autovadītāju. Ja citkārt, apkārt puteņojot, šoferis uzmanīgi vēros ceļu, izvēlēsies piemērotu braukšanas ātrumu, tad labos laika apstākļos tas var likties nesvarīgi. Piemēram, prakse pierāda, ka labs ceļa segums ne vienmēr ir drošas braukšanas priekšnoteikums. Ne velti uz jaunizbūvētā Tīnūžu – Kokneses ceļa notikušas tik daudz traģiskas avārijas. Vēl cits iemesls ir bieži pie stūres lietotais mobilais telefons bez brīvroku sistēmas. Turklāt ne tikai sarunas, bet arī īsziņu vai e pastu lasīšana, rakstīšana un dažkārt pat kādas interneta lappuses aplūkošana braucot. Gandrīz vai katram autovadītājam ir gadījusies situācija uz ceļa, ka pēkšņi priekšā braucējs nepamatoti samazina ātrumu, sāk nestabilāk braukt, rada sastrēgumu, nepieciešamību apdzīt, tātad nevajadzīgu manevru. Braucot garām un palūkojoties uz tāda spēkrata šoferi var redzēt, ka tas ieurbies telefona ekrānā, vai turot telefonu pie aus kaut ko aktīvi skaidro.

Drošas braukšanas priekšnoteikumi ir FIA 10 satiksmes drošības zelta likumi, kurus jāievēro gan ziemā, gan vasarā. Drošības jostas jālieto ne tikai priekšā, bet arī aizmugurē. Jāizvēlas piemērots braukšanas ātrums, jo tieši tas bieži ir nelaimes pamatiemesls un regulāri jāseko sava auto tehniskajam stāvoklim – spiedienam riepās, bremzēm, autogaismām un citiem svarīgiem drošas braukšanas priekšnoteikumiem. Autovadītājam jāņem vērā, ka vasarā arvien vairāk riteņbraucēju ir ielās, tādēļ jābūt uzmanīgam, it īpaši veicot labo pagriezienu un atverot durvis. Bērnus vienmēr piesprādzēsim bērnu sēdeklīšos, ne tikai tad, kad garāks ceļa gabals braucams – vienmēr!
Satraukumu izraisa CSDD statistika, ka šā gada maijā ceļu satiksmes negadījumu skaits ar cietušajiem, salīdzinot ar pagājušā gada maiju, ir pieaudzis par 41% (548).

Tātad labi zināmās mācības, par priekšnoteikumiem drošai braukšanai ir jāatkārto katru rudeni, ziemu, pavasari un vasaru. Tuvojas Līgo vakars, darīsim visu iespējamo, lai tie būtu patiesi līksmi svētki, neļausim kādam apreibušajam sēsties pie stūres nedz vakarā, nedz no rīta pēc līgošanas un iespējams pāris stundu gulēšanas. Atcerēsimies un ievērosim FIA 10 satiksmes drošības Zelta likumus (http://www.lamb.lv/UserFiles/File/2014/FIA_10_zelta_likumi.pdf).