Konkurences padome: Auto tehniskās apskates funkcijas jāuztic arī autoservisiem, nevis tikai CSDD 14

Foto: Ilustratīvs attēls/iAuto.lv

Nozare.lv | 19.jūlijs 2018 13:34

Valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū, uzraudzībā par transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates jomu secinājusi Konkurences padome (KP).

KP ieskatā, auto tehniskās apskates funkcijas būtu jāuztic arī autoservisiem, nevis tikai Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD).

Tāpat KP atzīmē, ka Latvija, nepamatoti ierobežojot tirgus attīstību, draud pārkāpt Eiropas Savienības (ES) tiesību normas.

KP skaidroja, ka tehniskās apskates pamatpakalpojums ir transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontrole. Apskate ietver arī pienākumu veikt uzraudzību par sodu un nodokļu nomaksu, vadītāja apliecības derīguma termiņu un ierobežojumiem u.c., kas uzskatāma par valsts funkciju. KP, iepazīstoties ar tirgus situāciju un balstoties uz citu valstu pieredzes izpēti, konstatējusi, ka valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū - pārbaudīt transportlīdzekļu tehnisko gatavību piedalīties ceļu satiksmē.

Latvijā tehniskā stāvokļa kontroles veikšana ir uzticēta CSDD, kas šo pakalpojumu nodrošināšanai ir akreditējusi arī četras citas sabiedrības, kurās CSDD pati ir arī kapitāldaļu turētāja un īsteno kontroli pār tām. KP konstatējusi, ka šīs sabiedrības kopīgi ar CSDD atrodas kolektīvā dominējošā stāvoklī.

Ņemot vērā CSDD dubulto lomu - sasaisti ar četrām sabiedrībām un vienlaicīgo darbošanos transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū -, KP norādīja uz vairākiem būtiskiem aspektiem, kas ierobežo konkurenci un rada būtiskus riskus tirgus attīstībai nākotnē. Proti, lemjot par potenciālo konkurentu ienākšanu tirgū, CSDD nav iespējams būt objektīvai un neitrālai, jo direkcijai ir finansiāla interese aizsargāt sev daļēji piederošo sabiedrību darbību un ierobežot citus uzņēmumus ienākt tirgū.

KP konstatējusi, ka Latvijā ir būtiskāki ierobežojumi uzņēmumiem iesaistīties šajā tirgū, nekā paredz ES minimālās prasības. Analizējot citu valstu piemērus, KP secinājusi, ka Latvijas sistēmas modelis un tajā noteiktie ierobežojumi nepamatoti pārsniedz tos, kas nepieciešami ceļu satiksmes drošības nodrošināšanai, kaitē patērētājiem un noslēdz tirgu privātajam sektoram.

Valsts nepamatotie ierobežojumi rada nozīmīgas konkurences priekšrocības esošajiem tirgus spēlētājiem, vienlaikus būtiski kropļojot konkurenci un kavējot tirgus attīstību. KP norādīja, ka CSDD darbība ir balstīta uz Satiksmes ministrijas (SM) vadlīnijām, kurās ietvertie nosacījumi nav samērīgi un jaunu spēlētāju iesaisti tirgū padara faktiski neiespējamu. Ja tiktu apsvērta jaunu staciju veidošana, primāri tiktu garantētas priekšrocības tieši CSDD un akreditētajām sabiedrībām, nevis vienlīdzīgas iespējas jebkuram tirgus dalībniekam.

Konkurenci arī negatīvi ietekmē tas, ka akreditētās sabiedrības nekonkurē savstarpēji par klientiem, jo katrai ir iedalīta konkrēta teritorija, kurā sniegt savus pakalpojumus. Līdz ar to ir radītas līdzvērtīgas sekas vienam no smagākajiem konkurences pārkāpumiem - tirgus sadalei. Tas savukārt patērētājiem ierobežo iespējas brīvi izvēlēties pakalpojuma sniedzēju. Vienlaikus akreditētās sabiedrības ir pasargātas no konkurences spiediena, jo tām ir automātiska darbības līguma pagarināšana ar CSDD. Tādējādi nedz šīm sabiedrībām, nedz jauniem tirgus dalībniekiem nav iespējas konkurēt par pakalpojumu sniegšanu konkrētajās stacijās nākamajā līguma termiņā, pilnībā izslēdzot jebkādas konkurences iespējas.

KP informēja, ka esošā sistēmas modeļa radītie konkurences ierobežojumi atstāj negatīvu ietekmi uz tiešajiem pakalpojuma saņēmējiem - patērētājiem. "Tikai brīvas konkurences apstākļos patērētāji var saņemt cenas, kas ir konkurētspējīgas un atspoguļo patieso tirgus situāciju. Noslēgtā tirgus apstākļos pēdējo desmit gadu laikā patērētājiem izmaksas par tehniskās kontroles veikšanu ir augušas par 50-60%. Salīdzinājumā ar citām ES valstīm Latvijā tās ir vienas no augstākajām, kamēr Baltijā - augstākās," atzina konkurences uzraugs.

Tāpat patērētājiem ir būtiska ierobežota pakalpojuma pieejamība. Latvijā ir reģistrēti vairāk nekā 700 000 transportlīdzekļu, no kuriem 30% atrodas Rīgā, kur ir tikai viena tehniskās apskates stacija, kas ir vidēji par 20 reizēm mazāk nekā atvērta tirgus apstākļos. "Ņemot vērā, ka CSDD lemj par staciju skaitu un atrašanās vietām, patērētājiem ir apgrūtināta pakalpojuma pieejamība, un tā neatbilst pieprasījuma vajadzībām. Papildus augstās pakalpojuma cenas un zemā pieejamība patērētājiem rada citus izdevumus, piemēram, patērētā laika veidā," atzina KP.

