Vienu no pirmskara Alfa pārdos izsolē par 22 miljoniem eiro 8

Foto: Publicitātes attēls

iAuto | 29.oktobris 2018 11:27

Viens no tikai pieciem līdz mūsdienām izdzīvojušajiem 1939.gada Alfa Romeo 8C 2900B Touring Berlinetta tiks pārdots Retromobile rīkotajā izsolē par 22 miljoniem eiro.

Izsolē piedāvātā Alfa būtībā ir ielas versija sacīkšu automobilim, kas izgatavots uz 8C 35 Grand Prix šasijas. Kupeja aprīkota ar 2,9 litru astoņu cilindru motoru, kas komplektēts ar diviem kompresoriem attīstīja 218, bet vēlāk – 177 Zs.

1938.gadā Alfa Corse rūpnīcas komanda Mille Miglia sacīkstēm uzbūvēja četrus 8C 2900B īsās bāzes automobiļus. Trīs automašīnas ar Carrozzeria Touring Superleggera rodstera virsbūvēm aprīkoja ar forsētiem 228 Zs motoriem, bet ceturtā, ko gatavoja Klementem Biondetti, ieguva 300 Zs spēcīgu 3.0 I8 agregātu no Alfa Romeo Tipo 308 Grand Prix. 1938.gada Mille Miglia sacīkstēs Alfa automobiļi ieguva divas pirmās vietas.

Pārdošanā izliktais Alfa Romeo 8C 2900B Touring Berlinetta ar šasijas numuru “412024” jau 1939.gadā nonāca privātīpašumā. Gadu vēlāk automobili pārveda uz Angliju, kur tas nomainīja trīs īpašniekus. Pie pašreizējā īpašnieka tas glabājas pēdējos 42 gadus.

Retromobile izsole tiks rīkota 2019.gada februārī un organizatori cer, ka Alfa Romeo 8C 2900B Touring Berlinetta tiks pārdots par 22 miljoniem eiro vai pat dārgāk.

 

 

Visi komentāri

4 2 Atbildēt

Neticama cena!

4 2 Atbildēt

Kas tur neticams - inflācija dara savu, un pirmskara alfas, atšķirībā no šodienas fiat romeo, bija interesantas un leģendāras mašīnas.

Grūti pat iedomāties kā būtu attīstījusies autobūve ja nebūtu bijis karš, zinot kā tā attīstījās trīsdesmitajos...

2 2 Atbildēt

Nesaprotu pēdējo domu. Ko tu ar to gribēji pateikt? Manuprāt, tas neko neietekmēja. Kā attīstījās, tā attīstījās.

Kara ietekmē izveidojās jauna auto grupa - "džipi" jeb bezceļnieki. Ja nebūtu kara, to nebūtu. Bet pārējās auto klases, nekādīgi.

Es domāju, ka ja nebūtu kara, ātrāk un vairāk izplatītos nabagauto - ekonomiski, mazi sūdi ( jo būtu pārapdzīvotība. Kara dēļ Eiropā izretinajās cilvēku skaits.)

3 1 Atbildēt

Švaki tu pārzini autobūves vēsturi, bet nu jā - tev fokuss uz jeņķu kastēm. Džipi kara dēļ neizveidojās - ar pilnpiedziņu eksperimentēja jau ilgi pirms tam; pirmā mašīna ar pilnpiedziņu tika uzražota 1905. gadā, ja kas - kara dēļ vienīgi masveidā amerikā izplatījās jauna mašīnu grupa - nabagu džipi - ekonomiski, mazi sūdi ar četru katlu nemotoru un mešalku, laikā kad kārtīga jeņķu tačka bija ar V8 un tomātu, bet nabagu mašīnas - ar R6 un tomātu.

