Lai gan temperatūra pēdējās dienās ir nedaudz virs nulles, naktī termometra stabiņš noslīd zemāk un uz ceļiem daudzviet veidojas apledojums, taču 58% autovadītāju pirms braukšanas mīnus grādos nepārbauda, vai ceļš ir apledojis, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati. 36% no viņiem apzinās, ka tas būtu jādara, bet 19% uzskata, ka pietiek tikai ar uzmanīgu braukšanu.
Tikai 42% autovadītāju vienmēr pārbauda, vai ceļš nav apledojis, iesākumā strauji piebremzējot vai uzgāzējot. Salīdzinot ar situāciju pērn, šogad nedaudz pieaudzis to autovadītāju skaits, kuri nepārbauda ceļa apledojumu – pagājušajā ziemā šādu atbildi sniedza 57% šoferi.
Lielākais apledojuma risks visbiežāk ir uz tiltiem, pārvadiem un ceļu posmiem ūdenstilpju un mežu tuvumā. Šādos laikapstākļos ir īpaši svarīgi, lai autovadītāji būtu piesardzīgi, izvēlētos laikapstākļiem un ceļa stāvoklim atbilstošu braukšanas ātrumu, kā arī ievērotu lielāku distanci starp braucošiem transportlīdzekļiem.
“Autoceļu ziemas uzturēšanas sezona sākās 1. novembrī un turpināsies līdz 31. martam, taču, neraugoties uz to, autovadītājiem jāseko līdzi āra temperatūrai un pirms brauciena jānovērtē situācija, lai pielāgotu braukšanas stilu apstākļiem. Ziemā ceļa segums var būt mainīgs, tāpēc autovadītājiem jābrauc ar domu, ka slīd visur,” stāsta Drošas Braukšanas Skolas direktors Jānis Vanks.
Analizējot pētījuma datus, iespējams secināt, ka sievietes daudz retāk pārbauda ceļa apledojumu. 61% sievietes norādīja, ka pirms braukšanas nepārliecinās, vai ceļš ir apledojis, kamēr šādu atbildi sniedza 55% vīrieši. Būtiskas atšķirības vērojamas arī analizējot respondentu atbildes dažādās vecuma grupās. Piemēram, kūtrākie apledojuma pārbaudē ir autovadītāj vecumā no 18 līdz 29 gadiem (68% norāda, ka, uzsākot braukšanu, nepārbauda apledojumu), bet apzinīgākie ir autovadītāji vecumā no 60 līdz 74 gadiem (51% norāda, ka, uzsākot braukšanu, nepārbauda apledojumu).
Rīgā un Zemgalē 61% autovadītāju norāda, ka nepārbauda, vai ceļš ir apledojis, Kurzemē – 56%, Latgalē – 55%, bet Vidzemē – 52%. Vidzemē autovadītāji visbiežāk pārbauda apledojumu, kas var būt skaidrojams ar laikapstākļiem un ceļu specifiku. Savukārt, Rīgā un Zemgalē autovadītāji visbiežāk paļaujas uz ieradumu, nevis apzinīgu pārbaudi.
Un tā var gāzēt un bremzēt visa maršruta garumā, jo te tas ledus ir, un jau pēc 1km nav uz tās pašas šosejas, vai otrādi. Paskatoties kalendārā, termometrā, debesīs un uz zemes, ejot līdz auto, jau var saprast ko var gaidīt uz ceļa.