Apsteigšana (apdzīšana) pa labo pusi arī Vācijā ir aizliegta 51

Daudzi autovadītāji uz šosejas ir saskārušies ar situāciju, kad priekšā kāds bez redzama iemesla paliek kreisajā joslā un traucē satiksmes plūsmu. Interesanti, kā šādu situāciju regulē satiksmes noteikumi Vācijā, kur autoceļu ar vairākām joslām vienā virzienā netrūkst.

Tā nu sakritis, ka reizē ar iAuto.lv aktualizēto tēmu, par to pašu raksta arī populārais vācu interneta resurss Auto-Motor-Und-Sport. Vācijā netiek lietots termins “apsteigšana” – tikšanu garām pa kreiso vai labo pusi uzskata par “apdzīšanu” un galvenais, kas jāatceras – pa labo pusi to nedrīkst darīt, turklāt par “lēnbraucēja pamācīšanu” var iekulties lielās nepatikšanās.

Brīdī, kad pārvietošanos pa kreiso joslu aizkavā lēnāk braucošs transportlīdzeklis, atbildība dalās un par noteikumiem jāatceras abiem – gan tam, kas “bloķējis” kreiso joslu, gan tam, kas grib ātrāk skriet tālāk.

Ja labajā joslā ir pietiekami daudz vietas, bet autovadītājs turpina braukt pa kreiso kavējot citus, viņš pārkāpj noteikumus, kas paredz sodu 80 eiro apmērā un 1 soda punktu. Ja tiek radīts apdraudējums, soda apmērs pieaug līdz 100 eiro. Ekstrēmos gadījumos – ja autovadītājs apzināti neļauj citiem apdzīt – var pat apsvērt Vācijas Kriminālkodeksa (StGB) 240. panta piemērošanu.  Tiesa gan, tas notiek reti, jo tiesām ir jāpierāda, ka traucēšana bijusi apzināta un būtiska.

Mirgojošas priekšējās gaismas – atļautas un aizliegtas

Ārpus apdzīvotām vietām mirgojošas priekšējās gaismas drīkst izmantot īslaicīgi, lai norādītu uz nodomu apdzīt. Tātad īslaicīga priekšējo gaismu mirkšķināšana, ievērojot drošu distanci, ir likumīga. Turpretim nepārtraukta priekšējo gaismu mirkšķināšana vai tās apvienošana ar piebraukšanu pārāk tuvu tiek interpretēta kā agresīva braukšana.

Šādos gadījumos ir iespējami lieli naudas sodi. ADAC (Vācijas Automobiļu klubs) brīdina: "Ja vadītājs aiz jums nepārtrauc mirkšķināšanu ar priekšējiem lukturiem un turpina braukt “pie bampera”, tā ir piespiešana – un tāpēc kriminālpārkāpums." Par šādiem gadījumiem var piespriest naudas sodu vai brīvības atņemšanu līdz trim gadiem un parasti arī braukšanas aizliegumu.

Skaņu signāla izmantošana uz automaģistrāles

Ārpus apdzīvotām vietām skaņu signālu drīkst izmantot tikai, lai brīdinātu vai norādītu uz nodomu apdzīt. Taurēšana vienkārši dusmu dēļ ir ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums. Vācijas ceļu satiksmes noteikumi par šo pārkāpumu paredz brīdinājuma naudas sodu piecu eiro apmērā un desmit eiro par uzmācīgu taurēšanu.

Ikviens, kurš apvieno taurēšanu ar ciešu piebraukšanu vai mirkšķināšanu ar priekšējiem lukturiem, riskē tikt apsūdzēts par piespiešanu, tāpat kā par agresīvu braukšanu. Neliels brīdinājuma sods var ātri pāraugt kriminālprocesā.

Pārāk cieša piebraukšana - klasisks agresīvas braukšanas gadījums

Distances neievērošana ir viens no dārgākajiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Uz automaģistrāles distancei jābūt vismaz pusei no spidometra rādījuma. Tiem, kas neievēro šo distanci, draud naudas sodi līdz 400 eiro atkarībā no ātruma un attāluma, divi soda punkti vadītāja apliecībā un autovadītāja apliecības zaudēšana uz laiku līdz trim mēnešiem.

Cieša piebraukšana un mirkšķināšana ar priekšējiem lukturiem ir īpaši problemātiska. Tiesas uzskata, ka tas ir kriminālnoziegums – piespiešana. Tas var novest pie papildu naudas sodiem un kriminālsodiem, kas ir daudz plašāki par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpuma sodiem.

Kreisā pagrieziena signāla lietošana – signāls vai provokācija? Mainot joslas apdzīšanas nolūkos, parasti ir obligāta kreisā pagrieziena signāla lietošana. Ir atļauta arī īslaicīga signāla mirgošana, lai norādītu uz nodomu apdzīt, ja tiek ievērota droša distance.

Problēmas var rasties, ja pagrieziena signāls nepārtraukti deg, nemainot joslas. Lai gan tas nerada ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, šāda rīcība var mulsināt citus autovadītājus un sliktākajā gadījumā izraisīt līdzatbildību negadījumā.

Žesti un apvainojumi

Vidējā pirksta rādīšana vai citu neķītru žestu lietošana braukšanas laikā nav tikai ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums, bet gan kriminālpārkāpums. Vācijas Kriminālkodeksa (StGB) 185. pants par šādiem pārkāpumiem paredz naudas sodus vai brīvības atņemšanu līdz vienam gadam. Praksē parasti tiek piemērotas dienas likmes, pamatojoties uz ienākumiem un apvainojuma smagumu. Sods svārstās no dažiem simtiem eiro līdz vairākiem tūkstošiem eiro.

Apdzīšana pa labo pusi – tikai izņēmuma gadījumos

Apdzīšana pa labi uz automaģistrālēm parasti ir aizliegta. Ikviens, kurš nelikumīgi apdzen pa labo, maksā 100 eiro sodu un saņem vienu soda punktu savā reģistrā. Apdraudēšanas vai mantiska bojājuma gadījumos sodi palielinās, un ir iespējama arī kriminālvajāšana. Izņēmumi pastāv tikai noteiktās situācijās, piemēram, sastrēgumos, lēni braucošā satiksmē vai paralēlajās joslās. Tomēr apzināta apdzīšana vadītājam, kurš bloķē kreiso joslu, pa labi ir ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums.

Zigzaga manevri

Daži autovadītāji mēģina izdarīt spiedienu, veicot pagriezienus pa labi un pa kreisi. Tiesas šādu rīcību uzskata par rupju pārkāpumu, kuram var piemērot Vācijas Kriminālkodeksa 315.c pantu (ceļu satiksmes apdraudēšana) vai 240. pantu (piespiešana).

Sekas ir bargas: naudas sodi četrciparu apmērā, braukšanas aizliegumi un nopietnos gadījumos pat brīvības atņemšana. Šāda rīcība tiek sodīta gandrīz tikpat stingri kā klasiska braukšana “pie bampera”.

Nobeigumā Auto-Motor-Und-Sport atgādina, ka gan autovadītājiem, kas bloķē kreiso joslu, gan tiem, kas brauc aizmugurē vai reaģē agresīvi, draud lieli naudas sodi, tādēļ visiem satiksmes dalībniekiem jāizrāda iecietība, jāievēro droša distance, skaidri jāsignalizē par savu apdzīšanas nodomu un jāizvairās no apdzīšanas pa labi.