Pašlaik veidojas īpaši labvēlīgi apstākļi atjaunojamās enerģijas straujam izaugsmes lēcienam, noskaidrots auditorkompānijas "EY" (agrāk "Ernst & Young") pētījumā "EY Renewable Energy Country Attractiveness Index", kas tiek veikts visā pasaulē jau 58.reizi.
"EY" pārstāvji aģentūrai LETA atklāja, ka patlaban vienlaicīgi dažādi faktori - tirgus pieprasījuma un piedāvājuma situācija, efektīvu tehnoloģiju attīstība, valstu politikas pārmaiņas, vides, sociālo un pārvaldības apsvērumu nozīmes pieaugums sabiedrībā un uzņēmējdarbībā, kā ar investoru gatavība ieguldīt "zaļās" enerģijas jaudu izveidē, sekmē būtisku atjaunojamās enerģijas izaugsmi.
Auditorkompānijas pētījums parāda, ka pērn, neskatoties uz pandēmiju, pasaulē ieguldījumi atjaunojamās enerģijasražošanas jaudās pieauga par 2% un sasniedza 303,5 miljardus ASV dolāru, bet atjaunojamās enerģijas jaudu uzstādīšana bija pat par 45% augstāka nekā 2019 gadā, sasniedzot 265 gigavatus (GW), kas ir straujākā izaugsme kopš 1999.gada.
"EY" Atjaunojamās enerģijas valstu pievilcības indeksā, kas atspoguļo atjaunojamās enerģijas investīciju vides vērtējumu un tās ieviešanas iespējas, pirmo vietu saglabā ASV, kurai seko Ķīna, Indija, Francija, Lielbritānija un Vācija. Baltijas valstis top 40 sarakstā nav iekļuvušas.
"EY" partneris Baltijas valstīs Nauris Kļava sacīja, ka Baltijas gadījumā mūsu eksperti norāda uz atšķirīgiem izaicinājumiem katrā valstī. Latvijai ir labas starta pozīcijas atjaunojamās enerģijas jomā jau esošā lielā hidroelektroenerģijas īpatsvara dēļ, taču, lai sasniegtu 50% enerģijas patēriņa no atjaunojamiem resursiem līdz 2030.gadam, arī Latvijā ir nepieciešama jaunu jaudu ieviešana, kas galvenokārt panākama ar vēja un biomasasenerģijas attīstību. Latvijai tuvākajos gados ir jāpanāk praktisks progress jaunas atjaunojamās enerģijas jaudas ieviešanā.
Savukārt Lietuvas lielākais izaicinājums pēdējos gados ir bijis enerģētiskās neatkarības stiprināšana, ko pašlaik paredz arī ambiciozs plāns panākt pilnīgu enerģētisku neatkarību līdz 2050.gadam. Igaunijas izaicinājums ir samērā lielā oglekļa intensīva degakmens jeb degslānekļa izmantošana un emisiju samazināšanai būs nepieciešama ātra pāreja uz atjaunojamās enerģijas risinājumiem, atzīmēja Kļava.
"EY" pētījums atzīmē gan vēja enerģijas izaugsmes piemērus, gan ieguldījumus saules un biomasas enerģijasjomās. Piemēram, eksperti vērš uzmanību uz Francijas piemēru, kas ir atvēlējusi noteiktu teritoriju 750 megavatu (MW) jūras vēja enerģijas jaudu uzstādīšana valsts Rietumu piekrastē un šo platību varētu palielināt līdz 2 GW nākotnē. Tikmēr Beļģijā šogad jūras vēja enerģija saražos 10% no visa valsts elektroenerģijas pieprasījuma. Savukārt, ASV jau nākamajā gadā tiek prognozēts, ka saules enerģijas uzstādītās jaudas 16 GW apmērā apsteigs jaunas vēja enerģijas jaudas ieviešanu, kas plānojas 6 GW līmenī.
Ziņojums arī atklāj Austrumeiropas valstu izaicinājumus atjaunojamās enerģijas attīstībā, piemēram, Polija saglabā augstu (70%) ogļu īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā un ir apņēmusies slēgt ogļu raktuves līdz 2049.gadam, kas ir nopietns uzdevums, ņemot vērā, ka nozare nodarbina ap 80 tūkstošiem darbinieku.
"EY" pauda, ka Polija patlaban galvenokārt raugās uz vēja enerģijas attīstību kā galveno alternatīvu un cer sasniegt 10-12 GW jaudu līdz 2030.gadam. Rumānija un Ungārija, savukārt, fokusējas uz saules enerģijas attīstību. Rumānija plāno uzstādīt aptuveni 7 GW atjaunojamās enerģijas līdz 2030.gadam, kas lielākoties tiks sasniegts uz saules enerģijas rēķina.
Auditorkompānijā atklāja, ka enerģētikas nozare un investori sagaida, ka pēc ANO Klimata pārmaiņu konferences (COP26), kas notiks novembrī, sekos politikas pārmaiņas par labu turpmākai atjaunojamās enerģijas attīstībai un ieguldījumi nozarē palielināsies vēl vairāk.
Kā liecina informācija "Firmas.lv", "Ernst & Young Baltic" apgrozījums 2019.gadā bija 19,275 miljoni eiro, bet peļņa - 4,796 miljoni eiro. Uzņēmuma finanšu dati par 2020.gadu vēl nav publiskoti.
Kompānija reģistrēta 2002.gadā, un tās pamatkapitāls ir 6971 eiro. Uzņēmums pieder Igaunijā reģistrētajam "Baltic Network" (99,9%) un Beļģijā reģistrētajam "EY Europe SCRL" (0,01%).
Izmaksas uzbūvēt un uzturēt vēja parku jūrā un uz zemes atšķiras 3 reizes.
Ja uz zemes visu var pievest ar smagajiem tad jūrā viss notiek ar kuģiem. Uzturēšanas darbu uz zemes var veikt piebraucot darbiniekam ar Renaut Kangoo, tad jūrā ar laiviņu neaizpeldēsi, jāpeld ar palielu kuģi, lai var turēt viļņus.
Kā rezultātā jūrā vismaz pagaidām bizness ir 3 reizes mazāks.
Ja onshore vēja elektrību var tirgot pa 2-3 centi un labi pelnīt, tad offshore elektrību ir jātirgo par 8-9 centi (kas nozīmēmē ka 1 MW izmaksā 90 Eur, bez viaiem OIk, pārvadēm utt, paskaties rēķinā sapratīsi ka šāda cena nav ok).
Kā arī lielās turbīnas, kas ir virs 100 metriem, tur vējš jau līdzīgs gan jūrā gan uz zemes.
www.semprius.com/onshore-vs-offshore-windpower/
Jūrā būvē, jo uz zemes jau viss aizbūvēts, vai iedzīvotājiem pensionāru lauku deputāti mēģina savas vietas saglabāt ar to ka nepieļausim turbīnas un penžas ar prieku balso. Vieni grib tikt pie varas cīnoties par brīvprātīgu vakcināciju (tagad aktuāli), citi cīnoties pret krieviem (jau nospēlēta plate), citi cīnoties pret vēja turbīnām (tagad aktuāli, bet kaut kas līdzīgs pret 5G internetu).
LV nav tik lieks iedzīvotāju blīvums ka nevar atrast labas vietas uz zemes vēja parkiem.