Lai novērstu valsts nepamatotu iejaukšanos tehniskā stāvokļa kontroles tirgū, novērstu konkurences ierobežojumus un negatīvo ietekmi uz patērētājiem, KP rosina šo tirgu atvērt brīvai konkurencei. Kā optimālo sistēmu konkrētajam tirgum iestāde piedāvā valstij saglabāt uzņēmumu akreditācijas un uzraudzības funkciju, kamēr pakalpojuma sniegšanu uzticēt privātajam sektoram - servisiem un remontdarbnīcām -, kas vienlaikus varētu gan identificēt un novērst transportlīdzekļa defektus, gan veikt tehnisko kontroli.

KP noliedza pieņēmumus, ka atvērtā tirgū samazinātos ceļu satiksmes drošība. Proti, citu ES dalībvalstu pieredze un ES Tiesas prakse apstiprina, ka drošība uz ceļiem nav atkarīga no tirgus modeļa. Tā ir atkarīga no efektīva valsts uzraudzības mehānisma ieviešanas un uzraudzības.

KP norādīja, ka CSDD piemērotā darbības politika, kas ietverta SM vadlīnijās, ir pretrunā ar ES tiesību normām, un satur līguma par ES darbību pārkāpuma - dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas - pazīmes. Lai Latvija būtu atbilstīga ES tiesību normām un nodrošinātu brīvas un godīgas konkurences apstākļus, KP ir nosūtījusi SM vēstuli ar aicinājumu līdz šā gada 1.oktobrim iesniegt nepieciešamo rīcības un pasākumu plānu. Neizpildes gadījumā KP ir tiesības ierosināt lietu par pārkāpumu CSDD darbībās.

 
14 Lasīt visus komentārus → Populārākie komentāri
 
Juris 19.jūlijs 2018 13:45
10 6 Atbildēt

Tā jau tas tehniskais stāvoklis ir pakaļā. Uzticot pārbaudes privātajiem, korupcijas risks tikai palielināsies.

s 19.jūlijs 2018 14:09
7 0 Atbildēt

Kāpēc, vari argumentēt? Autoserviss ir ieinteresēts pēc iespējas vairāk remontēt auto, nevis izsniegt TA auto ar sliktu tehnisko stāvokli.

Savukārt CSDD pēc šīm izmaiņām atriebības motīvu vadīti daudz vairāk kontrolēs automašīnu tehnisko stāvokli.

No otras puses, vairāk tirgus spēlētāju = lielāka konkurence = godīgākas cenas.

Rezultātā sagaidāms, ka vienlaikus būs gan lielāks spiediens, lai uz ceļa ir tehniskā kārtībā esoši auto, gan arī lielāks spiediens, lai nav netaisnīgas izmaksas par TA.

Protams, diskosīgas un liekulīgas ieinteresētās personas tagad sāks brēkt, stāstot visādus melus.

s 19.jūlijs 2018 14:31
7 1 Atbildēt

Jā, es esmu gatavs maksāt par TA kopējo procesu vairāk, tikai lai mani nečakarē, piesienoties par nebūtiskām lietām, bet tā vietā uzreiz visu saremontē, ko vajag. Šā vai tā nākas braukt uz servisu remontēt. Proti - šā vai tā ir lielākas izmaksas.

Savukārt, ja es sapratīšu, ka konkrētajā servisā ir netaisnīga attieksme, tad es braukšu pie tā konkurenta. Ja daudzi tā darīs, tad informācijas laikmetā paklīdīs ziņas, pie kura cilvēkiem nepatīk braukt. Tas radīs spiedienu, lai autoservisos, kuri ir akreditēti TA, būsu godīgas cenas un taisnīga attieksme.

Ja cenas ir godīgas, tad man nav pretenziju.

Neticu, ka pašreizējās CSDD cenas par TA ir godīgas. Ne jau nu no zila gaisa ir šāds Konkurences padomes lēmums.

 
Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

ASV Dodge Challenger R/T bēg no policijas un avarē (+ VIDEO)

ASV, Lafkinas pilsētas tuvumā policija cenšas aizturēt vīrieti, kurš tiek turēts aizdomās par bankas aplaupīšanu Hjūstonā. Pakaļdzīšanās ar ātrumu virs 200 km/h turpinās līdz brīdim, kad bēglim priekšā parādās divi lēnāk braucoši kravinieki, kas aizņem abas joslas. Lasīt vairāk

 

Jaunais Porsche 911 izrādījies ienesīgākais 2019.gada modelis 5

Vācu marka ar jauno 911 saimi nopelnījusi 2,24 miljardus eiro. Lasīt vairāk

 

367 Zs un 40 km ar elektrību - Audi elektrificē A7 Sportback (+ FOTO)

Frankfurtes autoizstādē skatāms Audi A7 Sportback 55 TFSI e Quattro – 367 Zs jaudīgs hečbeks, kas 40 km var nobraukt elektriskā režīmā. Lasīt vairāk

 

"Latvijas gāze" saskata labas perspektīvas CNG izmantošanā 6

Kalvītis: Mēs negribam būt Baltijas “aklais punkts” Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti