Autovadītāju braukšanas kultūra neuzlabojas, uzskata paši braucēji 10

Lai noskaidrotu viedokli par autovadītāju braukšanas paradumiem, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) veica autovadītāju aptauju. Tās ietvaros tika analizēti bīstamākie autovadītāju paradumi, kā autovadītāji paši vērtē savu un citu braukšanas stilu, kā arī, kāda ir situācija uz auto ceļiem kopumā. Aptaujas rezultāti liecina, ka, lai gan lielākā daļa autovadītāju paši sevi dēvē par priekšzīmīgiem braucējiem, tomēr viņu novērojumi par citiem satiksmes dalībniekiem liecina par pretējo. Trešdaļa autovadītāju (36%) pat uzskata, ka braukšanas kultūra uz Latvijas ceļiem ar katru gadu pasliktinās.

Autovadītāji atzīstas, ka bieži sanāk pārkāpt noteikumus.

Foto: iAuto.lv

Aptaujas rezultāti liecina, ka lielākā daļa autovadītāju (86%) sevi uzskata par prātīgiem autovadītājiem. Tai pašā laikā tie neslēpj, ka tomēr ir reizes, kad gadās pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus. Turklāt 50% no autovadītājiem norāda, ka ceļu satiksmes noteikumus pārkāpj bieži. Interesants ir arī pašu autovadītāju pārkāpumu traktējums. Daļa uzskata, ka, ja tos nav sodījusi ceļu policija, tātad noteikumus tie nepārkāpj. Citi uzskata, ka tā ir norma, jo visi tā dara. Savukārt trešdaļa cenšas pārkāpt noteikumus tā, lai tas netiktu piefiksēts.

„Mūsu autovadītājiem ir ļoti savdabīga attieksme pret autovadīšanu. Viņus vairāk biedē uzliktais administratīvais sods, cik fakts, ka ar viņu darbībām tiek apdraudēta paša autovadītāja un citu satiksmes dalībnieku drošība. Ar līdzīga rakstura situāciju jau sastapāmies saistībā ar sodiem par braukšanu bez OCTA polises, proti, kamēr sods par šo pārkāpumu bija salīdzinoši neliels, neapdrošināto skaits bija lielāks. Pieaugot soda naudas apmēram, samazinājās neapdrošināto skaits”.

Aptauja diemžēl liecina arī to, ka daļa autovadītāju uzskata, ka nekāds ļaunums nenotiks, ja pēkšņi tiks veikti neatļauti manevri. Lai gan patiesībā katrs šāds solis var ne tikai maldināt citus satiksmes dalībniekus, bet arī radīt potenciālu bīstamu situāciju, kā sekas ir neprognozējamas. To arī apliecina mūsu aptauja, kurā, piemēram, gandrīz 30% aptaujāto autovadītāju norāda, ka no sākuma tiek ieslēgts pagrieziena rādītājs un tikai tad tiek skatīts spogulī. Savukārt 42% respondentu atzīst, ka tie pārkāpj vairākus noteikumus – neparāda pagrieziena rādītāju, veic manevru pie sarkanās gaismas, šķērso nepārtraukto līniju u.c.”, skaidro LTAB valdes priekšsēdētāja vietniece Baiba Gribuste.

Autovadītāju braukšanas paradumi nemainās

Autovadītāji savās atbildēs norāda, ka nereti uz ceļiem nākas saskarties ar bīstamām situācijām, no kurām izdodas izvairīties tikai pateicoties lielai braukšanas pieredzei. Savukārt avārijas gadījumā var rasties strīdus situācijas, kā rezultātā ir grūti noteikt negadījumā iesaistīto autovadītāju atbildību, kas savukārt rada neizpratni un sūdzības par OCTA apdrošināšanas atlīdzību izmaksu apmēru.

Lūdzot novērtēt braukšanas kultūru, 36% autovadītāju pauž pārliecību, ka autovadītāju braukšanas kultūra ar katru gadu pasliktinās. Savukārt 9% to uzskata pat par katastrofālu.

Bīstamāko situāciju vidū, ar ko pašiem autovadītājiem ir nācies saskarties un, kas viņuprāt rada augstu avārijas risku autovadītāji ir ierindojuši: strauju manevra veikšanu bez pagrieziena rādītāja ieslēgšanas (47%), strauju bremzēšanu pirms pagrieziena ieslēgšanas (35%), manevra veikšanu pretējā virzienā tam ko rāda pagrieziena rādītājs (18%).

„Tieši ceļu satiksmes negadījumu neizraisīšana ļauj veidot pozitīvu OCTA apdrošināšanas vēsturi. Šādam autovadītājam tiek piešķirta augstāka Bonus – Malus klase, kā rezultātā izmaksas par OCTA polisi ir zemākas. Līdz ar ko, ja nerunājam par dārgāko, kas cilvēkam var būt – veselību, bet finansiālo labklājību, tad jāteic, ka braukšana, ievērojot satiksmes noteikumus un neapdraudot citus ceļu satiksmes dalībniekus, vienmēr atmaksājas”, skaidro Baiba Gribuste.