Tikmēr eiropā kara dēļ ātrāk un vairāk izplatījās, kā tu sauc, nabagauto. Pirms kara tatra ražoja savas supermodernās pludlīnijas formas mašīnas ar alumīnija V8 aizmugurē - pēc kara ko tādu ražoja tikai nelielos daudzumos priekš komunistu elites, un vēl bik uzražoja kaut ko līdzīgu vabolei, ar četriem katliem. Fofāgens vaboli cik desmitgades vācijā ražoja, pats zini - ja nebūtu bijis karš, vabole noteikti būtu kļuvusi novecojusi un nemoderna pēc max 10 gadiem. No Auto Union četriem brendiem - DKW, wanderer, horch un audi - pāri palika viens vienīgs DKW kurš ražoja mašīnas ar divu un trīs katlu divtaktu motoriem, audi un horch limuzīnus nevienam vairs nevajadzēja. BMW eisenahas fabrika nonāca padomju okupācijas zonā un BMW dabūja startēt no jauna piecdesmitajos, un ar ko - sportiskām sešu katlu mašīnām? Nē, ar ISO isetta klonu, burbuļmašīnu ar 250 kubu motoru. un vienu durvi priekšā, un par normālu mašīnu ražošanu viņi varēja sākt domāt vienīgi sešdesmito otrajā pusē. Īsti neatceros ko darīja MB, bet man liekas ka arī dabūja spēcīgi nocirpt savu modeļu klāstu - ražotājs kurš trīsdesmitajos gados ražoja krutus limuzīnus un kupejas, dabūja pāriet uz klasi švakāku mašīnu ražošanu, un kaut ko krutu atsāka ražot tikai sešdesmitajos. Citroen, kurš trīsdesmito sākumā bija izlaidis revolucionāro Traction Avant, un to pirms kara piedāvāja arī ar 6 katlu motoru, un plānoja izlaist modifikāciju ar V8 motoru, to modeli turpināja ražot līdz 1954. gadam, bet pēc kara pat R6 motori neatgriezās, kur nu vēl lai parādītos V8 - toties firma guva lielus panākumus tirgojot ļoti primitīvo 2CV, par kuru vācieši no sākuma smīkņāja, bet tomēr dabūja atzīt ka tur kaut kas labs ir, ja jau reiz uz to mašīnu bija garas gaidīšanas rindas. Noteikti varētu vēl paturpināt.

0 2 Atbildēt

Ja mēs par pamatu ņemam faktus un vēsturi, tad, ja nebūtu fīrera, eiropā būtu komunisms, un neviens nebrauktu pat ar žiguļiem, jo žigulis tas bija fiat razojums. Drīzākais, ka būtu kaut kādi velosipēdi. ASV ekonomika arī attīstījās kara dēļ. Japāna arī pirms kara bija atpalikusi.

Bet ja mēs pieņemam, ka nebūtu arī Staļina un komunistu... nebūtu kara, tad arī ne viss ir tik vienkārši.

Kā jau minēju - lielākie autoražotāji ir Vācija, ASV, Japāna. Šīs valstis kļuva bagātas pēc kara. Praktiski, kara dēļ.

Un tu domā, ka ja kara nebūtu, visi turpinātu braukt ar lieliem auto? BMW ražoja mazus sūdus arī pirms kara, pirms isettas. Viņi visu laiku ražoja mazus sūdus, un nedaudz eksperimentēja ar prēmium auto, bet visu laiku tie prēmium projekti izgāzās.

1950. Eiropā dzīvoja virs 500 miljoniem cilvēku. Pat ņemot vērā to fakt, ka 80 miljoni gāja bojā kara laikā.

Ja nebūtu kara, jau 1950 būtu virs 600 miljoniem ( tagad - 741)

Kur tad visi brauktu ar tiem lielajiem auto? Un doma, ka neviens negribētu uzražot mazu auto tautai ( ja tādus auto sāka ražot Fords, VW un citas kompānijas)

..

Es domāju, ka tieši pretēji. Būtu lielāka nabadzība. Nabagāki auto, nabagākas ekonomikas...

0 2 Atbildēt

Un jāņem vērā vēl viens interesants fakts, ko liberāļi-pederasti un citi psihiski slimie negrib atzīt.

Atceros, kad sabruka PSRS, un cilvēki sāka braukt uz Vāciju un citam Eiropas valstīm, viņi stāstīja, ka vietējie pat durvis neslēdza ciet. Bija droši, kārtīgi un tīri.

Praktiski nebija tā saucamo No-Go rajonu, teroraktu.

ja nebūtu kara, un Eiropa nebūtu etniski "attīrīta", tada situācija kā tagad ar austrumvalstu bandītiem un melnajiem būtu sākusies daudz ātrāk. Jo nebūtu "sienas", kura norobežoja slāvus no R-eiropiešiem. Bet Franči sauca melnos iekšā jau pirms kara.

