Jālabo kļūda Būvniecības likumā

LCB | 12.jūnijs 2013 12:10

Šodien, 12. jūnijā biedrība „Latvijas Ceļu būvētājs”, pārstāvot ceļu būvnieku intereses Saeimas Tautsaimniecības komisijā, ir panākusi, ka izskatīšanai Saeimā tiks virzīti labojumi jaunajā Būvniecības likuma normā, kas nosaka būvatļauju 30 dienu apstrīdēšanas periodu.

Ceļu nozares pārstāvji uzskata, ka šo normu nevar attiecināt uz transportbūvēm un tā rada nopietnu kaitējumu nozarei, tāpēc mudināja Tautsaimniecības komisiju steidzamības kārtā pārskatīt šo Būvniecības likuma normu, to atceļot vai papildinot ar punktu, kas nosaka izņēmumus būvniecības nozarēm, kuru darbībai ir izteikti sezonāls raksturs.

Patlaban jaunā Būvniecības likuma norma (30.1 pants), kura stājās spēkā ar šī gada 1. jūniju, paredz:  “Būvatļauju var sākt izpildīt pēc tam, kad beidzies tās apstrīdēšanas termiņš un būvatļauja nav apstrīdēta, vai beidzies administratīvā akta pārsūdzēšanas termiņš un tas nav pārsūdzēts." Ceļu būvētāji jau ir saskārušies ar šīs likuma normas, kas aptur jebkuru valsts vai pašvaldību pasūtījumu izpildi uz 30 dienām kādreizējo 10 dienu vietā, negatīvajām sekām.

Kā stāsta biedrības „Latvijas Ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, ir saprotama šīs normas būtība un jēga jaunu būvju gadījumā, kur būve, iespējams,  izmaina būvējamās teritorijas un tai blakus esošo būvju un iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kur tā dimensionāli ietekmē jau iepriekš būvēta objekta robežas. Taču tas nekādi nebūtu attiecināms uz transportbūvēm (ceļiem, ielām un tiltiem), kuras šīs dimensijas nemaina, kur darbiem ir izteikti sezonāls raksturs, bet kuras dzīves kvalitāti pēc būvniecības darbu veikšanas tikai uzlabo.

 

„Ceļu inženierbūvju celtniecība Latvijā ir izteikti sezonāla, tāpēc būvniecības darbu aizkavēšana būvniecības sezonas laikā var būtiski ietekmēt veikto darbu kvalitāti un savlaicīgumu,” stāsta A.Bērziņš. Viņš arī uzsver: „Ja ceļu finansēšanā valsts pielietotu ceļu būves un uzturēšanas ilgtermiņa, stabilu finansēšanas modeli, tad ceļu būves un remontu konkursi tiktu izsludināti vismaz iepriekšējā gada rudenī, kas ļautu jaunieviestajai normai funkcionēt pretstatā esošajai kārtībai, kad Saeima valsts budžetu apstiprina decembra beigās, bet konkursi par darbu izpildi ievelkas līdz pat maijam-jūnijam.”

 

  Ceļu būves nozares pārstāvji savu viedokli pamatoja arī ar to, ka šāds nepamatoti ilgs „gaidīšanas laiks” būtiski saīsina ceļu būvniecības sezonu, apdraudot iespējas būvniekiem, uzņemoties saistības laikā, pirms gaisa temperatūras nav pazeminājušās un nav sācis snigt, izpildīt visus darbus labā kvalitātē un nobeigt attiecīgajā budžeta gadā.

 

Pēc ekspertu vērtējuma, jaunieviestās normas darbības rezultātā var rasties aptuveni 30 - 45 miljonu latu zaudējumi valsts un pašvaldību budžetu programmu izpildei, palielināsies iespējamo soda sankciju daudzums nozares uzņēmumiem, par vairākiem desmitiem procentu punktu pazemināsies preču un pakalpojumu, kā arī darbaspēka mobilitātei nepie

Ceļu nozares pārstāvji uzskata, ka šo normu nevar attiecināt uz transportbūvēm un tā rada nopietnu kaitējumu nozarei, tāpēc mudināja Tautsaimniecības komisiju steidzamības kārtā pārskatīt šo Būvniecības likuma normu, to atceļot vai papildinot ar punktu, kas nosaka izņēmumus būvniecības nozarēm, kuru darbībai ir izteikti sezonāls raksturs.

Patlaban jaunā Būvniecības likuma norma (30.1 pants), kura stājās spēkā ar šī gada 1. jūniju, paredz:  “Būvatļauju var sākt izpildīt pēc tam, kad beidzies tās apstrīdēšanas termiņš un būvatļauja nav apstrīdēta, vai beidzies administratīvā akta pārsūdzēšanas termiņš un tas nav pārsūdzēts." Ceļu būvētāji jau ir saskārušies ar šīs likuma normas, kas aptur jebkuru valsts vai pašvaldību pasūtījumu izpildi uz 30 dienām kādreizējo 10 dienu vietā, negatīvajām sekām.

