Latvijas mērķis ir nodrošināt uzlabotu pārvietošanos ar videi draudzīgu sabiedrisko transportu.
Mudinot iedzīvotājus pārsēsties no privātā transporta uz sabiedrisko, Latvijas pilsētās tiek attīstīta tramvaju infrastruktūra un iegādāti videi draudzīgi pasažieru autobusi. Būtiska loma ir dzelzceļa savienošanai ar citiem transporta veidiem.
ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā projektu īstenošana turpinās līdz 2023. gadam. Ieguldījumi vēl paredzēti videi draudzīgu autobusu iegādei, kā arī tramvaju infrastruktūras un elektrotransportlīdzekļu uzlādes tīkla attīstībai. Šogad Latvijā tiks uzstādītas 29 jaunas ātrās elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas, kopumā veidojot tīklu ar 139 stacijām. Videi draudzīgu autobusu iegāde paredzēta Daugavpilī, Jēkabpilī un Valmierā. Savukārt tramvaju infrastruktūras attīstības darbi turpināsies vēl Liepājā, Daugavpilī un Rīgā. Latvijā tiks piegādāti jaunie elektrovilcieni, kas dos iespēju attīstītu dzelzceļa pārvadājumus, veidojot tos kā pamatu pasažieru pārvadājumiem.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzsver, ka: “mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt apstākļus, lai veicinātu iedzīvotāju paradumu maiņu – izvēlēties videi draudzīgu sabiedrisko transportu savām ikdienas gaitām. Pārejai uz mūsdienīgu sabiedrisko transportu ieguldījumi tiek veikti dažādās jomās.”
“Jau sākot no nākamā gada, Latvijas satiksmē sāks kursēt jaunie elektrovilcieni. Atjaunotais vilcienu parks ļaus nodrošināt vairāk vilcienu intensīvas satiksmes stundās, kad iedzīvotāji dodas uz vai no darba. Lai pasažieriem būtu ērti savienot dažādus transporta veidus, svarīga ir pilsētas sabiedriskā transporta integrācija ar dzelzceļa stacijām, uzlabojot pārsēšanās iespējas. Ieguldījumi jaunos elektroautobusos un modernizēta tramvaju satiksme sabiedrisko transportu padara pasažieriem ērtāku un pieejamāku – arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem un vecākiem ar maziem bērniem,” saka Tālis Linkaits. “Mērķis ir šo attīstību turpināt, īstenojot pārdomātus sabiedriskā transporta infrastruktūras uzlabojumus. Tie dos iespēju iedzīvotājiem izmantot jaunus mobilitātes veidus, vienlaikus samazinās siltumnīcas efekta gāzu emisijas transportā.”
Rīgas plānošanas reģiona vadītājs Rūdolfs Cimdiņš komentē, ka Pierīgas iedzīvotāju paradumu maiņas atslēga ir ērta un mūsdienīga infrastruktūra: “Cilvēki ir pieraduši pielāgoties patīkamām pārmaiņām un meklē ērtus un efektīvus risinājumus. Došanās uz darbu, kas atrodas tālu no mājām, bieži vien ir ne tikai nogurdinoša, bet arī neefektīva, īpaši ar automašīnu. Sigulda un Jūrmala ir pozitīvie piemēri tam, kā dzelzceļa stacija samazina nepieciešamību izmantot privāto autotransportu.”
Ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā zemu oglekļa emisiju veicināšanai transportā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) līdzfinansējums ir 19,8 miljoni eiro, Kohēzijas fonda (turpmāk – KF) līdzfinansējums – 143,9 miljoni eiro. KF finansējums 120,8 miljonu eiro apmērā paredzēts tramvaju infrastruktūras attīstībai Rīgā, Liepājā un Daugavpilī. Autobusu sabiedriskā transporta attīstībai KF finansējums 23,1 miljonu eiro apmērā ir paredzēts videi draudzīga sabiedriskā transporta infrastruktūras uzlabošanai, tostarp videi draudzīgu autobusu iegādei Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Rēzeknē, Jēkabpilī un Valmierā un Ventspilī. No Eiropas Savienības fondiem 114,2 miljonus eiro paredzēts ieguldīt jaunu elektrovilcienu iegādei, aizstājot novecojušos vilcienus.
Back būtu tad, ja cilvēkam nebūtu izvēles, mašīnu vienkārši nevar nopirkt, tu strādā nevis tur kur gribi, bet tur kur tevi norikoja, dzīvo tur kur tev piešķīra dzīvokli, uz ārzemēm braukt nevari, utt.
Bet tagad cilvēkam neatņem mašīnu, bet rada apstākļus, kas ir labāki nekā, pārvietošanās ar auto - stāvot korķos.