Piedāvājam iepazīties ar iAuto komandas atskaiti par šīs vasaras ekspedīciju uz Rumāniju.
Desmitā diena, 20.jūnijs
Šodien ir mūsu atvadas no Rumānijas, kuru esam jau paspējuši iemīlēt. Vēl tikai dažas vietas, kuras jāpagūst apskatīt un tad uz mājām. Šodien Elmāram ir dzimšanas diena. Taču mēs vēl nezinām, kurā valstī mēs to svinēsim. Kā vienmēr, naktī kalnos ducināja pērkons, bet mūs tas vairāk nesatrauca. Paēdam brokastis, foto saimnieku albūmam un varam doties.
Braucam apskatīt vecāko koka baznīcu Leudā. Šodien ir svētdiena, tādēļ mums ir tā retā iespēja redzēt, cik svēti rumāņi godā baznīcā iešanas tradīcijas. Katrā ciematā redzami sapucējušies cilvēki tautastērpos, kuri dodas uz baznīcu.
Iebraucot Leudas ciemā, esam pārsteigti par šaurajām ieliņām, krāšņajos tautastērpos tērptajiem cilvēkiem un smaidu cilvēku sejās. Atrodam mazo koka baznīcu, taču tā ir ciet. Apejam tai apkārt, pafotografējam un dodamies tālāk – uz jautrajiem kapiem Sepincā.
Sepincas kapi (Sapanta) ir slaveni ar saviem jautrajiem kapakmeņiem. Uz katra kapakmeņa ir attēlota mirušā cilvēka dzīves ainiņa. Pēc kapakmeņu daudzuma šie kapi ir pasaulē otrie lielākie kapi uzreiz pēc Ēģiptes Valdnieku ielejas. Par kapu slavu šeit liecina neskaitāmie tūristu bari. Vēl pirms pāris gadiem ieeja kapos bija bez maksas, taču tagad par to ir jāmaksā. Izpriecājušies par jautrajiem kapiem, braucam tālāk – uz mājām.
Par laimi, šoreiz Slovākijas-Polijas robežpāreja ir atvērta. Taču visapkārt redzam pussabrukušos, plūdos cietušos ceļus un tiltus.
Tumsa mūs pārsteidz Polijā. Nolemjam meklēt nakstmājas ceļmalas moteļos. Pēc diviem neveiksmīgajiem mēģinājumiem, atrodam omulīgu ungāru ģimenes moteli, kurā par 30 eiro noīrējam četrvietīgu numuru ar brokastīm.
Iekārtojamies numuriņā un sākam svinēt Elmāra 40-gadu jubileju, uzklājot visneaizmirstamāko svinību galdu. Daudz laimes!
