Latvijas iedzīvotājus visvairāk satrauc motociklu vadītāju braukšanas prasmes un ātrums 10

Līdz ar motosezonas atklāšanu aizvien aktuālāks kļūst jautājums par motociklistu un citu satiksmes dalībnieku drošību uz ceļa. Vairums Latvijas iedzīvotāju (98%) uzskata, ka motociklu braukšanas kultūru nepieciešams uzlabot, un visvairāk cilvēkus satrauc motocikla vadītāju braukšanas prasmes un ātrums, liecina apdrošināšanas sabiedrība BALTA aptaujas dati*.

Katru gadu Latvijā iet bojā vairāk nekā desmit motociklisti saskaņā ar Ceļu Satiksmes Drošības direkcijas (CSDD) statistiku laikā no 2021. – 2025. gadam.  

Negadījumu skaits, kuros iesaistīti motocikli, pieaug līdz ar pavasara sezonu, sasniedzot augstāko punktu vasaras vidū – jūlijā un augustā. Kopumā satiksmes negadījumos ir iesaistīti 7% no apdrošinātajiem motocikliem, un vidējā atlīdzība par tajos nodarīto kaitējumu autotransportam pārsniedz pusotru tūkstoti eiro, liecina BALTA rīcībā esošā informācija.

“Satiksmes negadījumi ir dažādi, sākot no neuzmanīgiem manevriem, cenšoties apbraukt vai apdzīt citus satiksmes dalībniekus, līdz pat motocikla nesavaldīšanai, neaprēķinot braukšanas ātrumu,” norāda Kristaps Liecinieks, BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs.

Šie faktori atspoguļojas arī sabiedrības bažās. Latvijas iedzīvotājus visvairāk satrauc motociklu vadītāju braukšanas prasmes, ko aptaujā atzīmē gandrīz katrs otrais respondents (41%), kā arī braukšanas ātrums (32%). Par motociklu radīto troksni satraukumu pauž vien desmitā daļa (11%)  aptaujāto.

Interesanti, ka sievietes biežāk uzskata, ka būtu jāatjauno transportlīdzekļa vadīšanas prasmes. Var secināt, ka vīrieši par savām vadīšanas prasmēm jūtas pārliecinātāki, arī vadot transportlīdzekli lielākā ātrumā. Tomēr tieši liels braukšanas ātrums būtiski palielina negadījuma seku smagumu neatkarīgi no tā cēloņa.

To apliecina CSDD statistika – gandrīz pusē avāriju, kurās iet bojā motociklists, nav bijuši iesaistīti citi transportlīdzekļi. “Negadījumu veidošanos veicina ātrums, neievēroti ceļa defekti un nepietiekamas prasmes atbilstoši izvēlētajiem lēmumiem. Otrajā vietā ir sadursmes ar vieglajiem automobiļiem – diemžēl bieži autovadītāji motociklistus neierauga, un motocikla ātruma pārsniegšana noteikti apgrūtina tā laicīgu pamanīšanu. Tomēr katram vadītājam jācenšas saskatīt ne tikai automobiļus, bet arī motociklistus, velosipēdistus un citus satiksmes dalībniekus,” saka CSDD statistikas datu apstrādes vadītājs Juris Kreicbergs.

Vērtējot būtiskākos priekšnosacījumus motobraukšanas kultūras uzlabošanai Latvijā, aptuveni puse aptaujas dalībnieku uzskata, ka visefektīvāk avārijas un pārkāpumus palīdzētu novērst sodu palielināšana (54%) un savstarpējas cieņas veicināšana starp satiksmes dalībniekiem (51%). Savukārt trešdaļa (34%) aptaujāto izceļ vēl vienu būtisku faktoru – uzlabota ceļu seguma kvalitāte.

“Apdrošināšanas regress un neapmaksātā apdrošināšana naudas izteiksmē bieži būs ievērojamāki finansiālie zaudējumi nekā policijas sodi. Tomēr jāatzīst, ka lielāks sods ir nevis tas, ko uzliek policija, bet tas, ko esi nodarījis pāri citiem un pats sev,” secina J. Kreicbergs.

* Latvijas iedzīvotāju aptauju pēc AAS BALTA pasūtījuma šī gada martā veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1003 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.