Pēdējos gados mūsu tirgū strauji ienāk Ķīnā ražoti auto. Ja no sākuma visi bija ļoti skeptiski un pret to, tad, nedaudz laikam ejot un aptaustot šīs automašīnas, ir skaidrs, ka tās ir kļuvušas daudz kvalitatīvākas, un dažas ir baudāmākas pat par citu zināmu Eiropas vai Korejas analogu. Kā arī nu jau pasaulē viss ir sajaucies tādā miču maču, ka ir Eiropas zīmola modeļi, kurus pilnībā montē Ķīnā, un otrādāk, respektīvi - Ķīnas zīmoli tiek ražoti Eiropā. Nemaz nerunājot par atsevišķu komponenšu rasolu.
Spilgts piemērs komponenšu salātiem ir šī testa varonis Voge DS900X, kurš oficiāli ir aprīkots ar BMW izstrādātāto un Ķīnas uzņēmuma Loncin ražoto dzinēju. Tieši šis dzinējs ir uzstādīts BMW F850 motocikliem.
Par testu.
Šis būs nedaudz savādāks un man neraksturīgs tests, jo šo motociklu es centos apskatīt nevis kā sporta motociklu, bet gan kā ceļojumu vai ērtu pārvietošanās līdzekli. Jāpiebilst, ka ļoti izskatīgu pārvietošanās līdzekli.
Kas tad, manuprāt, ir šis modelis? Kāda kategorijā var ierāmēt, un kā es to sapratu?
Mana mīlestība jau no sākta gala ir pret sportiskiem motocikliem, otrajā plānā atstājot komfortu, jo, ja gribas komfortu, var iekāpt mašīnā un aizbraukt.
Šī motocikla vietā bija plānots pavadīt brīvdienas ar niknāko un uz off-road vairāk orientēto brāli – VOGE DS800X Rally. Bet manam elkonim, ar kuru iebraucu ribās, tās savainojot, acīmredzot, bija citi plāni. Tā nu zvans uz MotoMania ar jautājumu, vai ir kas ērtāks, saudzīgāks cilvēkam ar nelielu sasitumu krūšu apvidū, bet tajā pašā laikā ne gluži "Gold Wing", un vienojāmies par VOGE DS900X.
Piektdienas pēcpusdienā aizbraucu aplūkot testa dalībnieku. Pirmais iespaids labs – izskatās agresīvs, kvalitatīvi salikts. Izbraucu mazu luņķīti. Ļoti ērts, bet nu piekare gaužām mīksta.
Tad nu plānā pirmajā dienā bija aizbraukt uz smilšu stigām un grants ceļiem blakus varenajam Ādažu poligonam. Uzbraucu uz grants ceļa, ielieku Enduro režīmā, un šis ir tas brīdis, kad sapratu – ok, šo es apskatīšu ne kā sporta moci. Bet par to un braukšanas režīmiem (ROAD, RAIN un ENDURO) nedaudz vēlāk rakstā.
Varu uzreiz pačukstēt, ka šis motocikls ir tāds soft adventure ceļojumu motocikls. Ideāls, lai paņemtu somā sviestmaizes, fotoaparātu un dotos nezināmā virzienā. Gluži kā es to izdarīju.
Kāpēc man tā liekas? Izlasot rakstu līdz galam, sapratīsiet.
Bet tagad vairāk par pašu motociklu. Sāksim ar cenu un aprīkojumu.
Šis motocikls pie oficiālā VOGE pārstāvja Latvijā MotoMania maksā 9490 EUR. Un par šo naudu jūs iegūstat 895 cc BMW dzinēju ar 95 zirgspēkiem, 6 ātrumu pārnesumkārbu ar quick shifter, regulējamu priekšējo un aizmugurējo "KYB" amortizāciju, "Pirelli Scorpion Trail II" riepas, "Brembo" bremžu sistēmu ar ABS un TCS, sēdekļu un roku apsildi, LED apgaismojumu, LED regulējamus miglas lukturus, aklās zonas indikatorus, iebūvētu videoreģistratoru, keyless bezatslēgas iedarbināšanas sistēmu, kruīza kontroli, riepu spiediena kontroles sistēmu un 7 collu TFT ekrānu. Pārāk skaisti, lai būtu patiesība? Diemžēl viss nav tik skaisti, bet gan jau par šo cenu to var piedot.
