CSDD rīkotā sociālā kampaņa vēstī: sēsties pie stūres alkohola reibumā ir “dārgs prieks” (+ VIDEO) 4

Ik gadu Līgo svētku laikā notiek vidēji divi negadījumi dienā, kuros autovadītājs bijis alkohola reibumā, un tā ir gandrīz desmitā daļa (7%) no visiem šo svētku laikā notikušajiem ceļu satiksmes negadījumiem, liecina Valsts policijas dati.

Tāpēc, arī šogad VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) rīko sociālo kampaņu ar moto “Dārgs prieks”, aicinot autovadītājus uz saprātīgu rīcību un neizvēlēties bīstamo savienojumu - alkohola lietošanu un braukšanu reibumā.

Alkohola reibumā izraisīto ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits pēdējo desmit gadu laikā ir pieaudzis par vairāk nekā pusi (57%) un tajos cietušo skaits – par 18%. Kaut bojā gājušo skaits pēdējā desmitgadē ir samazinājies divas reizes, pērn alkohola reibumā 2020.gadā izraisītie ceļu satiksmes negadījumi ar letālām sekām beigušies 7 cilvēkiem, cietuši 266 un kopējais negadījumu skaits ar autovadītājiem, kuri vadījuši automobili alkohola reibumā bija 733. Savukārt, šā gada pirmajos piecos mēnešos alkohola reibumā pieķerto autovadītāju skaits (1428) ir pieaudzis par 2% pret pagājušā gada līdzvērtīgu periodu, liecina Valsts policijas dati.

“Alkohola reibumā izraisīto ceļu satiksmes negadījumu skaits ir satraucoši augsts. Turklāt, vairumā gadījumu konstatētā alkohola promiļu koncentrācija autovadītāja asinīs bijusi 1,5 promiles, kas ir nepiedodami daudz, lai cilvēks šādā stāvoklī sēstos pie auto stūres, nemaz nerunājot par apdraudējumu sev un apkārtējiem, ko šādā neadekvātā stāvoklī iespējams izraisīt. Alkoholiskā dzēriena cena kombinācijā ar sēšanos pie auto stūres pieaug kardināli, un tas ir daudz dārgāks prieks, nekā iegādes brīdī. Tas ir dārgs prieks gan racionāli (naudas sods, sasista mašīna, ārstēšanās laiks un izdevumi, juridiskā palīdzība, sliktākajā gadījumā – bēres), gan arī morāli un sociāli (sabojātas attiecības, konkurētspējas zudums darba tirgū un sirdsapziņas pārmetumi),” skaidro CSDD Komunikācijas departamenta vadītāja Ilze Šipkēvica.

Kampaņas “Dārgs prieks” uzdevums ir uzlabot drošību ceļu satiksmē, mudinot autovadītājus rīkoties atbildīgi un nebraukt reibumā. Lai īstenotu šo izvirzīto mērķi, gan autovadītāji, gan plašāka sabiedrība tiks informēta par to, kādas var būt sekas, ja cilvēks automobili vada reibumā.

“Pateicoties regulārai autovadītāju kontrolei un visas sabiedrības izglītošanai, pēc statistikas var secināt, ka letālo ceļu satiksmes negadījumu skaits ir samazinājies, tomēr kopējā aina joprojām ir skarba un dzērājšoferu, kā arī reibumā izraisīto negadījumu skaits aizvien ir liels. Lai atturētu autobraucējus no likumpārkāpumiem svētku laikā, policija no 22. jūnija līdz 28. jūnijam strādās pastiprinātā režīmā. Autovadītāju, kas sēdušies pie stūres alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmē, kontrole ir viena no būtiskākajām Valsts policijas prioritātēm Līgo svētku laikā,” uzsver Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.

Kampaņas laikā tiks uzsvērti dažādi zaudējumi – ne tikai materiālie, bet arī veselības, emocionālie, kā arī atbildība par trešajām pusēm nodarīto kaitējumu.

“Praksē mēs bieži saskaramies ar situācijām, kad pēc sēšanās pie stūres alkohola reibumā autovadītāji ignorē piespriestos sodus un domā, ka neapmaksātā soda fakts tiks aizmirsts. Tā, protams, nav, un autovadītājiem ir jāapzinās, ka viņu bezatbildība var radīt negatīvas sekas ne tikai citiem satiksmes dalībniekiem, bet arī pašiem sev un savām ģimenēm. Vienmēr ir izdevīgāk samaksāt sodu uzreiz. Kavējot maksājumus un ļaujot parādiem uzkrāties, galarezultātā atmaksājamās summas var nozīmīgi pieaugt,” par braukšanas reibumā sekām stāsta Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka.

CSDD pētījums liecina, ka teju piektā daļa iedzīvotāju ir saskārušies ar situāciju, kad braukšanas reibumā dēļ paši vai viņu tuvinieki ir iekļuvuši ceļu satiksmes negadījumā.

“Līgo svētki ir gada gaišākie svētki, kuros ikviens no mums vēlas gūt prieku un pozitīvas emocijas ģimenes un tuvinieku lokā. Lai svētku prieks netiktu aptumšots, ir svarīgi laikus padomāt gan par drošu nokļūšanu svinību vietā, gan arī par mājupceļu. Braukšanai pie stūres, nelietojot alkoholiskos dzērienus vai apreibinošas vielas, ir jākļūst par tikpat spēcīgu tradīciju kā Jāņu nakts ugunskuram vai Līgo dziesmām. Tikai tādā veidā mēs spēsim pasargāt sevi, savu ģimeni un arī sabiedrību no iereibušu transportlīdzekļu vadītāju bezatbildīgas rīcības traģiskajām sekām,” uzsver apdrošināšanas sabiedrības “ERGO” valdes locekle Baltijā Ingrīda Ķirse.