2017. gada pirmajos mēnešos palielinājies ceļu satiksmes negadījumu skaits. Palielinājies arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros cietuši cilvēki.
Valstī kopumā līdz 2017.gada 15.martam reģistrēti 3866 ceļu satiksmes negadījumi, kas ir par 344 vairāk nekā pagājušajā gadā. 591 negadījumā ir cietuši cilvēki. Salīdzinājumā ar tādu pašu laika periodu 2016. gadā, tas ir par 18 % vairāk.
Tai pašā laikā jānorāda, ka minētajā laika posmā ir samazinājies ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo cilvēku skaits no 27 bojāgājušajiem 2016. gadā uz 25 šogad. Lielākais skaits no bojā gājušajiem ir transporta līdzekļu vadītāji (11) un gājēji (8). Redzams, ka bojā gājušo gājēju īpatsvars sastāda trešdaļu no visiem bojā gājušajiem, kas joprojām tos padara par vienu no visneaizsargātākajām ceļu satiksmes dalībnieku kategorijām.
Kontrolējot atļautā braukšanas ātruma ievērošanu, policijas darbinieki 2017.gada pirmajos 2 mēnešos fiksējuši 12063 atļautā braukšanas ātruma pārkāpumus, kas ir par 2083 mazāk nekā 2016. gada 2 mēnešos. Tai pašā laikā, līdztekus policijas darbinieku fiksētajiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem, 2017.gada pirmajos divos mēnešos par 42 stacionāro fotoradaru fiksētajiem pārkāpumiem sastādīti 48 416 protokoli.
Īpaši jāatzīmē, ka 11025 protokoli sastādīti ārvalstu transportlīdzekļu īpašniekiem, kas salīdzinājumā ar 2016.gada sastādītajiem protokoliem ir 6,7 reizes vairāk. Tomēr jāņem vērā, ka 2016.gadā uz Latvijas ceļiem darbojās tikai 20 stacionārie radari.
Nemainīgi pastiprinātu uzmanību policijas darbinieki pievērš vadītājiem, kas vada transportlīdzekli alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu ietekmē. 2017.gada 2 mēnešos fiksēti 648 šādi gadījumi, kas ir par 72 gadījumiem mazāk nekā pagājušajā gadā. Par 33 % samazinājies arī velosipēdu un mopēda vadītāju skaits, kas vadījuši transporta līdzekli reibumā.
Mans komentārs ir aicinājums tev sāk strādāt, nevis dirst! No otra prasīt kautko var tikai spēka struktūras pārstāvis vai tas, kurš pats bez grēka.