Aizvadītais gads ceļu satiksmes drošības jomā iezīmējies ar mazāko ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) bojāgājušo skaitu, liecina šodien, 6. martā, Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) sēdē prezentētie dati.
Vienlaikus sēdes dalībnieki apliecināja, ka sadarbojoties turpinās darbu, lai samazinātu CSNg skaitu un ceļu satiksmes dalībnieki satiksmē piedalītos atbildīgi – ievērotu atļauto ātrumu, nesēstos pie stūres reibumā un pievērstu uzmanību ceļam.
“Atzinīgi vērtējams tas, ka esam sasnieguši labākos rezultātus attiecībā uz ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu kopš 1991. gada. Tas apliecina, ka līdz šim ceļu satiksmes drošības uzlabošanā ieviestie pasākumi ir devuši pozitīvu rezultātu. Vienlaikus mums ir jāturpina intensīvs darbs, lai straujāk tuvotos “Nulles vīzijai”, kas nosaka to, ka 2050. gadā uz Latvijas autoceļiem nebūtu neviena ceļu satiksmes negadījumā bojā gājušā,” iepazīstoties ar statistikas datiem, norādīja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.
Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis uzsvēra, ka ceļu satiksmes drošības uzlabošanas jomā liela nozīme ir visu iesaistīto pušu konstruktīvai sadarbībai un ka CSDP formāts dod iespēju visus jautājumus izdiskutēt, iesaistot nozares un dažādas institūcijas.
Saskaņā ar Valsts policijas (VP) Galvenās kārtības policijas pārvaldes satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka Jura Jančevska sniegto informāciju 2022. gadā CSNg dzīvību zaudējuši 115 cilvēku, t.sk., 37 transportlīdzekļu vadītāji, 28 gājēji, 19 pasažieri.
VSIA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) dati liecina, ka uz valsts autoceļiem smago CSNg iemesli 2022. gadā bija ātruma pārsniegšana un sēšanās pie stūres alkohola reibumā, kā arī ceļa horizontālo apzīmējumu neievērošanu. LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis pauda, ka lielākā daļa smago CSNg notikuši autovadītāja nepareizi pieņemto lēmumu dēļ. Sadursmes un CSNg ar mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem vēl joprojām ir negadījuma veidi, kur ir visvairāk bojāgājušo, tāpēc LVC turpinās darbu, lai veicinātu uzlabojumus šajā jomā - ierīkos ribjoslas, uzstādīs vidējā ātruma kontroles iekārtas un signālstabiņus arī zema satiksmes intensitātes autoceļu posmos, tāpat turpinās izbūvēt mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku infrastruktūru.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas Statistikas datu apstrādes vadītājs Juris Kreicbergs iezīmēja “Nulles Vīzijas” (“Vision Zero”) pamatprincipus un tās ieviešanu Latvijā. “Nulles Vīzijas” koncepcijas mērķis ir izveidot ceļu satiksmi, kurā nenotiktu ceļu satiksmes negadījumi ar bojāgājušajiem un kurā personas negūtu nopietnus ievainojumus. Tās ietvarā Latvija apņēmusies līdz 2030. gadam CSNg bojāgājušo skaitu samazināt uz pusi, bet līdz 2050. gadam panākt, lai CSNg nebūtu bojā gājušie.
Kreicbergs norādīja, ka “Nulles Vīzija” aicina uz lūkoties nevis uz cilvēciskajiem faktoriem, bet gan pieņemt to, ka gan transportlīdzekļu vadītāji, gan gājēji kļūdās, un meklēt risinājumus, kā kļūdas mazināt. Kļūdas nozīmē sēšanos pie stūres nogurušam, aizdomāšanos, neizpratni un aizmāršību, traucēkļus, kā arī savu spēju un veselības stāvokļa pārvērtēšanu un nepietiekamu pieredzi. Vienlaikus pārkāpēji ir pārliecināti, ka pārkāpuma pieļaušana tiem nesīs kādu ieguvumu vai gandarījumu, un tie pārāk augstu vērtē savas auto vadīšanas prasmes, bet riskus novērtē kā zemus.
Kā liecina VP dati, 2022. gadā reģistrēti 19 152 CSNg, kas ir mazāk nekā 2021. gadā reģistrētais 19 571 CSNg, taču aizvien ievērojami vairāk nekā 2020. gadā reģistrētie 18 427 CSNg. Ievainoto skaits šajā laika periodā turas vienā līmenī, taču kopš 2020. gada samazinās smagi ievainoto (491 smagi ievainotais 2020. gadā pret 429 smagi ievainotajiem 2022. gadā).
Vienlaikus aizvien turpina pieaugt CSNg iesaistīto transportlīdzekļa vadītāju skaits, kuri bijuši alkohola reibumā. Ja 2020. gadā CSNg alkohola reibumā bija iesaistīti 733 vadītāji, tad 2022. gadā tādu bija 949, to vidū 100 elektroskrejriteņu vadītāji, vēsta VP dati.
Tāpat padome lēma, ka ir nepieciešams CSDP domnīcā diskutēt par sagatavotajiem priekšlikumiem grozījumiem Ceļu satiksmes likumā, kas ir iesniegti uz 2.lasījumu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Šie priekšlikumi saistīti gan ar deleģējumu pašvaldībām mikromobilitātes rīku ierobežošanā un to kontrolē, gan sodu apmēriem par pārkāpumiem. Tāpat priekšlikumi ietver precizējumus atsevišķās definīcijās un jautājumus attiecībā uz kompetenci ceļu satiksmes drošības izvērtēšanā un uzlabošanā.
Dārgs benzīns, attālinātais darbs dara savu! Tikai nevajag te tagad piespraust sev medāļus, ka cīņa ar ātrumu nes augļus! Nebūs! Ziemā zibeni ieraudzīt ir lielāka iespēja, kā CP ekipāzu uz ceļa!