CSDD sociālajā kampaņā informē par ātruma pārsniegšanas bīstamību – pat neliela ātruma pārsniegšana būtiski ietekmē ceļu satiksmes negadījuma sekas 10

Ātruma pārsniegšana ir izplatītākais ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums Latvijā, turklāt nepareiza ātruma izvēle ir lielākais cēlonis satiksmes negadījumu izraisīšanā. Ātruma pārsniegšana, pārgalvība, agresīvs braukšanas stils un nerēķināšanās ar citiem satiksmes dalībniekiem ir daudzu traģēdiju iemesls.

Lai vērstu autovadītāju uzmanību uz nepieciešamību ievērot noteikto braukšanas ātrumu, VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) oktobrī īsteno sociālu kampaņu “Laimē ceļojumu uz cietumu vai ievēro ātrumu”. Kampaņas mērķis ir mainīt transportlīdzekļu vadītāju uzvedību un vērst uzmanību uz ātruma neievērošanas bīstamību.

Jaunajā kampaņā pret atļautā ātruma pārsniegšanu ar ironiju un pārspīlējumu tiek uzrunāti autovadītāji un sabiedrība kopumā, paužot vēstījumu, ka ātruma pārsniegšana izpaužas kā ceļu loterija, kurā cilvēki diemžēl piedalās ik dienu. Loterijas lozes ir ar dažāda smaguma sekām vai nepatikšanām –  naudas sodu, transportlīdzekļu bojājumu un autovadītāja vai tā pasažieru, kā arī citu negadījumā iesaistīto cilvēku nāve, sakropļojums vai veselības stāvoklim paliekošas sekas. Viena no loterijas lozēm ir arī nokļūšana cietumā, tādēļ kampaņas sauklis “Laimē ceļojumu uz cietumu vai ievēro ātrumu!”.

Sociālajai kampaņai veltītajā mediju pasākumā  Satiksmes ministrs Kaspars Briškens, uzsvēra, cik svarīgi autovadītājiem ir apzināties sekas, kas iestājas bezatbildīgas un necienīgas rīcības dēļ ceļu satiksmē: “Tas ir nepieņemami, ka uz Latvijas ceļiem ir četras reizes augstāka mirstība nekā Zviedrijā un Norvēģijā. Tāpēc, kā ministrs satiksmes drošību esmu izvirzījis, kā vienu no savām četrām prioritātēm. Mēs plānojam sodīt ātruma pārkāpējus jau no pirmā kilometra, kā arī daudz vairāk investēt drošības infrastruktūrā – vidējā ātruma radaros, velojoslās, šaurākos krustojumos, divu līmeņu ceļu šķērsojumos.”

“Diemžēl, sabiedrībā ātruma pārsniegšana tomēr tiek vairāk sociāli attaisnota, nekā daudzi citi pārkāpumi, piemēram, braukšana reibumā. Šoreiz kampaņā esam izvēlējušies runāt ar noteiktu pārspīlējumu un ironiju, salīdzinot ātruma pārsniegšanu ar loteriju, kurā laimesta vietā ir smagas sekas. Diemžēl iespējamība laimēt šajā loterijā ir pārāk augsta, tādēļ mēs turpinām darbu, lai rosinātu sabiedrību mainīt izpratni un  attieksmi pret šo problēmu,” sacīja Aivars Aksenoks, CSDD valdes priekšsēdētājs.

Pasākuma laikā Juris Jančevskis, Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks, ieskicēja kāda ir situācija ar ātruma pārsniegšanu realitātē: “Valsts policijas novērojumi liecina, ka autovadītāji joprojām visdrīzāk pārkāptu atļauto ātrumu vietās, kur nav uzstādīti tehniskie kontroles līdzekļi vai tajā brīdī nav fiziska policijas kontrole. Šo secinājumu ļauj izdarīt fakts, ka samazinājies to pārkāpumu skaits, kas fiksēti ar stacionārajiem un pārvietojamajiem fotoradariem, taču pārkāpumu skaits kopā tomēr turpina pieaugt. Domāju, ka sabiedrībā jākliedē uzskats, ka var braukt ātri, ja vien autovadītājs netiks pieķerts. Ir jāapzinās ātruma bīstamība savas un citu drošības un veselības dēļ. Kamēr šāds uzskats sabiedrībā valdīs, diemžēl, policijas darbiniekiem būs jādodas uz dažāda smaguma ceļu satiksmes negadījumu izsaukumiem uz Latvijas ceļiem.”

Juris Kreicbergs, CSDD statistikas datu apstrādes vadītājs: “Apkopotie dati sniedz informāciju, ka tikai nedaudz virs 20% vieglo automobiļu autovadītāju ārpus apdzīvotām vietām tur, kur tehniski iespējams pabraukt ātrāk, ievēro atļauto braukšanas ātrumu. Pēc Eiropas pētījumu datiem ap 30% no negadījumiem ar bojāgājušajiem ir tiešs ātruma pārsniegšanas vai neatbilstoša ātruma izvēles rezultāts. Var novērtēt, ka Latvijā ceļu satiksmes negadījumos neatbilstošas ātruma izvēles dēļ ir gājuši bojā vismaz 35 cilvēki tikai šajā gadā vien. Piemēram, samazinot vidējo braukšanas ātrumu Latvijā par 2km/h, varētu glābt 20 dzīvības gadā, kā arī samazināt ievainoto skaitu par 400. Ievērojot atļauto braukšanas ātrumu palielinās autovadītāja un pasažieru iespēja izdzīvot, ievainojumi ir vieglāki, pastāv mazāka iespēja iegūt paliekošu invaliditāti, ir iespējams ātrāk atveseļoties u.c. ieguvumi, ko var iegūt, ievērojot atļauto braukšanas ātrumu.”

Vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviešana atsevišķos Latvijas ceļa posmos ir veicinājusi autovadītājus samazināt ierasto braukšanas ātrumu, ar statistikas datiem dalījās Kalvis Šēnbergs, “Mapon” produkta attīstības vadītājs: “Salīdzinot vienus un tos pašus ceļa posmus pirms vidējā ātruma kontroles ieviešanas un pēc ieviešanas (maijs pret septembri) vidējā brauciena ātrums ir samazinājies par aptuveni 5km/h un kontroles posmā ir ļoti tuvs atļautajam braukšanas ātrumam. Ņemot vērā, ka tieši ātrāko braucienu vidējais ātrums ir samazinājies būtiskāk, tad var izdarīt secinājumu, ka satiksme šajos ceļa posmos ir kļuvusi mierīgāka, ar mazāk apdzīšanas manevriem, kas, visticamāk, ir bijis vidējā ātruma kontroles ieviešanas projekta mērķis.