VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz), AS "Pasažieru vilciens" un Valsts policija aicina iedzīvotājus būt vērīgiem un dzelzceļu šķērsot tikai tam paredzētajās vietās, atzīmējot Starptautiskā Drošas dzelzceļa šķērsošanas dienu uzsvēra LDz, "Pasažieru vilciena" un policijas pārstāvji.
LDz informēja, ka cilvēki dzelzceļa negadījumos galvenokārt iekļūst savas neuzmanības, pārdrošas rīcības un elementāru drošības noteikumu neievērošanas dēļ, kā rezultātā ik gadu Latvijā uz dzelzceļa sliedēm iet bojā vai tiek ievainoti vairāki desmiti cilvēku.
Tādēļ LDz, Valsts policija un "Pasažieru vilciens" uzsver, ka dzelzceļu drīkst šķērsot tikai tam paredzētajās vietās, ievērojot drošības principus un pārliecinoties, ka netuvojas vilciens.
Policijas apkopotā informācija liecina, ka šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā uz dzelzceļa ir notikuši desmit negadījumi, kuros bojā gājuši septiņi cilvēki, bet traumēti - trīs. Pērn dzelzceļa satiksmē Latvijā kopumā reģistrēti 30 negadījumi, kuros cieta 32 cilvēki - no tiem 23 gāja bojā.
LDz prezidents Edvīns Bērziņš uzsvēra, ka LDz ir svarīgi informēt un izglītot sabiedrību par dzelzceļa drošības jautājumiem ar mērķi samazināt cietušo un bojāgājušo cilvēku skaitu, piebilstot, ka LDz pēdējo gadu laikā ir veicis ieguldījumus infrastruktūras modernizācijā.
"Turklāt jāatzīmē, ka pēdējos gados esam arī daudz ieguldījuši dzelzceļa infrastruktūras modernizācijā. Taču pat modernākie tehnoloģiskie risinājumi nepasargā, ja pats sevi nesargā. Diemžēl dzelzceļa negadījumi joprojām notiek - visbiežāk cilvēku neuzmanības, pārdrošas rīcības un drošības noteikumu neievērošanas dēļ. Tādēļ šī gada kampaņā aicinām ikvienu atcerēties, ka cīņa ar vilcienu nav un nevar būt līdzvērtīga - vilciens ir daudzreiz smagāks un ātrāks par jums, un tā manevrēšanas spējas ir ļoti ierobežotas," teica Bērziņš.
Kā liecina policijas apkopotā informācija, kopš šī gada sākuma sastādīti 129 administratīvā pārkāpuma protokoli par dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošanas noteikumu pārkāpšanu. Tikmēr pērn kopumā fiksēti 448 pārkāpumi, bet iepriekšējos gados pārkāpumu skaits sasniedzis pat 800.
Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis skaidroja, ka policijas dati liecina par pārkāpumu skaita samazināšanos, vienlaikus joprojām ir daudz autovadītāju, kuri dzelzceļa tuvumā mēdz pārgalvīgi pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus.
"Lai gan policijas statistika liecina, ka katru gadu samazinās to pārkāpumu skaits, kas izdarīti uz dzelzceļa pārbrauktuvēm, tomēr jāteic, ka aizvien liela daļa autovadītāju ceļu satiksmes noteikumus dzelzceļa tuvumā mēdz pārgalvīgi pārkāpt. Ir novērots, ka autovadītāji visbiežāk neievēro tieši luksofora sarkanās gaismas signālu pirms dzelzceļa pārbrauktuves - pērn par šo pārkāpumu vien sastādīti 182 protokoli. Aicinām ikvienu atcerēties, ka luksofora sarkanā gaisma, STOP zīme vai nolaista barjera pirms dzelzceļa sliedēm nav tikai šķērslis ceļā, bet gan drošības brīdinājums un, iespējams, dzīvības glābējs. Cīņā ar vilcienu nekad neuzvarēt - tas vienmēr būs lielāks un spēcīgāks," uzsvēra Krapsis.
Savukārt "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis atzīmēja, ka jāņem vērā, ka daļa no bojāgājušajiem ir cilvēki, kuri ir izvēlējušies labprātīgi beigt savu dzīvi.
"Kad runājam par negadījumiem uz dzelzceļa sliedēm vai to tuvumā, galvenokārt domājam par tiem, kas notikuši nejaušības vai neuzmanības dēļ. Taču liela daļa no negadījumos bojāgājušajiem ir tie mūsu līdzpilsoņi, kuri ir izvēlējušies labprātīgi beigt savu dzīvi un par "pašnāvības ieroci" ir izraudzījušies tādu smagsvaru kā vilciens. Tādēļ aicinu ikvienu nebūt vienaldzīgam un laikus sniegt savu atbalstu, lai novērstu nelaimi. Ieklausīsimies savos līdzcilvēkos un uztversim nopietni viņu teikto. Vēlos piebilst, ka "Pasažieru vilciena" viena no svarīgākajām darbības stratēģijā definētajām vērtībām ir drošība. Lai to nodrošinātu, mums visiem kopā ir jāsadarbojas, tostarp, nepaliekot malā, kad cilvēks ar jebkādiem paņēmieniem izvēlējies labprātīgi beigt savu dzīvi pašnāvībā," aicināja Grigulis.
Savukārt Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers skaidroja, ka cilvēki mēdz pārvērtēt, cik lielā mērā var ietekmēt neietekmējamo, piemēram, uzvarēt vilcienu.
LDz iepriekš norādīja, ka vilciena sastāvs nespēj nobremzēt vai apstāties tik ātri kā auto, kā arī nevar apbraukt šķērsli, tādēļ, lai izvairītos no sadursmes, vilciena mašīnists ir spiests strauji bremzēt, tomēr ne vienmēr iespējams to sekmīgi izdarīt. Pērn vilciena mašīnisti bijuši spiesti strauji bremzēt 96 reizes un no negadījuma tas ļāva izvairīties 66 gadījumos.
Tāpat LDz atzīmēja, ka kravas vilciena svars var sasniegt 6000 tonnu, bet pasažieru vilciena - ap 1000 tonnu. Vilciena ātrums ir 80 līdz 120 kilometri stundā, bet bremzēšanas ceļš - no 200 metriem līdz pat vienam kilometram, kas nozīmē, ka visbiežāk vilciena un cilvēka vai auto sadursmes sekas ir traģiskas un letālas.
