Bojāgājušo skaits plašajos plūdos Vācijā un Beļģijā piektdien pieaudzis līdz 127, vēsta varasiestādes.
"Baidos, ka šīs katastrofas patiesos mērogus mēs aptversim tikai nākamo dienu laikā," Vašingtonā preses konferencē atzina Vācijas kanclere Angela Merkele.
Vissmagāk cietusi Vācijas rietumdaļa, un Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē dzīvību zaudējuši 60 cilvēki, kamēr Ziemeļreinā-Vesfālenē upuru skaits sasniedzis 44. Tādējādi kopējais bojāgājušo skaits Vācijā pieaudzis vismaz līdz 104.
Kaimiņvalstī Beļģijā dzīvību zaudējuši vismaz 23 cilvēki.
Postoši plūdi pieredzēti arī Luksemburgā un Nīderlandē, kur Māstrihtas pilsētā evakuēti vairāki tūkstoši cilvēku.
Galīgais upurus skaits Vācijā var izrādīties vēl lielāks, jo tur Ziemeļreinā-Vesfālenē un Reinzemē-Pfalcā daudzi cilvēki joprojām tiek uzskatīti pa pazudušiem.
Tikai Ārveileres apkārtnē Reinzemē-Pfalcā ceturtdienas vakarā nebija zināma 1300 cilvēku atrašanās vieta. Tomēr tas lielā mērā skaidrojums ar bojātajām sakaru līnijām un ceļiem, norāda varasiestādes.
362 cilvēki šajā apkārtnē guvuši arī traumas.
"Mēs uzskatām, ka joprojām pazuduši ir 40, 50 vai 60 cilvēki, un kad jūs no cilvēkiem neko neesat dzirdējuši tik ilgu laiku, jūs bažījaties par visļaunāko," raidsabiedrībai SWR atzinis Reinzemes-Pfalcas iekšlietu ministrs Rogers Lēvencs.
Starp bojāgājušajiem Reinzemē-Pfalcā ir arī 12 cilvēki ar garīgajiem traucējumiem, kuri dzīvoja kopmītnēs Zincigā.
Joprojām daudzām mājsaimniecībām nav elektropiegādes. Piemēram, Leverkūzene bez strāvas ir aptuveni 1200 mājsaimniecību.
Šuldā plūdu ūdeņi aizskalojuši vairākas mājas, bet citas ir stipri bojātas.
Piektdien pastiprināta uzmanība tiek pievērsta jaunai katastrofas zonai - Erftštates-Blesemas reģionam Ziemeļreinā-Vesfālenē, kur plašā zemes nogruvumā cietušas ēkas un automašīnas.
Glābšanas darbos iesaistīti arī aptuveni 900 karavīri.
Gan varasiestādes, gan baznīcas un reliģiskās organizācijas sākušas vākt ziedojumus, lai sniegtu atbalstu cietušajiem.
Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers, reaģējot uz dabas katastrofu, aicinājis pielikt lielākas pūles cīņai ar klimata pārmaiņām, un viņam piebalsojuši citi vācu politiķi, kas pārstāv faktiski visu politisko spektru.
Arī stipri cietušā Beļģijas Valonijas reģiona premjerministrs Elio Di Rupio atzinis, ka no katastrofas nepieciešams gūt mācību.
Visā Valonijā ir pārtraukta dzelzceļa satiksme un vairāk nekā 20 000 cilvēku ir palikuši bez elektropiegādes.
Un kad šitie cirvji mutes dzesetāji - sapratīs ka nevis jacīnas ar klimata parmaiņām , kas ir dabīgi mainīgs process, bet gan ir vietas kur nevajag buvēties, vai ari ja būve, tad ar 5kartīgu rezervi ar aprēkinu uz šādiem ekstrēmiem gadījumiem.