Nē, tu teici "ar mašīnu kam ir tāda un tāda uzlīme es pat uz latgali nebrauktu". Nevis mašīnu, kurai ir lisāri, bet mašīnu, kurai ir nepareiza uzlīme.

Man nesen arī bija tāda pati nakļene - slimības lapā bija divinieks par lisāru un vieninieks par rūsu, bet nākamajā dienā pēc apskates uzliku citus ripuļus [ziņās ta nokļūt negribas] - uz atkārtoto aizbraucu divarpus nedēļas vēlāk, tātad divarpus nedēļas braucu ar mašīnu, kuras nakļene vēstīja "auto nav apmierinošā tehniskā stāvoklī" - nu tad ar tādu drīkst braukt uz latgali vai nē?

Senos laikos kad man bija lietuvā reģistrēts A80, uz mana lietuvas brālēna vārda, 2007. gada beigās aizbraucot uz apskati, atrāvos slimības lapu, pēc tam braucot atpakaļ, kā jau robežkontroles beigās, kontrolēja tikai tā valsts, kurā iebrauc, un tā nu latviešu robežsargs tur kaut ko teica, tik beigās noteica "es te neiešu ar tevi ķēpāties, brauc", tātad bija iespējama papīru smērēšana un sods.

Pasaka ir vienīgi filosofija par kaut kādas tur naudas atlikšanu katru mēnesi lai sakasītu naudu riepām. Neticēsi - minimālā aldziņa izkūst fantastiskā ātrumā - reizēm ir pat labi ja kāds liels un ilgi atlikts pirkums, uz kādām 50-80 eirām iekrīt tā, ka to nevar atlikt, jo tad viss pārējais tiek sabīdīts priekš tā, un vismaz tas beidzot ir nopirkts - šitā golfs tikko tika pie jauniem pakaļas skaļruņiem, 52 eiras vērtiem, vecie jau gadu čerkstēja.

Vai tu zini ka tu esi jokdaris? Ejakulatora pakalpojums man visdrīzāk izmaksātu pāris jaunu ķīniešu riepu cenu. