Lielu rezonansi izraisīja ministra Andreja Radzeviča iesūtītās pārdomas/komentāri par braukšanas ātrumu uz Latvijas ceļiem. Esam saņēmuši arī CSDD speciālistu domas par braukšanas maksimālā ātruma palielināšanas (ne)iespējamību.
Ar maksimālā ātruma paaugstināšanu
galvenajos valsts autoceļos
saistītās problēmas
Laika posmā pēc neatkarības atjaunošanas valstī ievērojami pieaudzis vieglo automobiļu skaits. Līdz ar to pilsētu ielās un valsts ceļos vērojama dinamiska un ātra satiksme, kas diemžēl bieži ir saistīta ar atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Vienlaikus tiek izteikti priekšlikumi par atļautā braukšanas ātruma ārpus apdzīvotām vietām paaugstināšanu.Andreja Radzeviča vēstuli lasiet šeit
Kā zināms, transportlīdzekļu kustības ātrums ir ļoti svarīga ceļu satiksmes drošības faktoru komponente, kas, nepareizi pielietota, var ievērojami pazemināt satiksmes drošību, kā arī radīt nelabojamas morāla un materiāla rakstura sekas. Ir labi zināma korelācija, kāda ir starp kustības ātrumu un ceļu satiksmes negadījumu skaitu, ievainoto skaitu ceļu satiksmes negadījumos un bojā gājušo skaitu. Jo lielāks ātrums, jo mazāks laiks atliek vadītāja reakcijai, palielinās risks nokļūt ceļu satiksmes negadījumā, palielinās ceļu satiksmes negadījumu seku smagums.
Ārvalstu (Somijas, Dānijas) pieredze liecina, ka, palielinot ātrumu par 10 procentiem,
- ceļu satiksmes negadījumu skaits palielinās par 20 procentiem,
- ievainoto skaits palielinās par 40 procentiem,
- bojā gājušo skaits palielinās par 50 procentiem.
Ņemot vērā to, ka, esot lielam satiksmes ātrumam, strauji pieaug risks nokļūt ceļu satiksmes negadījumos, ārvalstīs ir veikts liels darbs, kas vērsts uz vadītāju disciplinēšanu un atļautā braukšanas ātruma pārkāpšanas ierobežošanu, realizējot, piemēram, tādus pasākumus kā policijas kontrole par atļautā braukšanas ātruma ievērošanu, fotokameru uzstādīšana un citus.
Lai samazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu un smagumu, kā arī materiāla un morāla rakstura zaudējumus kopumā, virknē ārvalstu satiksmes ātrums uz ceļiem ir ticis pazemināts. Piemēram, Dānijā 1974.gadā uz ceļiem (izņemot automaģistrāles, kur ātrums tika ierobežots līdz 110 km/h) ātruma ierobežojums bija noteikts 90 km/h, kas ļāva samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu par 25%, bet bojā gājušo skaitu par 33%. 1980. gadā Dānijā ātrums tika pazemināts otrreiz no 90 km/h uz 80 km/h, kas ceļu satiksmes negadījumu skaitu samazināja vēl par 20%. Rezultātu ir devusi arī atļautā ātruma pazemināšana pilsētās un apdzīvotās vietās no 60 km/h uz 50 km/h, kas sadursmes gadījumā ar gājēju palielina gājēja izdzīvošanas iespēju no 25% uz 60%.
Analizējot situāciju atbilstoši Latvijas apstākļiem, varam konstatēt, ka, paaugstinot atļauto ātrumu no 90 km/h uz 110 km/h, 1700 kilometros Latvijas galveno valsts autoceļu gada laikā,
- CSNg skaits bez cietušajiem palielinātos par 760,
- ievainoto skaits palielinātos par 680,
- bojā gājušo skaits palielinātos par 180,
kas valstij radītu zaudējumus apmēram 35 miljonu latu apmērā.
Liela nozīme satiksmes apstākļu normalizēšanai ir savlaicīgai brauciena uzsākšanai (it sevišķi rīta stundās). Šobrīd, lai savlaicīgi nokļūtu darbā, vadītāji pārkāpj gan valstī atļauto maksimālo braukšanas ātrumu, gan ar ceļa zīmēm ierobežoto ātrumu, gan apdzīšanas noteikumus. Tas paaugstina satiksmes bīstamību, radot stresa situācijas gan citiem vadītājiem un gājējiem, gan sev. Ārvalstu pieredze liecina, ka paaugstinot ātrumu no 90 km/h uz 110 km/h, braucot, piemēram, 30 kilometrus no Ogres līdz Rīgai, laika ieguvums būtu 3 minūtes. Satiksmes drošības paaugstināšanas, kā arī stresa situāciju novēršanas nolūkā būtu jāizbrauc tikai 3 minūtes agrāk.
Vienlaikus jāņem vērā tas, ka standarta LVS 190-2:1999 “Ceļu tehniskā klasifikācija, parametri, normālprofili” A-1. tabula aprēķina ātrumu, kam pielīdzināms atļautais ātrums, virs 80 km/h paredz tikai ceļiem ar divām brauktuvēm un vismaz 3,00 m platu sadalošo joslu, kas liecina par to, ka šobrīd uz valsts autoceļiem, kam ir tikai viena brauktuve noteiktais maksimālais ātrums 90 km/h satiksmei nav drošs (Dānija divjoslu ceļos ārpus apdzīvotām vietām atļauto maksimālo ātrumu noteikusi 80 km/h robežās, bet Zviedrija 70 km/h).
Ņemot vērā to, ka valstī esošie ceļi ar divām brauktuvēm un sadalošo joslu nav projektēti atbilstoši automaģistrāļu prasībām (krustojumi vienā līmenī, daudz vietējas nozīmes ceļu pieslēgumu, uz galvenā ceļa esošajos apstākļos nav kreisā pagrieziena palēninājuma joslu, nav otrā līmeņa gājēju pāreju, piemēram Rīgas – Siguldas posmā, baļķu vedēju iebrauktas dziļas gropes u.c.), ātruma paaugstināšana tajos virs 100 km/h nav pieļaujama.
Ceļa un satiksmes apstākļiem atbilstoši noteikts maksimālais ātrums ir viens no visbūtiskākajiem ceļu satiksmes negadījumu ierobežošanas instrumentiem, kura saprātīga pielietošana ir veikusi un tai arī turpmāk jāveic satiksmes drošības līmeņa sasniegšana, atbilstoši “Ceļu satiksmes drošības nacionālajā programmā” izvirzītajiem mērķiem.
Artūrs Rubenis, CSDD
Ceļu drošības audita daļas priekšnieka vietnieks
Reakcija CSDD ļoti ātra. Tas norāda tik tiešām, ka iauto lasa un arī domā par kaut ko.