Pašvaldībām un iedzīvotājiem ik gadu plānota kompensācija 2500 eiro apmērā par katru uzstādītās vēja turbīnas megavatu 9

Pašvaldībām un iedzīvotājiem ik gadu plānota kompensācija 2500 eiro apmērā par katru jaunajos vēja parkos uzstādītās vēja turbīnas megavatu, trešdien preses brīfingā par vēja parku attīstību sacīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

Kompensācijas plānots izmaksāt tām mājsaimniecībām un pašvaldībām, kas atradīsies divu kilometru rādiusā ap vēja turbīnām. Paredzēts, ka katras turbīnas jauda būs četri līdz septiņi megavati (MW).

Vienlaikus kompensācija neattieksies uz jau iepriekš uzbūvētajām vēja turbīnām.

Melnis skaidroja, ka aptuveni 50% no kompensācijas summas tiks iedzīvotājiem un 50% pašvaldībai, savukārt, gadījumā, ja uzstādītās turbīnas apkārtnē nebūs mājsaimniecību, tad kompensācijas summa nonāks pašvaldībā.

Tomēr "būtiskākais ir nodrošināt, lai iedzīvotāji noteikti saņemtu kompensācijas maksājumu," sacīja Melnis.

Kompensācija būs pieejama iedzīvotājiem, kas šobrīd dzīvo teritorijās, kur tiks uzstādītas turbīnas, savukārt, ja kāds plāno pārvākties uz šīm teritorijām, tad šī kompensācija netiks maksāta, skaidroja Melnis.

Vienlaikus ministrijā skaidroja, ka kompensācijas apmērs būs jārēķina katram individuāli, tomēr tas mājsaimniecības īpašniekam būs vismaz minimālās mēnešalgas apmērā, bet ne vairāk kā trīs minimālās algas. Attiecīgi pārējā summa nonāks pašvaldībā.

Melnis akcentēja, ka kompensāciju administrēšanu varētu uzņemties pašvaldība.

Ministrs skaidroja, ka divu kilometru rādiusa robeža noteikta pēc situācijas salīdzināšanas ar apkārtējām valstīm. Tāpat arī Melnis sacīja, ka "ir jānogriež kaut kāda robeža".

Vienlaikus izvēlēta fiksēta kompensācijas summa, lai tā būtu vienkārša, skaidra un viegli izstāstāma iedzīvotājiem. Savukārt, ja kompensējamo summu vērtētu pēc apgrozījuma, būtu neskaidrības un nestabilitāte, sacīja Melnis.

Tāpat arī konkrētu summu bija nepieciešams noteikt, lai palīdzētu investoriem sarunās ar iedzīvotājiem.

Pašreiz noteikts, ka turbīnas nevar uzstādīt tuvāk nekā 800 metrus no esošajām mājsaimniecībām.

Tāpat Melnis sacīja, ka patlaban KEM skatās, kā izvairīties no kompensācijas aplikšanas ar nodokli. Lai arī KEM no savas puses neplāno kompensāciju aplikt ar nodokli, tomēr arī Finanšu ministrijai būs savs redzējums.

Ministrs skaidroja, ka šobrīd Latvijā atjaunīgo energoresursu īpatsvars ir 53%, kamēr Eiropas vidējais rādītājs ir 41%.

Savukārt, lai sasniegtu 100% atjaunīgās enerģijas intensitāti līdz 2030.gadam, ir nepieciešami aptuveni 1,5-2 gigavati (GW) vēja enerģijas, kas saražotu vidēji 3,6 līdz 4,9 teravatstundas (TWh).

Patlaban rezervētā jauda pārvades tīklā ir 6040 MW, tostarp saules enerģijai rezervētās jaudas ir 3582 MW, hibrīdenerģijai - 1548 MW, bet vēja enerģijai rezervēti 880 MW.

Melnis arī norādīja, ka no rezervētajiem 6040 MW jaudas realitātē varētu attīstīties aptuveni 3000 MW, tomēr patlaban nav skaidrības, kuri plānotie parki attīstīsies, bet kuri ne.

Ministrijā skaidroja, ka rezervācijas maksa 100 MW parkam bija līdz diviem miljoniem eiro, tomēr, atsakoties no parku izveides, tiks atmaksāta arī rezervācijas maksa.

Melnis arī akcentēja, ka 100% atjaunīgās elektroenerģijas ieguvumi ir lētāka enerģija, investīcijas, konkurētspēja uzņēmējiem, drošums un neatkarība.

"Nevaram virzīt sabiedrību un ekonomiku, ja mums nav lēta elektroenerģija. Kopējā ekonomikā tas ir ļoti svarīgi," sacīja Melnis.

KEM iepriekš skaidroja, ka tuvākajā laikā ministrija virzīs uz Ministru kabinetu ziņojumu par atjaunīgo energoresursu jaudu efektīvāku izmantošanu.