Agresīva braukšana nav tikai ātruma pārsniegšana – patiesībā ar šo jēdzienu jāsaprot jebkura darbība uz ceļa, kas citiem satiksmes dalībniekiem traucē un liek justies neērti.
Turklāt, agresīvi uz ceļiem uzvesties var ne tikai autovadītāji, bet arī sabiedriskā transporta vadītāji, velosipēdisti un pat gājēji. Šādu uzvedību daļēji sekmē normatīvais regulējums un daļēji – sabiedrības iecietība.
50% atzīst, ka ir braukuši agresīvi
“Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati liecina, ka 50% autovadītāju reti, bet mēdz braukt agresīvi, 7% to dara bieži, bet 43% atzīst, ka nekad nav braukuši agresīvi. Raugoties uz šiem datiem, jāsaka, ka katrs procents, katrs autovadītājs, kurš, lai arī reti, bet mēdz būt agresīvs uz ceļa, ir daudz. Agresīva braukšana jau nav tikai ātruma pārsniegšana vai strauja un bieža braukšanas joslu maiņa, tā ir jebkura darbība, kas apgrūtina citus ceļu satiksmes dalībniekus. Viens no izplatītākajiem agresīvas braukšanas veidiem ir atbilstošas distances neievērošana jeb t.s. bakstīšana. Iespējams, tas šķitīs paradoksāli, bet par agresīvu braukšanu var uzskatīt arī neadekvāti lēnu braukšanu, piemēram, labos laika apstākļos un šosejas, kur atļauts braukt ar 90 km/h, braukt ar ātrumu 60 km/h. Tas var vairot agresiju citos ceļu satiksmes dalībniekos, veicināt apdzīšanas manevrus un radīt riskus.
Agresīvi var būt arī gājēji
Autovadītāji ir dažādi, atšķiras uztvere, bet satiksme ir viena. Ar šādu uzvedību uz ceļa mēs tikai vairojam agresiju. Rupja ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana un citu satiksmes dalībnieku interešu neievērošana nav pieļaujama, diemžēl, realitātē redzam agresīvu uzvedību ne tikai no auto vadītājiem, bet arī sabiedriskā transporta šoferiem, motociklistiem, velosipēdistiem un pat gājējiem, kuri ir neaizsargātākā ceļu satiksmes dalībnieku grupa, tāpēc pakļauti daudz lielākam riskam.
Sabiedrības tolerance palielina risku
Kas sekmē agresiju uz ceļiem? No vienas puses tā ir sabiedrības tolerance. Redzot agresīvu braukšanu, reti ziņojam atbildīgajiem dienestiem. Ja mēs nebūtu tik iecietīgi pret šādiem vadītājiem, arī gadījumu skaits būtu daudz mazāks. Daudzviet pasaulē, piemēram, Vācijā, Austrijā, Šveicē un Skandināvijā, šāda rīcība netiek uzskatīta par normu. Piemēram, ja autovadītājs neievēro atbilstošu distanci, viņam var tikt piemērots sods.
Normatīvā regulējuma ietekme
Situāciju daļēji pasliktina arī cilvēku psiholoģiskais stāvoklis, neapmierinātība ar dzīvi. Nereti savas ikdienas problēmas un dusmas mēdzam “izlikt uz ceļa”. Vēl jāmin arī normatīvais regulējums, kas pieļauj 0,5 promiles, vai sabiedrībā izveidojies pieņēmums, ka ir pieļaujama ātruma pārsniegšana par 10 km/h. Šādas, šķietami nelielas, atkāpes no normas, tikai veicina visatļautības sajūtu un rada papildus riskus, tāpēc arī likumu līmenī jābūt nulles tolerancei pret pārkāpumiem. Tikai tā mēs kā sabiedrība pakāpeniski sāksim apzināties, ka agresīva, bravūrīga braukšana, alkohola lietošana pie stūres u.tml. lietas nav pieļaujamas.
Pat "atļauto" ātruma pārsniegšanu, jā tā ir taisnība cilvēkiem, kuriem nekad nevajadzētu braukt ātrāk par atļauto! Mēs esam dažādi. Trasē aizbraucot, vairāku gadu garumā, nav bijis pieredze, kad ar savu ielas mašīnu man būtu kāda kontakta vai avārijas situācija. Uz ceļa, man ir vieglāk izmainīties, apdzīt tos, kas brauc ar 360 grādu apziņu un kas apzinās savas un citu spējas.
Problēma ir tie, kas aizņem visu joslu, un bīstami tuvu lien pretējai, jo tad grāvis ir tālāk.
Bīstami tie, kas braucot ar 75 km/h uz divjoslu ceļa neietur pietiekami distanci no nākošās mašīnas.
Bīstami ir tie, kas braucot ar 85 km/h, viņu apdzenot, sāk sacensties un paātrina ātrumu uz ātrumu, kas šiem cilvēkiem ir bīstams.
Bīstami ir tie, kam nav dota sapratne, kas ir ziemas riepas, darbojošies amortizātori un tehniskā kārtībā uzturēta mašīna.
utt.
Katram būtu jāapzinās savas spējas!