Kā stāsta biedrības „Latvijas Ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, ir saprotama šīs normas būtība un jēga jaunu būvju gadījumā, kur būve, iespējams,  izmaina būvējamās teritorijas un tai blakus esošo būvju un iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kur tā dimensionāli ietekmē jau iepriekš būvēta objekta robežas. Taču tas nekādi nebūtu attiecināms uz transportbūvēm (ceļiem, ielām un tiltiem), kuras šīs dimensijas nemaina, kur darbiem ir izteikti sezonāls raksturs, bet kuras dzīves kvalitāti pēc būvniecības darbu veikšanas tikai uzlabo.

 

„Ceļu inženierbūvju celtniecība Latvijā ir izteikti sezonāla, tāpēc būvniecības darbu aizkavēšana būvniecības sezonas laikā var būtiski ietekmēt veikto darbu kvalitāti un savlaicīgumu,” stāsta A.Bērziņš. Viņš arī uzsver: „Ja ceļu finansēšanā valsts pielietotu ceļu būves un uzturēšanas ilgtermiņa, stabilu finansēšanas modeli, tad ceļu būves un remontu konkursi tiktu izsludināti vismaz iepriekšējā gada rudenī, kas ļautu jaunieviestajai normai funkcionēt pretstatā esošajai kārtībai, kad Saeima valsts budžetu apstiprina decembra beigās, bet konkursi par darbu izpildi ievelkas līdz pat maijam-jūnijam.”

 

  Ceļu būves nozares pārstāvji savu viedokli pamatoja arī ar to, ka šāds nepamatoti ilgs „gaidīšanas laiks” būtiski saīsina ceļu būvniecības sezonu, apdraudot iespējas būvniekiem, uzņemoties saistības laikā, pirms gaisa temperatūras nav pazeminājušās un nav sācis snigt, izpildīt visus darbus labā kvalitātē un nobeigt attiecīgajā budžeta gadā.

 

Pēc ekspertu vērtējuma, jaunieviestās normas darbības rezultātā var rasties aptuveni 30 - 45 miljonu latu zaudējumi valsts un pašvaldību budžetu programmu izpildei, palielināsies iespējamo soda sankciju daudzums nozares uzņēmumiem, par vairākiem desmitiem procentu punktu pazemināsies preču un pakalpojumu, kā arī darbaspēka mobilitātei nepieciešamo infrastruktūras pakalpojumu iespējas. Tādēļ ceļu būves nozare sagaida Saeimas deputātu atbalstu, aicina izprast nozares specifiku un pieņemt loģisku lēmumu par likuma piemērošanu transportbūvju celtniecībai.

ciešamo infrastruktūras pakalpojumu iespējas. Tādēļ ceļu būves nozare sagaida Saeimas deputātu atbalstu, aicina izprast nozares specifiku un pieņemt loģisku lēmumu par likuma piemērošanu transportbūvju celtniecībai.

 
Komentāri
 
Nav pievienots neviens komentārs.
Tavs komentārs
 
 
Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Kravinieku rinda no Grenctāles vismaz 9 km garumā (papildināts 15.50) (+ VIDEO) 13

Aculiecinieka iesūtītajā foto redzama kravas automobiļu rinda, kas stiepjas 9 kilometru garumā. Rinda kļuvusi vēl garāka, iemesli zināmi. Lasīt vairāk

 

Suzuki varētu izlaist piecdurvju Jimny

Suzuki gatavojas laist klajā kompaktā apvidus auto Jimny piecdurvju modeli, kas iegūs garāku riteņu bāzi un plašāku salonu. Lasīt vairāk

 

Kravu pārvadājumi var kavēties, taču plūsma turpinās 1

Lai gan autopārvadātājiem pašreiz ir grūti piegādāt kravas noteiktajos termiņos, autopārvadājumu kravu plūsma notiek un Latvijas ražotāji un tirgotāji ir apgādāti ar visu nepieciešamo, intervijā aģentūrai LETA teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP). Lasīt vairāk

 

Kā izmainās bremzēšanas ceļš atkarībā no braukšanas ātruma un riepu kvalitātes. (+ VIDEO) 16

Šajā reizē Tavs Auto TV stāsts par to, kā izmainās bremzēšanas ceļš atkarībā no braukšanas ātruma un riepu kvalitātes! Un reālā dzīvē šīs patiesības noskaidrosim kopā ar mūsu testa dalībniekiem - rallija pilotiem Māri Neikšānu un Ivaru Vasaraudzi, kamaniņu braucēju Juri Šicu un LTV laika ziņu redaktori Ramonu Salmiņu. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti