Šogad pieaudzis to autovadītāju skaits, kuri bijuši liecinieki citu šoferu neadekvātai rīcībai uz ceļiem – kopumā šādās situācijās nonācis 81% autovadītāju. Tikai 16% no viņiem ir ziņojuši par to atbildīgajiem dienestiem.
Pērn 77% šoferu atzina, ka bijuši liecinieki citu autovadītāju neadekvātai rīcībai, un vien 14% norādīja, ka ir par to ziņojuši policijai, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati. Analizējot pēdējo gadu datus, iespējams secināt, ka to autovadītāju skaits, kuri šādās situācijās izvēlas ziņot atbildīgajām iestādēm, ik gadu pieaug par 2%.
Neadekvāta rīcība uz ceļa nav tikai atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana. Tā var izpausties dažādos veidos, piemēram, neparādot virzienrādītāju, strauji mainot braukšanas joslu, nedodot ceļu, neapstājoties pie gājēju pārejas u.c. “Piefiksējot notikušo un ziņojot par to policijai, mēs varam sekmēt atbildīgas braukšanas kultūras veidošanos. Tieši citu ceļu satiksmes dalībnieku vienaldzība un neiesaistīšanās veicina visatļautības sajūtu dažos autovadītājos,” stāsta Drošas Braukšanas Skolas vadītājs Jānis Vanks.
“Lai uzlabotu braukšanas kultūru, liela nozīme ir arī uzņēmumu iesaistei. Līdzīgi kā ar darba drošību, atbildību attieksmi pret vidi, energoresursu taupīšanu, arī atbildīga braukšana var būt joma, kurā uzņēmumi izglīto savus darbiniekus – gan runājot par drošas braukšanas principu ievērošanu, gan par reakciju uz citu autovadītāju pārkāpumiem. Mūsu uzņēmuma autoparka šoferiem regulāri atgādinām, cik svarīgi ir ievērot braukšanas kultūru un atturēties no agresīvas braukšanas vai cita veida pārkāpumiem, kā arī nodrošinām gan teorētiskās, gan praktiskās braukšanas nodarbības,” stāsta “Carlsberg Baltic” izpilddirektors Rolandas Viršilas.
Analizējot atbildes, ko snieguši vīrieši un sievietes, iespējams secināt, ka vīrieši biežāk ziņo policijai par citu autovadītāju neadekvātu rīcību – šādu atbildi snieguši 18% vīriešu un 14% sievietes. Arī pērn situācija bija līdzīga – par neadekvātu rīcību ziņoja 16% vīriešu un 12% sievietes.
Atbildes dažādās vecuma grupās liecina, ka, lai gan autovadītāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem biežāk (85%) ir liecinieki citu autovadītāju neadekvātai rīcībai uz ceļiem, tikai 10% izvēlas par to ziņot atbildīgajām iestādēm. Policiju par pārkāpumiem biežāk informē autovadītāji vecumā no
30 līdz 39 gadiem (25%) un vecumā no 40 līdz 49 gadiem (21%). Liecinieki citu autovadītāju neadekvātai rīcībai visbiežāk ir Rīgas, Pierīgas un Zemgales autovadītāji (84%), atbildīgajām institūcijām par pārkāpumiem biežāk ziņo Pierīgas autovadītāji (19%).
“Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indekss” ir bezalkoholiskā alus “Carlsberg 0.0” pētījums, kas tapis sadarbībā ar Drošas Braukšanas Skolu un pētījumu centru Norstat. Pētījumā, kas veikts 2024. gada janvārī piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pētījums veikts ar mērķi sekmēt atbildīgu braukšanu un izpratni par to, kas rada papildus riskus uz ceļiem, un kā tos novērst.
Un pārējie 19% ir tie neadekvātie, kuri vēl neadekvātāku braukšanu par savu nav redzējuši.
Pārejie ir vilciena pasažieri.