Pēdējos gados vasarā arvien biežāk raizes automašīnu īpašniekiem sagādā izsisti vai bojāti vējstikli – apdrošināšanas sabiedrībā ERGO pieteikumu skaits saistībā ar vējstiklu bojājumiem siltajā gada laikā pieaug par 10%.
“Vasarā cilvēki gan atvaļinājumā un brīvdienās, gan arī ikdienā daudz biežāk izbrauc ārpus pilsētas un pavada laiku brīvā dabā. Tas likumsakarīgi nozīmē, ka daudz vairāk tiek mērots maršruts pa grantētiem ceļiem, kur arī pastāv lielāks risks, ka akmens no ceļa seguma var tikt uzrauts gaisā un ietriekts automašīnas priekšējā stiklā. Tomēr arī uz asfaltētiem ceļiem, kas vasaras periodā daudzviet tiek remontēti pat vairāku kilometru garumā, var gadīties šāda situācija, īpaši, ja netiek ievērots ieteiktais braukšanas ātrums, kas parasti ir mazāks, nekā ierasts,” stāsta Ivars Vismanis, ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors.
Arī auto stiklu servisa centra Vējstikli valdes loceklis Normunds Ivdra apstiprina, ka katru gadu, jau pavasara sezonai iestājoties, ievērojami pieaug pieprasījums pēc stiklu remonta un maiņas pakalpojuma, bet rudenī tas atkal sarūk. “Svarīgi atcerēties, ka ar bojātu vējstiklu auto tehniskajā apskatē visdrīzāk netiks izsniegta atļauja piedalīties satiksmē. Bojāts stikls apdraud satiksmes drošību, jo tas var būtiski traucēt redzamību. Tāpēc vienmēr ieteicams neatlikt stikla labošanu pat tad, ja runa ir par pavisam nelielu plaisu, jo tā nenovēršami veidosies arvien lielāka,” norāda Normunds Ivdra.
Vidējā atlīdzība, ko ERGO izmaksājusi gadījumos, kad automašīnai bojāts vējstikls, ir 260 eiro. Lielākā – par pilnībā izsista vējstikla atjaunošanu bijusi 1360 eiro.
Vējstiklu bojājumi tiek izmantoti arī mēģinājumos saņemt apdrošināšanas atlīdzību dubultā – tā novērojuši ERGO speciālisti. “Rīcības shēma ir šāda – par nelielu bojājumu, ko radījis, piemēram, akmens trieciens uz grants ceļa, polises īpašnieks izvēlas saņemt atlīdzību skaidrā naudā. Savukārt pēc kāda laika, piesakot tāda paša rakstura bojājumu, tiek izteikta vēlme pēc stikla nomaiņas servisā. Tādējādi iepriekš saņemtā apdrošināšanas atlīdzība ir kā papildu peļņa,” stāsta Ivars Vismanis, atgādinot, ka jebkura apdrošināšanas krāpšana var tikt uzskatīta par kriminālpārkāpumu un par to var tikt piemērota kriminālatbildība.
