Jelgavas novada Kaigu purvā topošai uzņēmuma "Laflora" lieljaudas vēja parks no 2025.gada spēs saražot 5% no Latvijas kopējā eletroenerģijas patēriņa, aplēsusi Latvijas Vēja enerģijas asociācija (LVEA).
"Laflora" vēja parks tiek veidots 763 hektāru plašajā Kaigu purva kūdras ieguves teritorijā un ap to esošajās meža zemēs. Parkā plānots izvietot 22 vēja elektrostacijas - 16 izstrādātajos kūdras laukos un sešas meža masīvā, kas kopumā gadā spētu saražot 300 000 megavatstundas (MWh) elektroenerģijas.
Paredzēts, ka gada laikā vēja parks nodrošinās 112 000 tonnu oglekļa dioksīda (CO2) ietaupījumu, salīdzinot ar elektroenerģijas ražošanu dabasgāzes termoelektrostacijās. Vēja parka radītais CO2 ietaupījums līdz 2050.gadam sasniegs 2,8 miljonus tonnu CO2.
Jau ziņots, ka Jelgavas novada Kaigu purvā 25 gadus saimnieko viens no Latvijas lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem "Laflora", nodarbinot 290 vietējo iedzīvotāju, lai ražotu kūdras substrātus dārzkopībai, mežsaimniecībai un lauksaimniecībai. Kaigu purvā kūdras ieguve noslēgsies tuvākajos gados, tāpēc tiek meklēti citi zemes izmantošanas veidi un iecerēta vēja elektroenerģijas parka izveide.
Jelgavas novada dome un arī Jelgavas domes deputāti jau akceptējuši "Laflora" ieceri Kaigu kūdras purvā Līvbērzes pagastā būvēt vēja elektrostaciju parku.
LVEA uzsver, ka projekts ļaus saglabāt 290 esošās darba vietas un nodrošināt vismaz 120 jaunu darba vietu izveidi. Būvniecība tiks sākta 2023.gadā, un elektroenerģijas ražošanu plānots sākt līdz 2025.gadam. Plānotās investīcijas "Laflora" vēja parka izveidē sasniedz 120 miljonus eiro, vēl 50 miljonus eiro paredzēts ieguldīt zaļās industriālās zonas izveidē.
LVEA vadītājs Toms Nāburgs norāda, ka kopš 2012.gada Latvijā uzstādīto vēja staciju jauda ir nemainīga, kamēr kaimiņvalstīs tuvākajos gados tiks atklāti vairāki lieli vēja parki.
Nāburgs apgalvo, ka katrs uzbūvētais vēja parks samazināšot elektroenerģijas cenu Latvijā un Baltijas reģionā kopumā, tas esot efektīvs instruments, lai izvairītos no strauja elektroenerģijas cenu kāpuma.
""Laflora" vēja parks Jelgavas novadā ir pirmais labais piemērs Latvijā vairāku gadu desmitu laikā, un, cerams, ka citas pašvaldības iedvesmosies no šī piemēra un spers savus pirmos soļus zaļā kursa un attīstības virzienā," pauž Nāburgs.
"Laflora" reģistrēta 1995.gadā, un tās pamatkapitāls ir 332 138 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma apgrozījums 2020.gadā bija 22,242 miljoni eiro, kas ir par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa daudzkārt pieauga līdz 1,358 miljoniem eiro. "Laflora" lielākais īpašnieks, kuram pieder 51% daļu, ir 15 Latvijas iedzīvotājiem piederošā SIA "Svētvalde", savukārt pa 24,5% "Laflora" daļu pieder Vācijas pilsoņiem Markusam un Ludgeram Roenkoliem.
Tagad jau visi tik grib ražot par biržas cenu 50 euro centi kilovatstundā, bet kāda man kā iedzīvotājam no šitā visa jēga, ja man jāpērk latvijjā ražotā elektrība par max cenu? Lai būvē savus parkus kur grib, principa pēc neatbalstu, ja man jāpērk biržā, tad pērku biržā un turu tos parkus tālāk no mājām!
Ja vietējā elektrība būtu lētāka, tad cita lieta!
Tev kāds teica, ka ES zaļais kurss tiek atcelts?, atslābsti un sāc gatavoties vispārējai elektrifikācijai, kas nozīmē, atver maku plašāk
Tak viņi arī būvē savā purvā. Tev gar to nekādas daļas.
Biržas cena jau veidojas no pieprasījuma/piedāvājuma attiecības. Ja piedāvājuma daļa palielināsies, tad visiem vajadzētu būt ieguvējiem, jo ražošanā palielinās konkurence. ilgtermiņā tās cenas, kas tagad ir biržā 0,10 un augšu ir maz ticamas. Visi elektrības ražotāji, tagad gūst labu virspeļņu, vienīgi tie, kas ražo elektrību ar gāzi, ja nav laicīgi nofiksējuši cenu varētu būt skābiem ģīmjiem. Vēja ģeneratori izstrādātos purvos šķiet jēdzīgs risinājums, lai nekaitinātu iedzīvotājus ar ēnām, vibrācijām un izbojātu ainavu.
Ticamākais scenārijs gan būs, ka visi "gudri spekulēt biržā", kamēr augsta cena - centīsies ražot, tikko kā cena kritīsies, tā centīsies vai nu neražot, vai ražot piem. ūdeņradi, vai kaut ko citu bet nelaist elektrību tīklā, lai cenu turētu. Tā ka par lētu enerģiju kontekstā ar biržu vari aizmirst, vēl kaut kādas iespējas izlīst pa letāku cenu būs tiem kam iespējas lādēt vai nu stacionāru bateriju, vai EV, bet nu "tautietis parastais" būs spiests par visu pārmaksāt ar vai bez "ventulatoriem", tādēļ vienīgais ko varu ieteikt - uzlabojat māju utml. energoefektivitāti - tikai tā vēl kāda ekonomija būs iespējams nàkotnē. Viss cits ir liels liels bulšīts!
P.S. bet katrs par savu naudu lai dara ko grib, lai ceļ vējdzirnavas ja apkārtējie neprotestē ... tikai par kaut kādu valsts atbalstu, lai aizmirst - tai daļai kategoriski pret !
Elektrības cena ir debesīs jo lielākā daļa elektrības tiek ražota no gāzes un oglēm.
Un šiem resursiem cena ir debesīs visā pasaulē.
Parasti mironis pieceļas kājās pirms savas nāves, tas pats tagad notiek ar gāzi un oglēm.
Tā glyži nav taisnība, ka enerģijas nesēji ir problēmas cēlonis, problēmas cēlonis ir stipri vairāk politisks, ar reālu resursu trūkumu tam protams arī ir sakars, bet diemžēl stipri maziņš ... jo piemēram Austrālijas akmeņogles tiek "marinētas" Ķīnas ostās uz austrāļu kuģiem jau gandrīz gadu , jo ĶTR neiepatikās Austràlijs uzteikumi ...
Aha. Un vēja turbīnas ir par brīvu. Neapšaubāmi, ka finansējuma pamatā banku kredīti un elektrības cenā vēl ieies maksājumi bankām.
Vietējās jaudas ietekmē cenu arī šeit. Ir bijuši gadījumi, kad konkrētā valstī biržas cenas lec augšā, jo tiek sasniegta starpsavienojumu kapacitāte. Elektrība jau nav ogļu krava, kur ved ar kuģiem, mašīnām cik gribi. Tik cik līnijas atļauj, tik var.