Saskaņā ar Valsts policijas (VP) Galvenās kārtības policijas pārvaldes satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka Jura Jančevska sniegto informāciju, 2023. gada pirmajos 10 mēnešos reģistrēti 15588 ceļu satiksmes negadījumi (CSNg), kas ir mazāk nekā 2022. gadā reģistrētie 15873 CSNg un 2021. gadā reģistrētie 16047 CSNg.
Tāpat ir samazinājies CSNg iesaistīto transportlīdzekļu vadītāju skaits, kuri bijuši alkohola reibumā. Ja pērn tādu bija 822, tad šogad – 651.
"Statistika ir nepielūdzama – trešā daļa no ceļu satiksmes negadījumiem, kuros ir bojāgājušie, ir tiešs atļautā ātruma pārsniegšanas vai neatbilstoša ātruma izvēles rezultāts. Ja samazinot vidējo ātrumu par diviem kilometriem stundā, mēs varam izglābt 20 dzīvības, vilcināšanās nav pieļaujama, un izmaiņas normatīvajos aktos ir jāpieņem pēc iespējas ātrāk. Tikai sadarbojoties un turpinot darbu, kopīgi varam samazināt CSNg skaitu un panākt, lai ceļu satiksmes dalībnieki satiksmē piedalītos atbildīgi – ievērotu atļauto ātrumu, nesēstos pie stūres apreibinošu vielu reibumā un pievērstu lielāku uzmanību ceļam," norādīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens.
Kā liecina VP dati, 2023. gada pirmajos 10 mēnešos CSNg dzīvību zaudējuši 120 cilvēki, tai skaitā 53 transportlīdzekļu vadītāji, 22 gājēji, 13 pasažieri un 13 velosipēdu vadītāji, 10 motociklu vadītāji, četri mopēda vadītāji, četri kvadracikla vadītāji u.c.
"Pēdējā laika grozījumi normatīvajos aktos devuši rezultātu – ir samazinājies dzērājšoferu skaits uz Latvijas ceļiem, taču kopumā situācija diemžēl nav uzlabojusies, un bojāgājušo skaits joprojām ir liels. Ticu, ka, kopīgi strādājot un meklējot risinājumus, ir iespējamas pozitīvas tendences ilgtermiņā. Lai tas notiktu, būtiska ir braukšanas kultūras maiņa, pie kā īpaši jāstrādā," atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Tikmēr VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) dati liecina, ka šī gada 10 mēnešos visvairāk bojāgājušo – 24 – bija sadursmēs, kas jau vairākus gadus ir biežākais smago CSNg iemesls. 17 cilvēki gāja bojā transportlīdzeklim apgāžoties, 10 – uzbraukšana gājējiem, astoņi – uzbraukšana velosipēdistiem, vēl astoņi – uzbraukšana šķērslim vai kokam. Pa vienam bojāgājušajam bija, uzbraucot stāvošam transportlīdzeklim, uzbraucot dzīvniekam un citā negadījuma veidā.
Joprojām galvenais smago CSNg iemesls ir autovadītāju nepārdomāti lēmumi, kas rezultējas ar pārāk liela ātruma izvēli, ar riskantiem manevriem un Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu. Tāpat CSNg joprojām izraisa autovadītāji alkohola reibumā, un arī gājēju un velobraucēju nepareizi pieņemtie lēmumi. Nevienā smagajā CSNg par iemeslu nebija ceļu infrastruktūra, tomēr tā varēja ietekmēt negadījuma sekas.
Vienlaikus CSDP sēdē tika aktualizētas normatīvo aktu grozījumu iniciatīvas, kuru mērķis ir ceļu satiksmes drošības paaugstināšana, tostarp prasības ziemas sezonā lietot noteikta marķējuma riepas, obligātu elektroskrejriteņu reģistrāciju, mikromobilitātes rīku koplietošanas pakalpojumu zonu noteikšana un lietošanas nosacījumi, uzvedības korekcijas kursi autovadītājiem tiesību atgūšanai, kā arī citi papildinājumi Ceļu satiksmes likumā, Ceļu satiksmes noteikumos un noteikumos par valsts tehnisko apskati. Klātesošajiem tika sniegta informācija arī par CSDP domnīcas darbu un padomes lēmumu izpildi.
CSDP sēdi vadīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Diskusijā piedalījās pārstāvji no Satiksmes ministrijas, Valsts policijas, VSIA "Latvijas Valsts ceļi", konkursa "Ceļu satiksmes drošības pašvaldību novērtēšanas indekss 2022" laureāti no Ventspils pilsētas un Varakļānu novada, kā arī entuziasti no nevalstiskajām organizācijām.
CSDP sēdes tiešraidi ikviens interesents varēja vērot Satiksmes ministrijas FaceBook lapā un nacionālās ziņu aģentūras LETA tīmekļvietnē.
Papildu informācija: Ceļu satiksmes drošības padome darbojas saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 11. jūnija noteikumiem Nr. 245 "Ceļu satiksmes drošības padomes nolikums".
Vajag ieviest max ātrumu ārpus apdzīvotām vietām - 50km/h, apdzīvotās vietās - 20km/h.
Bojāgājušo paliks daudz reizes mazāk.