Pati braukšana.
Pirmais, kas nepatīk, ir gāzes ručka. Pat izslēgtam dzinējam to pagriežot, jau ir sajūta, ka šis prasīs laiku pierast. Tā arī ir – līdz 3000 apgriezieniem nav vispār saprotama tās darbība. Pamēģinu nospiest pogu MODE stūres labajā pusē, lai pārslēgtos uz režīmu SPORT ar cerību, ka būs labāk. Bet ir tikai sliktāk. Mocis nesakarīgi uzrauj pašā sākumā. Paliek neomulīgi pilsētā starp mašīnām, un slēdzu atpakaļ uz ROAD. Sapratu, ka jābrauc ROAD režīmā, jātur lielāki apgriezieni, jāpiever acis uz tizlo uzsākšanu un jāpierod. Ignorējot gāzes rokturi, jābauda brauciens, jo piekare ir mīksta un superkomfortabla un bedrēm iet pāri kā limuzīns.
Protams, tas nes upurus, jo, strauji bremzējot, šī divriteņu mašīna strauji iegrimst, un nedaudz pazūd saikne ar vadāmību. Tas pats ir arī laideni iegāžoties līkumā – ir sajūta, ka motocikls Tavas pavēles izpilda ar nelielu sekundes aizturi. Bet, izbraucot motobraucēju vidū slavenos Ērgļu un Jaunpiebalgas līkumus, neko sliktu nevar teikt. It sevišķi pie liela ātruma mocis uz slapja asfalta ar "Pirelli" riepām uzvedas ļoti droši.
Arī divās pozīcijās regulējamais vējstikls augstākajā pozīcijā rada lielisku sienu pret vēju, lai ar saviem 174 cm varu pārvietoties komfortā pat pie 160 km/h liela ātruma. Arī garākiem braucējiem būs ļoti labi, jo bija diezgan daudz jāpieceļas, lai sāktu pūst prom ķiveri.
Pati braukšana pa grants ceļu.
Ar šo motociklu var droši, ātri un komfortā traukties pa viegli līkumotu grants ceļu. Bet ar šo motociklu nevar sportot pa grants ceļiem. Protams, ar atbilstošām prasmēm var visu, bet īsti šoreiz tas nebūs tam domāts.
Pārslēdzot ENDURO režīmā, atslēdzas ABS abiem riteņiem, atslēdzas pretbuksēšanas sistēma, un gāzes rokturis darbojas kā SPORT režīmā. Apvienojumā ar komfortablo piekari šajā režīmā man braukšana pa grants ceļu likās nebaudāma, un bija sajūta, it kā pirmo reizi būtu uz motocikla. Vadāmas sānslīdes nesanāk pašā sākumā dēļ neloģiskā uzrāviena, un pēc tam pie lielāka ātruma motocikls jau bīstami mēģina norauties.
Lieku atpakaļ ROAD un baudu braucienu, īpaši pievēršot uzmanību un samazinot ātrumu pirms asākiem pagriezieniem, kur motociklam ir tendence negriezties līkumā uz virsmas, kur saķere nav tāda, kāda tā ir uz asfalta.
Viens motobiedrs teica, ka tas esot dēļ tā, ka motociklam ir komforta un tūrisma izsvarojums ar lielu smagumu uz priekšējā riteņa. Divatā braucot, situācija esot labāka. Bet to es nevaru pārbaudīt, jo nekad neesmu nevienu vedis un arī nav alkas vest pasažieri uz motocikla. Tam ir domāta mašīna.
Braukšanas palīgi.
Pirmais, ar ko saskāros, bija oranžie trijstūrīši atpakaļskata spoguļos. Tie ir īpaši noderīgi, apdzenot vai apsteidzot lēnāk braucošus transportlīdzekļus. Apvienojumā ar spoguļiem, kuros jau tā ir ļoti laba pārredzamība, tā ir lieliska funkcija.