Neviens to negrib atzīt, bet Vācija Eiropu glāba 2 reizes. 1,reizi patrieca arābu kalifātu, kurš kontrolēja pat pusi Britu salas un otru reizi četrdesmitajos.

1 0 Atbildēt

Tu jauc cēloņus ar sekām. ASV tiešām kļuva bagāta kara dēļ - visur citur posts un iznīcība, kamēr viņiem karš uz kontinenta tikai dažus cilvēkus nogalināja, un varēja būvēt fabrikas un ražot visu ko - bet vācijas un japānas turība pēc kara radās par spīti karam, nevis pateicoties tam - tā radās vāciešu un japāņu ilgo nostrādāto darba stundu dēļ. Ja arī vācieši un japāņi kaut ko kara laikā salaupīja, to pēc kara atņēma + pilsētas sagrāva un cilvēkus nogalināja.

Mazas mašīnas eiropā ražo no sākta galas jo, pirmkārt, nebija naftas lielos apjomos, otrkārt, no sākta gala mašīnām ieviesa nodokļus - atceries par "nodokļu zirgspēkiem", kuri kā minimums bija francijā un apvienotajā karalistē - nezinu kā bija francijā, apvienotajā karalistē nodokļa zirgspēku sistēma deva ražotājiem motivāciju ražot motorus ar maziem virzuļiem un pēc iespējas garāku virzuļa gājienu; tāpēc arī vidēja pirmskara mašīna tur bija ar darba tilpumu starp litru un pusotru.

Eiropa otrā pasaules kara laikā tika etniski attīrīta? No kā, interesanti zināt? Karš tikai paātrināja šodien redzamos procesus, vistiešāk vācijā - pateicoties karam pēc kara radās turku minoritāte, jo vajadzēja viesstrādniekus karā kritušo vīriešu vietā, un tā kā pirms kara un kara laikā pie varas bija rasistisks režīms, tad pēc kara vācu tautai tika iznīcināts nacionālais pašlepnums - tā nu ja vecāki briti šodien grib atpakaļ savu valsti, tad vāciešiem tāds gājiens būtu "rasisms". Bet siena, kas norobežoja - bija - to sienu sauc par "valstu robežām".

0 1 Atbildēt

Es ap 1 miljonu šitādu varētu uzbūvēt.

Tavs komentārs

Pievienot bildi Pievienot video

Izceltie raksti

Uz Rīgas–Jūrmalas šosejas 90 km/h uz pusgadu, jo ziema, kamēr Lietuvā pagaidām tikai remonta dēļ (+ VIDEO) 10

ietuvā ātrumu līdz 90 km/h samazina tur, kur tam ir skaidrs iemesls, piemēram, ceļa remontdarbu dēļ. Atgādinu, ka līdzīgā situācijā uz Rīgas–Jūrmalas šosejas Rīgas dome atļāva "Vianova" uzlikt ātruma ierobežojumu 50 km/h. Lasīt vairāk

Mercedes atgriezīs piedāvājumā V8 motoru; runā par V12 izredzēm 4

Mercedes-AMG atkal pievēršas jaudīgajiem iekšdedzes dzinējiem, atzīstot, ka ir novērtējis par zemu klientu uzticību tradicionālajiem V8 motoriem. Lai gan uzņēmums turpina elektrifikāciju, klientu reakcija uz četrcilindru hibrīda C63 liek pārskatīt līdzšinējo pieeju. Lasīt vairāk

Mercedes CLA un GLC elektroauto pieprasījums pārsniedz gaidīto 7

Mercedes-Benz ir pārsteigts par lielo pieprasījumu pēc jaunajiem elektriskajiem CLA un GLC modeļiem. Lasīt vairāk

10 gadi tirgū: Škoda piedāvā Kodiaq arī greznajā Laurin & Klement versijā (+ FOTO) 6

Škoda Kodiaq saimes klāsts par godu modeļa desmitajai jubilejai papildināts ar jaunu augstākās komplektācijas versiju Laurin & Klement un jaudīgāku uzlādējamo hibrīdu. Kopš modeļa debijas pasaulē pārdoti aptuveni 1,2 miljoni Kodiaq automobiļu. Lasīt vairāk

Lasītākie raksti

Jaunie raksti