Ģenerālprokuratūrā vērtēs Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) amatpersonu un darbinieku atbildību saistībā ar CSDD datu noplūdi, aģentūru LETA informēja prokuratūrā.
Ņemot vērā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vēstulē norādīto, Ģenerālprokuratūras Valsts drošības aizsardzības departamentā sākta prokurora pārbaude par iespējami pieļautiem pārkāpumiem vai nolaidību, kā rezultātā notikusi datu noplūde no CSDD informācijas sistēmām, tādējādi aizskarot personu un valsts tiesības un likumīgās intereses un būtiski apdraudot valsts drošību.
Pārbaudes gaitā vērtēs iespējamo CSDD un citu saistīto uzņēmumu amatpersonu un darbinieku atbildību, kā rezultātā notikusi minēto datu noplūde.
Tāpat 14. augustā Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldē sākts kriminālprocess par patvaļīgu piekļūšanu automatizētai datu apstrādes sistēmai un nelikumīgām darbībām ar automatizētas datu apstrādes sistēmas resursu ietekmēšanas ierīcēm, proti, par to, ka laika periodā no 8. līdz 10. augustam notikusi nesankcionēta piekļuve CSDD automatizētajai datu apstrādes sistēmai, kā rezultātā notikusi personas datu un citu datu noplūde.
Sāktajā kriminālprocesā izmeklēšanas iestāde sadarbībā ar Ģenerālprokuratūras Valsts drošības aizsardzības departamentu nodrošina mērķtiecīgu izmeklēšanu, lai noskaidrotu personu, kas savas darbības apzināti vērsusi pret valsts informācijas sistēmu - Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru, kuras pārzinis ir CSDD, tādā veidā apdraudot valsts drošību.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Jau ziņots, ka Rinkēvičs nosūtījis vēstuli ģenerālprokuroram, lūdzot Prokuratūras likumā paredzētajā kārtībā pārbaudīt CSDD amatpersonu rīcību datu drošības nodrošināšanā.
Kā otrdien preses konferencē pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Andri Kulbergu (AS) uzsvēra Valsts prezidents, notikušais kiberuzbrukums un apjomīgā datu noplūde ir "skandalozs" gadījums, un runa nav tikai par uzbrukumu, bet arī par amatpersonu atbildību.
Rinkēvičs atzīmēja, ka neatkarīgi no tā, vai kāda funkcija nodota ārpakalpojumā, par iestādes darbības pamatjautājumiem atbild pati iestāde un tās valde. Valsts prezidents arī teica, ka viņam nav pieņemama CSDD valdes priekšsēdētāja Aivara Aksenoka nostāja, ka "CSDD viss bijis kārtībā, bet citi ir muļķi".
Viņš uzsvēra, ka atklātībā nonākusī informācija liecina par CSDD atteikšanos izmantot informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" pakalpojumus, padomus un atbalstu. Tāpat, pēc prezidenta teiktā, informācija par notikušo ilgāku laiku tikusi slēpta gan no sabiedrības, gan atbildīgajām amatpersonām, kā arī neesot veiktas informācijas tehnoloģiju ekspertu darbības un testi, kas šādos gadījumos būtu jāveic.
Rinkēvičs arī akcentēja, ka valstij aktīvi jāreaģē uz notikušo un jāveic pasākumi, lai līdzīgi incidenti neatkārtotos.
Valsts prezidents arī informēja, ka mainījis un precizējis trešdienas Nacionālās drošības padomes sēdes darba kārtību, uz sēdi aicinot satiksmes ministru Rihardu Kozlovski (JV) un CSDD valdes priekšsēdētāju.
Kā vēstīts, kiberuzbrukumā, kas CSDD skāra naktī no 7. augusta uz 8. augustu, iegūti 1,2 miljonu cilvēku personas dati un aptuveni 200 000 juridisko personu dati. Dati iegūti no direkcijai veiktajiem maksājumiem pēdējo 18 gadu laikā.
Pēc vairāku amatpersonu aicinājuma atkāpties no amatiem šodien šādu lēmumu pieņēma gan CSDD valde, gan padome.
Vienlaikus satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) ir ierosinājis dienesta izmeklēšanu, kas jāveic paātrinātā kārtībā, lai noskaidrotu visus apstākļus un atbildīgos saistībā ar notikušo kiberuzbrukumu un apjomīgo datu noplūdi.
Izmeklēšanā cita starpā jāvērtē arī CSDD līgums ar SIA "Tet" par kiberdrošības pakalpojumu sniegšanu. Kozlovskis trešdien žurnālistiem norādīja, ka par šiem pakalpojumiem CSDD ik mēnesi maksā būtisku summu.
CSDD padomes priekšsēdētājs ir Kristiāns Godiņš, bet neatkarīgie padomes locekļi ir Jānis Brazovskis un Māris Macijevskis. Savukārt CSDD valdes priekšsēdētājs ir Aksenoks, bet valdes locekļi ir Dace Benhena un Jānis Liepiņš.
Godiņš aģentūrai LETA norādīja, ka padome savu pilnvaru un kompetences ietvaros ir veikusi nepieciešamās darbības, proti, informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu drošībai ilgstoši ir pievērsta pastiprināta uzmanība, tostarp vairākās padomes sēdēs valdei uzdots informēt par veiktajiem pasākumiem kiberdrošības un sistēmu noturības stiprināšanai.
Savukārt Aksenoks trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja, ka "Tet", ar ko ir noslēgts līgums par kiberdrošības pakalpojumu sniegšanu, nekonstatēja kiberuzbrukumu.
Savukārt, runājot par to, ka CSDD nav izvēlējusies noslēgt līgumu ar IT drošības incidentu novēršanas institūciju "Cert.lv" par sensoru izvietošanu, Aksenoks norādīja, ka tas neatbilst patiesībai.
"Tā nav taisnība," sacīja Aksenoks, skaidrojot, ka šāds līguma piedāvājums bija jānosūta oficiāli lietvedībā vai jāinformē CSDD valde, taču šajā gadījumā kāda no "Cert.lv" darbiniecēm bija komunicējusi ar CSDD kiberdrošības speciālistu un viņam nosūtījusi līguma projektu. Attiecīgais CSDD darbinieks, kurš šobrīd uzņēmumā vairs nestrādā, bija uzdevis papildus jautājumus, taču atbildes uz šiem jautājumiem no "Cert.lv" nav saņemtas. "Viss jau būtu labi, bet valde par to nezināja neko. Tā bija vienkārši divu darbinieku e-pasta apmaiņa," teica Aksenoks.
Dienu iepriekš viņš pauda, ka no CSDD valdes puses nesaskata pārkāpumus un atkāpties neplāno. Viņš skaidroja, ka šis ir komplicēts jautājums, jo CSDD IT darbs ir jāskata kopumā. Pēc viņa teiktā, liela daļa sabiedrības neiedomājas, cik komplicēts ir CSDD reģistrs, jo tas nodrošina daudz pieslēgumu vairākiem desmitiem dažādu institūciju.
CSDD ir valsts akciju sabiedrība. Direkcija reģistrē transporta līdzekļus Latvijā, izsniedz vadītāju apliecības, veic automašīnu tehnisko apskati un sniedz citus pakalpojumus. Direkcijas kapitāldaļu turētājs ir Satiksmes ministrija.
