LVC: No 2025.gada Pierīgā varētu būt jārēķinās ar intensīviem ceļu būvdarbiem dažu gadu garumā 7

 

Foto: iAuto.lv

Nozare.lv | 20.augusts 2021 13:35

Ja plānotajiem projektiem paralēli projektēšanai un novērtējumiem savlaicīgi tiks rasts finansējums būvdarbiem, Pierīgā, sākot ar 2025.gadu, varētu būt jārēķinās ar intensīviem ceļu būvdarbiem dažu gadu garumā, aģentūrai LETA pauda VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš norādīja, ka jau šī gada beigās plānots sākt būvdarbus topošā Ķekavas apvedceļa trasē. Vienlaikus LVC strādā pie vēl četriem tikpat nozīmīgiem projektiem, kuri iezīmē ambiciozās valsts ceļu tīkla infrastruktūras attīstības vīzijas iedzīvināšanu. Patlaban tiek izstrādāti minimālie būvprojekti un veikti ietekmes uz vidi novērtējumi (IVN).

LVC norādīja, ka ir sākta būvprojekta minimālā sastāvā un IVN izstrāde Rīgas apvedceļa (A4) Baltezers-Saulkalne pārbūvei par ātrgaitas autoceļu. Plānots, ka apvedceļa pārbūve tiks uzsākta 2025.gadā. Notiek arī būvprojekta minimālā sastāvā un IVN izstrāde autoceļa Rīgas apvedceļa (A5) Salaspils-Babīte posmā no km 11,6.kilometra (Ķekavas apvedceļš) līdz 38,2.kilometram (A10) pārbūvei par ātrgaitas autoceļu. Tur būvdarbus plānots sākt 2026.gadā.

Reizē notiek kopīgā dzelzceļa projekta "Rail Baltica" dzelzceļa un autoceļa tilta jeb A4 un A5 savienojošais posms būvprojekta izstrāde, ko organizē "Rail Baltica" Baltijas valstu kopuzņēmums AS "RB Rail" sadarbībā ar LVC. Tilta būvdarbi plānoti laikā no 2023. līdz 2027.gadam.

Pašlaik notiek iepirkums par jauna Rīgas apvedceļa (A5) Salaspils-Babīte posma P85/Jaunā Daugavas tilta mezgls-Ķekavas apvedceļš būvprojekta minimālā sastāvā un IVN izstrādi. Posma izbūvi plānots sākt 2028.gadā.

Tāpat ir sākts darbs pie autoceļa maršruta E67 posma Vangaži-Skulte iespējamās būvniecības izpētes un ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādes. IVN sākotnējā sabiedriskā apspriešana plānota 2022.gada sākumā. Ja tiks konstatēts, ka šis ir piemērots risinājums, tad posma būvniecība tiek plānota pēc 2030.gada.

LVC izveidota 2004.gada nogalē un pieder valstij. LVC pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē tam piešķirto finansējumu, plāno autoceļu attīstību, organizē iepirkumus valsts pasūtījumiem valsts autoceļu tīklā veicamajiem darbiem, administrē valsts autoceļu projektēšanas un būvdarbu procesu, nodrošina ceļu satiksmes organizācijas uzraudzību valsts autoceļu un pašvaldību ceļu tīklā, veic valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas prasību izpildes pārbaudi un darbu uzraudzību, kā arī uzrauga pašvaldību autoceļu uzturēšanas atbilstību normatīvo dokumentu prasībām.

 
 
Visi komentāri
 
Krotow 20.augusts 2021 15:21
0 0 Atbildēt

Kurā vietā bija jāsmejas?

Bolderājas dzelzceļš. 24.augusts 2021 17:11
0 0 Atbildēt

Tas bvarētu notikt pec 2-3 valdībam.Tad iau redzēs.Vienīgais skaidri zināmais,otkati no šiem plāniem jau sadalīti.

650 21.augusts 2021 13:18
0 0 Atbildēt

Drošvien atkal cipari sajaukti,labāk būtu 2052.

seller 21.augusts 2021 15:06
0 0 Atbildēt

Ja plānotajiem projektiem paralēli projektēšanai un novērtējumiem savlaicīgi tiks rasts finansējums būvdarbiem, Pierīgā, sākot ar 2025.gadu, varētu būt jārēķinās ar intensīviem ceļu būvdarbiem dažu gadu garumā ..

______________________________________

Izcili, nez ko šis ar to gribēja pateikt?? Ka uz projektēšanu naudu tērēs, nezinot vai pēc tam būs finansējums būvdarbiem?? formā. Un tad varbūt būvēs bet pēc 4 gadiem??

Nez kā tepat netālu PL to visu spēj izdarīt jau šodien, te kārtējais tā paša ceļa (Via Baltica) posms, kas nesen atvērts satiksmei! Pirms Lomžas braucot no LV

www.youtube.com/watch?v=VQraEZOILoA

jaja 21.augusts 2021 17:54
0 0 Atbildēt

šo posmu un praktiski visu S61 (daļēji arī S8) jau padsmit gadus marinē, reāla būvniecība lielos apjomos sākās tikai nesen. tempi mums tādi paši kā poļiem.

seller 22.augusts 2021 12:32
0 0 Atbildēt

izcili, paldies! tagad zinu, ka ceļu būvniecības tempi LV ir tādi paši kā PL, tikai būvēt sāks pēc 4 gadiem!

1974 21.augusts 2021 18:50
0 0 Atbildēt

Poļi būvēja tur, kur bija lielāka nepieciešamība. Tagad kārta atzaram uz mūsu pusi. Observer bija labs raksts par PL šosejām. Viena km izmaksas no 6 līdz 35 milj eiro, atmaksašanās laiks 2 līdz 5 gadi. Ļoti pieaug ekonomiskā aktivitāte reģionos. Loģistika no Čehijas pārvākusies uz PL.

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Porsche pastāsta par jauno Macan

Vācijas sportisko luksusa automobiļu ražotājs atklājis informāciju par jauno Macan, kas tagad būs pieejams kā pilnībā elektrisks transportlīdzeklis, divās divmotoru pilnpiedziņas versijās. Lasīt vairāk

 

Arī pārāk lēna braukšana var radīt avārijas situācijas (+ VIDEO) 11

Satiksmes drošību veido daudz un dažādi aspekti. Viens no tādiem ir – cik droši vadām savu transportlīdzekli un cik labi iekļaujamies satiksmes plūsmā. Nereti no autovadītājiem dzirdamas sūdzības par citu satiksmes dalībnieku pārgalvīgu braukšanas stilu. Tomēr ir arī tādi, kas kopējā satiksmes plūsmā neiekļaujas, jo dažādu iemeslu dēļ brauc pārāk lēni. Arī šāds braukšanas stils var radīt neprognozējamas situācijas uz ceļa. Lasīt vairāk

 

Putas vai rezerves ritenis ? TV Autoziņu eksperiments (+VIDEO) 13

Modernajās vieglajās automašīnas vietas rezerves ritenim itin bieži nemaz nav, jo rats aizņem vietu un ir smags. Tomēr melnajā stundā tas noderētu. Tā uzskata arī Autoriepu Nama direktors Oskars Krampāns, kurš izrāda Autoziņām dažādus rezerves riteņu veidus. Populārākais ir pagaidu jeb mazais rezerves ritenis, tautā saukts par "desu" vai "tableti". Pagaidu rezerves ritenis ir kompromiss starp pilnvērtīgu riepu un vispār neko. Ar tādu drīkst braukt ne tālāk par 80 km un ne ātrāk kā 80 km/h. Pagaidu riepa ir ne vien mazāka, bet arī plānāka. Lasīt vairāk

 

Laika kapsula: sportiskais 1992.gada Volkswagen Polo Coupe GT ar tikai 716 km nobraukumu (+ FOTO) 6

Nīderlandē piedāvā lieliski saglabātu „laika kapsulu” – 1992.gada Volkswagen Polo Coupe GT, kas savā 32 gadus garajā mūžā nav nobraucis pat 1000 kilometrus. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti