Lietotāja "Bradypus" atbildes

Ja blondīne rāda labo pagriezienu, tas nenozīmē, ka viņa brauks pa kreisi - var arī aizbraukt taisni.

Skandināviskais stils ir braukt tā, ka šiem cilvēkiem braukšana ar pārliecību zem atļautā maksimuma ir interesantākais notikums dzīvē un ir jādara viss, lai aizkavētu nokļūšanu galā, pēc iespējas uzspiežot to arī citiem ar visiem iespējamiem līdzekļiem. Nezinu kur esi Lietuvā saskaitījis pusi, kas velkas zem atļautā - manuprāt tā ir maza daļa, kuriem piedevām nav izteikta vēlme uzspiest šādu ātrumu citiem (ļoti labprāt pat lēnie vieglie ieņem labo pusi un parāda pagriezienu, kad ceļš apdzīšanai brīvs) un pārējie māk neveidot vilcieniņus par spīti fiziski ierobežotajām apdzīšanas iespējām daudzos ceļa posmos.

Pareizi būtu uzreiz vienlaikus iesniegt sūdzību policijā par krāpšanu, pieprasot ierosināt krimināllietu. Audzinoši arī (bez)atbildīgajām iestādēm, ja tomēr izrādās, ka tā "nav krāpšana", jo ierēdņa rīcību par tādu nez kādēļ neuzskata.

Diemžēl nē. Pēdējā laikā novērots, ka vilcieniņi visbiežāk veidojas aiz kāda sēņotāja, aiz kura ir iestrēgusi fūre. Ja izdodas tikt tādam garām, tad "līderis" bez izņēmuma ir stūrē paniski iekrampējies braucējs, kuram vispār pie stūres visticamāk nevajadzētu atrasties.

Un tikpat neētiski ir tādā satiksmē vilkties, uzspiežot savu ātrumu. Vispār jau patiešām intensīvā satiksmē - kad viss ceļš ir aizpildīts, agresīvu apdzinēju ir ļoti maz. Diemžēl vilcieniņu veidotāji nespēj saredzēt atšķirību starp braukšanu grupās un patiešām intensīvu satiksmi.

Nekas nemainīsies, kamēr nesapratīsi, ka tam nav nekāda sakara ar steigšanos. Tieši tāpat, kā lēnbraucējiem nav nekāda sakara ar drošu braukšanu. Tie vienkāŗši ir divi konfliktējoši braukšanas stili - diemžēl tā ir mūsu realitāte - esam pa vidu starp skandināvisko un Viduseiropas un mūsu ceļos ir vienlīdz abu stilu braucēji. Jau Lietuvā skandināviskais stils ir maz sastopams un Polijā ar tādu var arī atrauties kādu "audzinošu" manevru no fūres, kurai traucēsi. Savukārt Dienvideiropā tādam skandināvu stila braucējam labāk pie stūres nesēsties vispār.

Tas, ka nekāda "ieķīlēšanās" nenotiktu, ja ievērotu normālu distanci, tev prātā nav ienācis? Jautājums, protams, retorisks, jo tava nostāja ir skaidra - vainīgi ir tikai un vienīgi tie, kas pārkāpj tos CSN punktus, kurus tu esi izvēlējies ka svarīgākus par citiem un esi pārliecināts, ka visiem ir jābrauc atbilstoši tavai skandināviskajai izpratnei par satiksmi.

Tev ir tiesības prasīt, lai iebaksta ar pirkstu, pirms paraksties, ka esi ar konstatētajiem trūkumiem iepazīstināts. Diemžēl ir gadījumi, kad šo pieprasot, 1 pārvēršas par 0. Un bēdīgais - ne jau tādēļ, ka nav nekas labojums, bet tā ir vienkāršāk...

Nezinu, kā lauķiem, bet dižajā pilsētā covid jauninājumi ir tādi, ka uz skati jābrauc strikti vienam, jāatver visi logi, jāaizsprādzē visas drošības jostas un pēc izkāpšanas no auto (pirms bremžu ruļļiem) jāiet stāvēt ārā.

Kad sapratīsi, kādēļ būvē baterijas, būs vērts ar tevi runāt. Bet ar cilvēku, kam liekas, ka lampiņas vajag ieslēgt tad, kad spīd saule, saturīga diskusija nesanāks.

Iesauc atpakaļ beigās un parāda vainas, ja tās ir rädāmas uz pacēlāja

Ir braukts pa ceļu, uz kura pie 90 km/h plūsmas ģimenes FWD sedans spolēja ar 5, stiprāk piespiežot pedāli. Vienīgais apdzinējs (Subaru STI) pēc pāris km mētājās grāvī.

Nav tāda reāla elektrifikācijas mērķa - ir tikai troļļošana un pārvietošanās brīvības ierobežošana - t.i. politiskie mērķi. Ja elektrifikācija būtu reāls mērķis, tad tiktu apspriesti nevis elektromobīļi, bet reālu elektrostaciju celtniecība.

Parasti tad, kad šajā posmā ir uzlikts fotoradars. Jo tos jau liek tikai tad, kad patiešām ir bīstami.

"Sakne" ir kompleksa un pareizi saki, ka izglītības urbanizācija/centralizācija ir viens no faktoriem. Mūsdienās nav nekādu šķēršļu šīs paradigmas maiņai - attālinātās "klātienes" studijas ir pieejamas jebkur un nav vairs nekādas nepieciešamības pēc pagājušā gadsimta domāšanas par "neklātienes" studijām. Cits stāsts ir daļlaika studiju režīms, kas ir labāk apvienojams darbu tiem, kas vēlas studēt un strādāt reizē, bet nav objektīva nepieciešamība šajā diskusijā vispār ietvert ģeogrāfisko aspektu - attālināti lekcijā var piedalīties gan studenti, gan lektori. Otrs lielai motivators, kas jāveic valstij, jānodrošina nodokļu sadalījums, kurš "apbalvo" pašvaldības, kas nodrošina darba vietas - pašreizējais modelis diemžēl apbalvo guļamrajonus, kuri eskalējas, jo ir taču skaisti dzīvot vidē, kurā dzied putniņi un nebraukā kravas auto, ja reiz var pasēdēt sastrēgumā un nokļūt darba vietā, par kuras industriālo ietekmi uz vidi rūpējas kāds cits. Pašlaik pašvaldība ir ieinteresēta, lai tās ietvaros būtu pēc iespējas mazāk sloga, ko rada biznesa prasības pēc infrastruktūras, salīdzinājumā ar guļamrajona infrastruktūru. Valsts pārvaldē vēl skarbāk - liegumu valsts pārvaldē nodarbināt viesstrādniekus, ja netiek nodrošināta darba vieta atbilstoši dzīvesvietai un amata pienākumi nav saistīti ar klientu apkalpošanu klātienē. Un tad, kad šādi risinājumi ir ieviesti, jāatceras, ka to rezultātam sekos koeficients apkalpošajā sfērā - tie studenti un strādājošie, kas vairs nebūs Rīgā, velēsies arī frizieri, kino un veikalu blakus veicinot tālāku decentralizāciju.

Sākt domāt. Nekas nevar būt absurdāks par migrantu, kas pārvācas kaut kur un mēģina tur ieviest kārtību, kāda bija mājās (šajā gadījumā pilsētā ieviest laukus, ka to grib progresīvie). Šādai migrācijai ir tikai viens iemesls - nauda. Attiecīgi jālikvidē šo motivāciju un uz pilsētu vairs gribēs tikai tie, kas patiešām grib uz pilsētu. Bet viesstrādnieku bari varēs palikt tajā vidē, kas viņiem patīk.

Nezinu, kur tu tur izzīdi kaut kādu lepnumu. Tā ir fakts un iespēja, kas ir jāizmanto, lai atslogotu neadekvāto urbanizāciju, kurai patiesībā cēloņi ir politiski - tieši valsts pārvaldes ierēdņi ir pirmrindnieki bezjēdzīgā braukāšanā uz darbu, kuram nav nekāda objektīva iemesla izpildei klātienē. Un pēc tam, kad tie, kas jau šobrīd var atmest kaitīgo ieradumu sēdēt korķos, ir jāpārvērtē, kādēļ tieši šeit un šajā vietā ir tik absolūti nepieciešami koncentrēt klātienes darbu. Pamēģini mazu eksperimentu ar otro soli - nosauc piemēru, kas aptver skaitliski nozīmīgu jomu, kuras darbiniekiem ir neizbēgami jādzīvo guļamrajonā un jāstrādā klātienē Rīgas centrā. Un tad kopīgi paanalizēsim, vai tiešām tā ir īsta nepieciešamība.

