Atbildību par izdarītu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, izmantojot nomas auto, vajadzētu uzņemties transportlīdzekļa vadītājam, tomēr Latvijā šī atbildība joprojām tiek nodota auto nomas uzņēmumiem.
Tas rada papildu slogu uzņēmumiem, kā arī veicina autovadītāju bezatbildību uz ceļa. Sistēma par soda adresēšanu transportlīdzekļa vadītājiem veiksmīgi darbojas daudzviet Eiropā, tomēr Latvija šajā jautājumā ietur atšķirīgu pozīciju.
Auto nomas uzņēmumi nosedz daļu no pārkāpēju sodiem
Daudzviet Eiropā, piemēram, Lietuvā, Austrijā un Itālijā, sods par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu ar nomas auto tiek piemērots automobiļa vadītājam jeb personai, kura pārkāpumu ir veikusi, nevis spēkrata īpašniekam. Tomēr Latvijā tas tiek piemērots transportlīdzekļa īpašniekam jeb nomas uzņēmumam, kam pēc tam jāiekasē apmaksa no klienta, tādā veidā uzņēmumiem uzliekot papildu slogu un radot zaudējumus bezatbildīgu autovadītāju dēļ.
Šādu noteikumu rezultātā Latvijas uzņēmumiem rodas zaudējumi, jo nereti personu, uz ko sods ir attiecināms, vairs nav iespējams sasniegt un nomnieka bankas karte, kas reģistrēta auto nomas brīdī, ir bloķēta. Piemēram, “Avis” 2022. gadā nav bijis iespējams iekasēt gandrīz 10% no šādām soda naudām.
Atbildība jāuzņemas pārkāpuma izdarītājam
Latvijai vajadzētu sekot citu valstu piemēram, tādā veidā samazinot administratīvo slogu un neradot zaudējumus uzņēmumiem. Būtu nepieciešams veikt izmaiņas likumdošanā, paredzot, ka sods tiek piemērots transportlīdzekļa vadītājam. Rezultātā tiktu noņemta atbildība no uzņēmumiem par autovadītāja rīcību uz ceļa, kas ne vienmēr ir saskaņā ar nomas vai ceļu satiksmes noteikumiem.
Vienlaikus, ja sods tiktu adresāts transportlīdzekļa vadītājam, paredzams, ka cilvēki, izmantojot nomas auto, kļūtu atbildīgāki – līdz ar to uzmanīgāki un piesardzīgāki. Mainot sodu piemērošanas sistēmu, varētu mazināties ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu un pat negadījumu skaits pieaugošā tolerances līmeņa uz ceļa dēļ.
Jāņem piemērs no citām valstīm
Iespējas ir dažādas. Lietuvā likums nosaka, ka par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu atbildīgs ir transportlīdzekļa vadītājs (nevis īpašnieks), kā rezultātā sods tiek adresēts autovadītājam. Atsevišķos gadījumos, piemēram, ja pārkāpums veikts citās valstīs, soda nauda tiek iekasēta no nomnieka reģistrētās bankas kartes. Ja maksājumu nevar veikt, iestādei, kas piešķīrusi sodu, tiek nosūtīta informācija par transportlīdzekļa vadītāju (nevis maksājums veikts viņa vietā). Savukārt Igaunijā sods tiek sūtīts uz auto nomas uzņēmumu – līdzīgi kā Latvijā. Tomēr, ja maksājumu nav iespējams iekasēt no nomnieka, informācija tiek nodota policijā, kas turpmāk uzņemas atbildību par apmaksas procesu.
Automobiļu noma nodrošina mobilitātes iespējas, kas atvieglo pārvietošanos gan ārzemju tūristiem, gan vietējiem iedzīvotājiem, un uzņēmumu atbildība ir kvalitatīvu pakalpojumu sniegšana saviem klientiem. Uzvedība uz ceļa, izmantojot nomas auto, ir atkarīga no transportlīdzekļa vadītāja, tāpēc nav samērīgi, ka atbildība par autovadītāja rīcību ir jāuzņemas uzņēmumiem.
Nu protams, vieglāk taču pēc pus gada atsūtīt firmais 180 protokolus par 50 euro katrum, jo darbinieks ar firmas auto braucis uz jūrmalu bez caurlaides, nekā jau pirmajā dienā atsūtīt protokolu, lai firma var brīdināt darbinieku.
Vai vēl labāk, ja cilvēks aizmirst nopirkt octu un braucot no Liepājas uz Rīgu pabrauc garām 6 fotoradariem turpcerļā un 6 radariem atpakaļceļā. 12x350 eur, maksā ragā. Ja cilvēku apturētu policists, tad uzreiz, tajā pašā brīdī pateiktu, draudziņ, nopērc OCTA, citādi būs sūdi lieli! Bet mums jau galvenais iekasēt! Tā audzinašāna likumpaklausīgā garā, skaidrošana un prevencija ir mazsvarīga, jo nenes naudu! Ja policists regulē satiksmi, viņš nestrādā, jo nav izrakstījis nevienu kvīti!