Eiropas Komisija (EK) ir nolēmusi nosūtīt oficiālas paziņojuma vēstules Latvijai, Itālijai, Nīderlandei un Vācijai, mudinot šīs dalībvalstis mainīt vadītāju apliecību noformējumu, ievērojot kopīgos Eiropas noteikumus.
Kā uzsver EK, Eiropas Savienības (ES) direktīva nosaka, ka uz vadītāja apliecības būtu jānorāda transportlīdzekļa vadīšanas ierobežojumi, piemēram, prasība nēsāt brilles un cita papildu informācija. Itālijas, Latvijas, Nīderlandes un Vācijas noteikumi šajā jautājumā esot pretrunā dažām šīm prasībām.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Rolands Rumba aģentūrai LETA skaidroja, ka oficiālu skaidrojumu no EK CSDD nav saņēmusi, tomēr autovadītājiem nav pamata uztraukumam, jo tas neietekmē vadītāja apliecības derīgumu, un CSDD izsniegtu vadītāja apliecību tāpat kā līdz šim var droši izmantot visā pasaulē.
Šis ir pārkāpumu procedūras pirmais posms. Šo četru dalībvalstu rīcībā tagad ir divi mēneši, lai sniegtu atbildes uz EK izvirzītajiem argumentiem, pretējā gadījumā EK var nosūtīt argumentētu atzinumu.
EK var sākt oficiālo procedūru, ja attiecīgā valsts nepaziņo pasākumus, ar kuriem tā pilnībā transponē kādas direktīvas noteikumus, vai nenovērš domājamo Eiropas Savienības (ES) tiesību pārkāpumu. Procedūra norisinās vairākos ES līgumos noteiktos etapos, no kuriem katrs noslēdzas ar oficiālu lēmumu.
Pirmais etaps paredz, ka EK nosūta oficiāla paziņojuma vēstuli, kurā prasa no attiecīgās valsts sniegt plašāku informāciju. Šai valstij ir jānosūta detalizēta atbilde noteiktā termiņā, parasti divos mēnešos. Otrais etaps paredz, - ja EK secina, ka valsts neizpilda savus ES tiesību aktos noteiktos pienākumus, tā var valstij adresēt oficiālu prasību nodrošināt atbilstību ES tiesību aktiem.
Tajā tiek izskaidrots, kāpēc EK uzskata, ka valsts neievēro ES tiesības, un prasa, lai tā informētu Komisiju par veiktajiem pasākumiem noteiktā termiņā, parasti divos mēnešos.
Ja valsts joprojām nepilda savus pienākumus, EK var vērsties ES Tiesā. Vairums lietu tiek atrisinātas, pirms tās tiek nodotas izskatīšanai ES Tiesā. Ja kāda ES valsts laikus nepaziņo pasākumus, ar kuriem tiek ieviesti kādas direktīvas noteikumi, EK var prasīt, lai ES Tiesa tai nosaka sankcijas. Ja ES Tiesa nolemj, ka kāda valsts ir pārkāpusi ES tiesību aktus, valsts iestādēm ir jāveic pasākumi, lai izpildītu Tiesas spriedumu.
Vēl viņi ieteica rediģēt fotogrāfijas. Citādi tās izskatās pārāk gaišas. 50% fotogrāfijām ir jābūt vai nu melnām, vai ar aizklātu mūli.