Satiksmes ministrs par 100 dienās paveikto 3

Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers 7. martā rīkoja preses konferenci par valdības pirmajās 100 dienās paveikto transporta un pārvadājumu, kā arī telekomunikāciju un sakaru jomā.

Līdz 15. martam speciāla Satiksmes ministrijas darba grupa izstrādā modeli dzelzceļa sistēmas restrukturizācijai un šobrīd tiek strādāts pie trīs dažādiem modeļiem.

Dzelzceļa restrukturizācijas rezultātā līdzšinējais koncerns tiktu sadalīts trīs atsevišķos uzņēmumos – kravu pārvadājumu, pasažieru pārvadājumu un infrastruktūras uzturēšanas.

Tas ir viens no priekšnosacījumiem valsts un pašvaldību investīciju, kā arī kredītlīdzekļu piesaistīšanai pasažieru pārvadājumu optimizācijai. Tāpat A. Šlesers norādīja, ka ir jālikvidē šķērsubsīdijas, kā arī ievērojami jāpalielina kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu.

Runājot par prāmju satiksmi Rīgas ostā, ministrs norādīja, ka šobrīd lielākā problēma veiksmīgai attīstībai ir konkurences trūkums. A. Šlesers jau uzsācis sarunas ar kompānijām “Silja Line" un “Tallink", jo pašreizējā prāmju līnija nenodrošina vajadzīgo pakalpojumu kvalitāti, radot ārvalstīs negatīvu priekšstatu par Rīgu un tās ostas iespējām.

Attiecībā uz autoceļu nozares attīstību, A. Šlesers norādīja, ka Satiksmes ministrija strādājusi, lai apgūtu Eiropas Savienības struktūrfondus pilnā apjomā, un šobrīd jādara viss, lai pieejamie līdzekļi tiku veiksmīgi un prasmīgi izlietoti. Satiksmes ministrija 2005. gadā plāno realizēt Kohēzijas fonda finansētos autoceļu projektus 62,4 miljonu latu apmērā un dzelzceļa projektus 25,8 miljonu latu apmērā. Nacionālās programmas valsts pirmās šķiras autoceļu attīstībai(ERAF) īstenošanai atvēlēti 29,1 miljoni latu.

Lai veicinātu satiksmes drošības uzlabošanu uz Latvijas ceļiem, Satiksmes ministrija kopā ar Iekšlietu ministriju sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai Ministru Kabinetā grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā. Grozījumi paredz būtiski palielināt sodus par bīstamākajiem CSN pārkāpumiem - transportlīdzekļu vadīšanu reibumā un pieļaujamā braukšanas ātruma pārsniegšanu, kā arī jaunus sodus par braukšanu reibumā – automašīnas konfiskāciju, piespiedu darbu, kā arī reālu brīvības atņemšanu. Divkāršojot sodu par ātrumu pārsniegšanu iecerēts uz pusi samazināt bojā gājušo skaitu uz Latvijas ceļiem.

Veiktie aprēķini liecina – lai realizētu minimālo programmu satiksmes drošības uzlabošanai (marķējumiem, barjerām, ceļu stabiņiem, gājēju pāreju un gājēju tiltiņu, tuneļu izveidei u.t.t), būtu nepieciešami deviņi miljoni latu.


Informāciju sagatavoja Zane Līdaka, Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece