Pavisam nesen arī iAuto nolēma iepazīties ar Ssang Yong markas automobili - modeli Kyron. Šīs markas automobiļus Latvijā tirgo „Adam Auto”.
Ssang Yong Kyron esot "īsts bezceļnieks". Vismaz tā bijām dzirdējuši un lasījuši. Tad nu beidzot ir iespēja to pārbaudīt! Piektdienas vakars ir klāt un līdz pat pirmdienas rītam Kyron ir mūsu rīcībā.
Pirmais iespaids
Cilvēkam, kas nav pieradis pie korejiešu dizaina, Kyron eksterjers varētu šķist nepieņemams. Atcerēsimies, ka Lielbritānijā Ssang Yong Rodius 2005.gadā tika atzīts par visneglītāko auto. Tomēr taisnības labad jāsaka, ka Kyron dizaina izstrādē savu roku pielicis no Lielbritānijas pieaicinātais dizaineris Kens Krinlijs.
Auto dizaina līnijas it kā mēģina uzsvērt, ka Kyron ir jaudīgs bezceļnieks un tas viss uzbūvēts uz pamatīga rāmja. Savukārt, paskatoties uz Kyron no priekšpuses un nepievēršot uzmanību logotipam [SY], kas uz restes, jutīsiet kādu interesantu līdzību ... ar Mercedes Benz ML.
Iekāpjot mašīnā, iespaids mainās uz pozitīvāku. Izskatās, ka interjeru būtu izstrādājis cits cilvēks. Apaļos elementos iebūvēti vadības taustiņi, konsole nedaudz pagriezta pret vadītāju, panelis izgatavots no kvalitatīvas tumšas plastmasas.
Mērinstrumentu panelis vienkāršs un viegli uztverams. Lai arī kā centos atrast borta datoru, lai varētu papētīt vidējos patēriņus, tādu neatradu – laikam Ssang Yong uzskata to par lieku. Nekas – var jau arī iztikt bez tā. Salons ir ļoti plašs un tur ērti var iekārtoties visi pasažieri. Uz stūres atrodas audio centra vadība. Turpat, bet nedaudz dziļāk – „kruīzkontrole”. Patīkams ādas salons, elektriski regulējami sēdekļi ar funkciju "atcerēties" trīs dažādus stāvokļus.
Aiz aizmugurējiem sēdekļiem slēpjas samērā liels bagāžas nodalījums, ko vajadzības gadījumā var paplašināt, sēdekļus nolaižot.
Braucam!
Pirmais iespaids – liels kuģis. Mašīnas salons ir ļooooti plašs. Vadītājam viss ir viegli pieejams. Lielie sānu spoguļi palīdz ātri „noorientēties vidē”. Otrais iespaids – liels un domīgs kuģis. Nospiežot akseleratora pedāli (gāzi), nekas nenotiek. Vienu sekundi. Divas. Un tad pēkšņi auto saprot, ka es taču gribu braukt! Tad rodas trešais iespaids – liels, domīgs un stiprs kuģis. Nav nekāds brīnums – Ssang Yong Kyron aprīkots ar 2 litru 141 zirgspēka jaudīgu turbodīzeli (310Nm).
Izbraucam uz Krasta ielas. Ātrumu mašīna uzņem ātri un galvenais bez liekas skaņas. Tā kā skatpunkts ir ļoti augstu no zemes, ātrumu nejūtu un pēkšņi saprotu, ka auto traucas jau četru punktu vērtā ātrumā. Jābremzē. Arī bremzes ir efektīvas un divas tonnas smago džipu tās spēj nobremzēt bez problēmām. Protams, strauji bremzējot uz mitra asfalta, par sevi atgādina ABS, kas ne īpaši uzkrītoši, tomēr dara savu darbu.
Tomēr, braucot pa Krasta ielu un pēc tam pa Salu tiltu kaut kas mulsina. Mašīnā jūtams neliels diskomforts. No sākuma pat nespēju definēt – kur ir problēma? Auto šķiet ērts, kluss, bet kaut kas nav... Jau braucot Baložu virzienā pēkšņi man „pielec” – piekare! Katra – pat vismazākā bedrīte vai nelīdzenums – ir sajūtami mašīnas salonā. Ir tāda sajūta, ka Kyron brauktu ar pilnībā nolietotiem amortizatoriem. Tomēr neļaujos pirmajiem iespaidiem, jo tikko esmu pārkāpis no samērā zemas un stabilas mašīnas. Ir vairāk kā divas dienas laika, lai saprastu, kas tad īsti notiek ar piekari.
Džips? - Parketa vai īsts?
Pa ielu braukt var ar jebkādu auto. Tā kā ražotājs uzskata, ka Kyron ir īsts bezceļnieks, nolemjam pārbaudīt arī to. Pirms doties bezceļos, paskatāmies, kas notiek zem auto. Pamatīga vilšanās! Kaut arī šim auto ir visi apvidus auto priekšnoteikumi, klīrenss nav nekāds dižais (~20 cm) un biedē viena lieta – motors no apakšpuses ir pārsegts ar ... plastmasas „pannu”. Turpat atrodas radiatora apakša, kuru var neveiksmīgi sabojāt ar kādu zaru. Tā kā neesam pirmie šī auto lietotāji, uz „pannas” redzamas bezceļa izmēģināšanas atstātās pēdas.
Arī Gaujai ar tādu var pārbraukt bez problēmām...
Tomēr gribas pārbaudīt, ko tad Kyron spēj sniegt cilvēkam, kas nobrauc no asfalta un mēģina braukt pa grants ceļiem vai pat nokļūt kādā grūtāk izbraucamā vietā.
Vispirms – grants ceļi. Sagadījās, ka sestdienas maršruts veda uz Gulbenes pusi. Tad nu arī pamēģinājām pabraukt pa „Sarmas” tradicionālajiem dopiem tā paātrāk. Nu nē – šis divtonnīgais aparāts ar savu lēnīgo domāšanu nav domāts ātrai braukšanai pa granti. Maksimālais ātrums, ko var atļauties (ar tādu piekari) – 90. Neiesaku ne drošības apsvērumu, ne arī degvielas (ne)ekonomijas pēc. Braucot saspringtā režīmā, patēriņš pieauga divas reizes virs vidējā ~15L / 100km. Joka pēc pamēģinājām sānslīdi... Tas, ka jūs šo rakstu lasāt, nozīmē, ka viss beidzās labi, bet sajūtas bija neaprakstāmas. Stūres rata gājiena nepietika, lai sagrieztu auto atpakaļ. Savukārt dzinēja/kārbas "apdomīgums", pēc tik ļoti nepieciešamās „gāzes” nospiešanas, nodevīgi neļāva iztaisnot auto. Nebrauciet ātri pa grants ceļiem!
Neliela atkāpe – tikai pēc tam uzzinājām, ka ar Kyron nav ieteicams braukt pilnpiedziņas variantā ātrāk par 70 km/h. Tā kā uz grants darījām tieši pretēji, iespējams, tāpēc radās tik negatīvas sajūtas...
Ir ceļi un ir arī bezceļi. „Bezceļos” parasti brauc lēni un apdomīgi. Arī mēs nolēmām parāpot pa kalniņiem. Pamēģinājām, kur tad ar šo auto var uzrāpties. Un zināt – var! Šeit Kyron sevi parādīja no labās puses. Šim auto ir arī pazeminātie pārnesumi. Uzrāpties var, bet vai var tik arī lejā? Ir dzirdēts, ka Ssang Yong Kyron aprīkots ar tādu sistēmu, kas palīdz braukt lejā no stāviem kalniem - HDC (Hill Descent Control).
Uzbraucām uz viena no PSRS armijas laikiem saglabājušamies angāra jumtiem. Skaisti! Tagad jābrauc lejā... Apgriezties grūti, tāpēc jāmēģina braukt atpakaļgaitā. Un ziniet, kā izrādījās? Gudrā palīdzības sistēma strādā tikai virzienā uz priekšu... Atpakaļgaitā – kaut uz 100 km/h!. Njā. Nebija inženieri padomājuši, ka cilvēki brauc ne tikai uz priekšu.
Nu labi – nolēmu tomēr apgriezties turpat – augšā. Starp citu, ar lielo Kyron, kā izrādās, var apgriezties diezgan šaurās vietās. Ir tikai viens „bet” – stūres rats jāgriež gandrīz piecus apļus, lai aizgrieztu no viena galējā stāvokļa līdz otram. Sanāk laba fizkultūra. Ripinam lejā ar ieslēgtu „kalnu” sistēmu. O, jā! Tā tiešām palīdz!
Starp citu – Kyron nav bloķējošā diferenciāļa. Šķiet, kas tas par bezceļnieku bez „bloķa”, bet šādos gadījumos, kad kāds ritenis ir pacēlies vai sāk izslīdēt, nostrādā ESP un piebremzē to. Un zināt – tas darbojas!
Normāli Kyron brauc ar aizmugurējo riteņu piedziņu, bet ar vienu taustiņa palīdzību var pieslēgt priekšējo asi. Šāda sistēma labi noder pilsētniekiem, kam ne vienmēr nepieciešama pilnpiedziņa.
Ceļš no Gulbenes uz Rīgu nav sevišķi līdzens, tomēr par īpaši bedrainu arī to nenosauksi. Pat braucot CSN pieņemamos ātrumos auto tomēr atgādina, ka inženieri nav īsti tikuši galā ar piekari. Jā - tai ir bezceļnieka cienīgi gājieni, tomēr uz „parasta” ceļa virsbūve visu laiku jūt katru ceļa nelīdzenumu. Pēc brauciena nācās uzklausīt aizmugurē sēdošo pasažieru sūdzības – noguris kakls no šūpošanās.
Īsti gan nekļuva skaidrs - kas tad īsti ir/būs Ssang Yong Kyron potenciālais pircējs? Pilsētnieks? Domāju, ka nē. Drīzāk tas noderētu cilvēkiem no laukiem. Starp citu, cenas ziņā Kyron ir pārāks par saviem "klasesbiedriem". Kyron maksā, sākot no 25,250 eiro līdz pat 30,900 eiro – maksimālajā komplektācijā.
Patika?
Kā bezceļnieks Ssang Yong Kyron mums iepatikās, kā ielas džips – nē.
Plusi
- Pievilcīga cena (!!!)
- Laba caurgājamība
- Laba apdares materiālu kvalitāte
Mīnusi
- Strīdīgs dizains (eksterjers)
- Slikta piekares darbība uz parastiem ceļiem
- Ilga pauze pēc akseleratora pedāļa nospiešanas
P.S. Runājot par «neglīto pīlēnu» - nu nemaz tik neglīts jau Kyron nav...
Paldies ADAM AUTO SY par piešķirto auto!
E.Biele, iAuto redaktors
Arejais dizains (seviski aizmugure) ir pilnigi garaam. Katreiz noskatos uz sho autinnu, lai nodrebinatos cik pretiigu var uztaisiit automashiinas aizmuguri:))