Tālāk – kruīza kontrole. Tā ir noderīga funkcija, taču šim motociklam kruīza kontroles ieslēgšanas slēdzis kopā ar slēdžu bloku nešķiet gluži premium kvalitātes. Tāpēc kruīza kontroles lietošana ir nedaudz neērta un neintuitīva. Vēl novēroju vienu interesantu niansi - braucot ar ātrumu virs 100 km/h un iestatot kruīza kontroli uz vēlamo ātrumu, motocikls brauc par 1–2 km/h ātrāk, nekā ir iestatīts.
Riepu spiediena un temperatūras indikācijas sistēma. Riepu spiediens – OK, noderīgi. Šeit rāda arī riepu temperatūru, bet viss ticamības moments pazūd, ja no rīta, aizejot pie motocikla lietainā laikā, aizmugurējās riepas temperatūru rāda +35 grādus pēc Celsija. Tad rodas jautājums – vai tikpat precīzi ir arī riepu spiediena indikatori?
Keyless jeb bezatslēgu piekļuve. Pirmais motocikls man ar šādu funkciju. Ļoti novērtēju un izbaudu. Ērta funkcija līdz brīdim, kad ir jāpilda degviela, un tad jāvelk ārā no ekipējuma stīvajām kabatām atslēgas korpuss, tas jāizjauc, lai izņemtu asmenīti un atslēgtu degvielas tvertnes vāciņu. Šādai bezatslēgas funkcijai noteikti būtu jānāk komplektā ar tvertnes atvēršanu ar pogas palīdzību.
Quick shifter – strādā ļoti maigi un precīzi. Lieliska funkcija.
Dizains.
Šajā matēti melnajā izpildījumā motocikls izskatās moderns un dārgs. Var iegādāties arī baltu, kurā tas izskatās kā BMW. Bet nu dizains ir subjektīvs un stiepjams jēdziens. Vērtējiet paši pēc bildēm. Vienu varu pateikt – mocis ir fotogēnisks no jebkura skatu punkta.
Montāžas kvalitāte.
Šeit vairāk vai mazāk par diviem teikumiem nav ko teikt. Viss ir stingrs un kvalitatīvs, un viennozīmīgi atstāj kvalitatīvu iespaidu. Aizrādījums ir par slēdžiem uz stūres. It sevišķi kreisajā pusē, kur atrodas kruīza vadība un multimediju slēdži. Ļoti nekvalitatīva sajūta, un, spiežot vienu slēdzi, liekas, ka kustas viss. Kā arī bija reizes, kad, straujāk atlaižot sajūga sviru, nejauši ieslēdzās tālās gaismas. Bet, iespējams, ka tas ir dēļ līkiem pirkstiem.
Rezumē un atbilde uz to, vai var pirkt Ķīnas motociklu.
Vai var pirkt šo motociklu? Atbilde katram jāmeklē pašam, balstoties uz savām vajadzībām.
Salīdzinot ar pierastajiem Eiropas un Japānas zīmoliem, neliela sajūta gan šeit rodas, it kā būtu paņemtas trubas, uzmetināts rāmis, iesprausts motors un – aidā, dodamies plašajos ceļos. Šķiet, ka procesā ir izpalicis inženieru domu lidojums un katras detaļas vai nianses pieslīpēšana, testējot kopā ar pasaules labākajiem braucējiem, lai motocikls būtu ideāls.
Laiks iet uz priekšu un stereotipi mainās. Ja kāds man pirms desmit vai pat pieciem gadiem būtu teicis, ka ar lielu ātrumu traukšos pa Ērgļu līkumiem ar Ķīnā ražotu motociklu, es viņam vienkārši neticētu. Tagad tā ir realitāte.
Bet kopumā es neredzu iemeslu neizskatīt šo kā tūrisma motociklu, ar ko ērti paceļot, strauji paātrināties (ja vajag), un, ja netraucē nebrendīgais nosaukums, tad par šo cenu, aprīkojumu un izskatu – kāpēc ne?
Žēl, ka nav iespējas šo tieši salīdzināt ar BMW F850GS.
Paldies par testu MotoMania – VOGE autorizētajam pārstāvim Latvijā.


