Kopumā diezgan sakarīgs viedoklis, tikai nepamet sajūta, ka nenošķir valstij piederošos dažādu "sēdvietu" deldētājus no tiem, kas patiešām ir attiecināmi uz Rīgu. Un es ne mirkli neapšaubu, ka Mārupei ir iespēja izdarīt tevis aprakstīto "varoņdarbu" - esot ne vien tuvākajam un prestižakajam guļamrajonam, bet piedevām arī vienīgajai ar starptautisko lidostu un tai piederīgajiem satelītbiznesiem apveltītajai pašvaldībai, nav grūti saremontēt ielu. Tas tieši ilustrē kontrastu pret Rīgu, kam ir jāuztur milzīgs ielu tīkls cilvekiem, kas nodokļus maksā citur un piedevām vēl uzskata, ka pašiem Rīgas nodokļu maksātājiem mašīnas jāatņem vispār.

Es jau gribu... Bet progresīvie uzskata, ka tas nav pieļaujams, jo uzstāj, ka man ir jāatsakās no auto. Tātad es palieku par muļķi, kam ir jāmaksā nodokļi par ceļiem, kurus varēs izmantot tikai lauķi. Tu arī esi lauķis, kas nemaksā par šiem ceļiem - tas, ka tev patīk izbraukumi no Mārupes uz Jūrmalu, Liepāju un Tukumu pa ceļu, kas jāuztur rīdziniekiem, ir lielisks piemērs tam, ko saku es. Savukārt lielāko daļu to ceļu, pa kuriem es braucu, pats arī apmaksāju (LVC ceļi tiek finansēti no valsts, nevis pašvaldību, budžeta).

Nu tātad, "uz ceļa kas mērķēts Rīgas virzienā" - t.i. uz ceļa, kas paredzēts lauķu nokļūšanai dižajā pilsētā UN lidostā! Gan ceļš, gan viadukts ir domāts lauķiem, bet apmaksājams no dižās pilsētas nodokļu maksātāju kabatām kabatām... Pirms gvelz muļķibas, pamēģini iedomāties, kā reaģētu tauta, ja šo piederību/vajadzību tikai rīdziniekiem noformalizētu ar braukšanas maksas ieviešanu pārējiem, kuri nemaksā nodokļus šīs infrastruktūras uzturēšanai!

Jā, diemžēl ir daudz tādu rīdzinieku, kā tu, kas nespēj atpazīt sarkasmu un nezina, kas ir politiskais virziens, kurš sevi sauc par "progresīvo", kurš šobrīd ir uzvarējis RD vēlēšanās.

Varu uzreiz pateikt - nesekmētos. Šos cilvēkus nav iespējams apgaismot, jo viņi ir zaudējuši spēju domāt racionāli. Un nē - tie nav vismaz 95%, bet noteikti mazāk, lai gan neapšaubāmi vairākums, kuram acīmredzot piederi arī tu. Apgaismošu - tu minēju ļoti sliktu piemēru, piesaucot IT kā jomu, ka nezini, ka izdzīt no pilsētas. Tieši otrādi - IT jomā jau sen pieaug decentralizacija un attālināts darbs, bet pēc Covid visi ir pārliecinājušies, ka pat pilnībā strādājot attālināti var saglabāt augstu efektivitāti un nozarē vairs nekad neatgriezīsies tur, kur bija. Savukārt par saviem čomiem neesi pareizi sapratis cēloņsakarību - viņi gribēja tikt uz "dižo progresīvo pilsētu" un izvēlējās IT jomu kā biļeti uz to.

Tev tiešām šķiet, ka man ir nepieciešami tavi savedēja pakalpojumi, lai satiktu kādu progresīvo? Frāze "čaļiem, kas izmācījušies programmistiem" pasaka daudz... Vienā pašā .NET pasaulē developera alga variē 800-8000 robežās, atkarībā no kompetences konkrētajā platformā, bet tev šai pasaulei ir viens vārds "programmisti" :D

Es tev nederu? Kārtējais, kurš mani par cilvēku neuzskata? Ja neizlīdīsi no "pilsēta cilvēkiem" aprites, iespējams neko citu nedzirdēsi, bet Rīgā eksistē arī citi iedzīvotāji. Un, ja nespēj atšķirt valsts iestādi un ierēdni no uzņēmuma un darbinieka, tad tev būs pagrūti kaut ko ieskaidrot. Un par IT firmām acīmredzot vispār neko nejēdz - manā komandā gandrīz puse ir nerīdzinieki, kas strādāja Liepājas un Jelgavas lokālajos birojos arī pirms vispārēja attālināta darba ieviešanas.