Ne visu, kas šķiet ideāls no dizaina viedokļa, var īstenot tehniskajā koncepcijā. Tāpēc vienlaikus ar dizaineriem savu darbu pie automobiļa projekta realizēšanas sāk arī viņu kolēģi no Koncepta izstrādes nodaļas.
Kā izteicās Audi AG Automobiļu konceptu nodaļas vadītājs Ralfs Gerhards Vilners (Ralf-Gerhard Willner): “Mēs savā ziņā esam vidutāji starp dažādām pasaulēm.” Viņš definē savu uzdevumu kā nepieciešamību rast vislabāko kompromisu starp emocionālo dizainu un idejām, koncepta tehnisko iespējamību un ar klientu vēlmēm saistītām, kā arī juridiski pieļaujamām prasībām.
Viens no Koncepta izstrādes nodaļas galvenajiem uzdevumiem ir izstrādāt automobiļa galvenās dimensijas un arhitektūru. Audi Q7 projektam šo darbu uzņēmās veikt inženieris Felikss Bifars (Felix Biffar). “No paša sākuma, kad tika izstrādāta Audi Q7 pakete, uzsvars tika likts uz Audi raksturīgajām īpašībām: dizainu, vadīšanas dinamiku, drošību, ekspluatācijas koncepciju, komfortu un ērtību,” viņš teica. Pēc viņa vārdiem, viens no pirmajiem pieņēmumiem AU 716 projektam bija iespēja pēc izvēles ievietot trešo sēdekļu rindu. “Tirgus pētījumi apstiprinājuši, ka klienti šāda lieluma automobilī vēlas elastīgu sēdekļu izkārtojumu atkarībā no nepieciešamības,” paskaidroja Bifars.
Tādēļ tika izraudzīta trīs metru garenbāze. Prasību specifikācijā no paša sākuma tika iekļauts arī SUV raksturīgais augstais sēdekļu novietojums, kā arī sportiska vadāmība, par vidējo augstāks komforta līmenis tālos braucienos, spēja braukt bezceļa apstākļos, plaša vieta braucējiem un vislielākais bagāžas nodalījuma tilpums starp šādas klases automobiļiem.
Audi Q7 tika izvirzīta vēl viena prasība: neraugoties uz tā iespaidīgajiem izmēriem – kopējo garumu, kas pārsniedz piecus metrus, un gandrīz divu metru platumu, tam bija jāpiešķir sportisks vizuālais izskats. Koncepta izstrādes nodaļa jau agrīnā stadijā pieņēma galīgo lēmumu par riteņu izmēru, dzinējiem un transmisijām, kādi tiks piedāvāti, pneimatiskās balstiekārtas izmantošanu, multimediju vadības sistēmu MMI un degvielas tvertnes ietilpību. Bifars teica: “Mēs jau pašā sākumā vēlējāmies radīt “performances SUV”, kurā apvienots emocionāls dizains, komforts, veikla vadāmība, luksuss, elastīgums un plašums – kaut kas tāds SUV segmentā vēl nevienā modelī līdz šim nebija sasniegts.”
Līdz 2003.gada beigām Audi Q7 specifikācijas tehniskie aspekti pamatvilcienos bija izstrādāti. Galveno dimensiju jautājumos koncepta izstrādes grupa varēja strauji virzīties uz priekšu, par pamatu ņemot izstādes paraugu. Bifars un Vilners šo procedūru raksturo kā “mierīgu” salīdzinājumā ar citiem projektiem. Vilners skaidro: “Mūsu priekšrocība bija tā, ka Audi Q7 bija pilnīgi jauns produkts. Nebija nekādu aizspriedumainu viedokļu un mums nebija jābalsta savs darbs uz kādu iepriekšēju modeli.”
Kad sākās izstrāde, pamatgrupā strādāja tikai 20 cilvēki, taču, projektam turpinoties, darbinieku skaits nemitīgi palielinājās un beigās tikai pie Audi Q7 vien strādāja aptuveni 500 darbinieku. Šo darbinieku vidū bija daudz tādu, kuri bija cieši saistīti ar Audi Q7 izstrādi, tā ārējo izskatu un dizainu ilgi pirms viņiem radās iespēja turēt rokā kādu reāli izgatavu šī automobiļa detaļu.
5tyryuy76hruuyjh