Agresīva braukšana autovadītāju uztverē joprojām nav viena konkrēta rīcība. Divas trešdaļas jeb 68 % respondentu norāda, ka agresīva braukšana ietver vairākus pārkāpumus vienlaikus – atļautā ātruma pārsniegšanu, distances neievērošanu, neadekvāti lēnu braukšanu un strauju, biežu joslu maiņu, liecina jaunākie “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati.
Salīdzinājumā ar 2025. gadu kopējā izpratne par agresīvu braukšanu būtiski nav mainījusies. Arī pērn 68 % respondentu agresīvu braukšanu saistīja ar visu minēto pārkāpumu kopumu. Tas liecina, ka lielākā daļa autovadītāju agresīvu braukšanu uztver nevis kā atsevišķu epizodi, bet kā riskantu braukšanas paradumu kombināciju.
Vienlaikus pieaug to respondentu īpatsvars, kuri agresīvu braukšanu īpaši saista ar strauju un biežu joslu maiņu. 2026. gadā šo atbildi izvēlējušies 21 % respondentu, salīdzinot ar 19 % gadu iepriekš. Savukārt neadekvāti lēnu braukšanu kā agresīvas braukšanas pazīmi min 4 % respondentu. 2025. gadā šis rādītājs bija 6 %.
“Agresīva braukšana bieži sākas nevis ar vienu rupju pārkāpumu, bet ar attieksmi, ka uz ceļa var rīkoties pēc saviem noteikumiem. Strauja joslu maiņa, pārāk maza distance vai ātruma pārsniegšana katrs atsevišķi var šķist sīkums, bet kopā tie rada bīstamas situācijas. Citiem autovadītājiem kļūst grūtāk paredzēt nākamo manevru. Tieši šis reakcijas laika zudums ir viens no lielākajiem riskiem, jo satiksmē lēmumi bieži jāpieņem dažu sekunžu laikā. Tāpēc atbildīga braukšana nav tikai noteikumu ievērošana. Tā ir spēja paredzēt, kā tava rīcība ietekmē citus,” norāda Drošas Braukšanas Skolas vadītājs Jānis Vanks.
Dati rāda atšķirības arī dzimumu griezumā. Sievietes biežāk nekā vīrieši agresīvu braukšanu uztver kā visu minēto pārkāpumu kopumu – šādi atbild 73 % sieviešu un 63 % vīriešu. Savukārt vīrieši biežāk izceļ konkrētu manevru: strauju un biežu joslu maiņu par agresīvas braukšanas pazīmi uzskata 24 % vīriešu un 18 % sieviešu.
Vecuma grupās visbiežāk plašo definīciju izvēlas respondenti 30–39 un 50–59 gadu vecumā – abās grupās 71 %. Strauju un biežu joslu maiņu visbiežāk izceļ respondenti 40–49 gadu vecumā – 26 %.
Starp reģioniem izceļas Vidzeme, kur 79 % respondentu agresīvu braukšanu uztver kā visu minēto pārkāpumu kopumu. Savukārt strauju un biežu joslu maiņu visbiežāk izceļ Kurzemē – šo atbildi izvēlējušies 24 % respondentu.
“Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indekss” ir bezalkoholiskā alus “Carlsberg 0.0” pētījums, kas tapis sadarbībā ar Drošas Braukšanas Skolu un pētījumu centru Norstat. Pētījumā, kas veikts 2026. gada aprīlī, piedalījās 1 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pētījums veikts ar mērķi veicināt atbildīgu braukšanu un izpratni par to, kas rada papildu riskus uz ceļiem, un kā tos novērst.
Visus šos respondentus aprīkot ar videokamerām un nedēļu fiksēt viņu braukšanas un/vai iešanas paradumus un tad ar ienteresētu iestāžu palīdzību izanalizēt cik liela ir tolerance pret paša pārkāpumiem salīdzinot ar citu veiktajiem pārkāpumiem ...
Vai tikai nav tā ka 75% minēto respondentu pat autovadītāja tiesību nav?
Nav jābūt auto ekspertam vai pat vadītājam, lai zinātu CSN un saprastu ka idiots kas piem. kādam priekšā taisa bremžu pārbaudes, šaško plūsmā vai lien garām rindai ir jebanāti, kas kvalificējas šim titulam.
Tu taču nedomā, ka auto vadīšana ir sakrālas zināšanas, kas pieejamas tikai 50 izredzētajiem no iAuto elites.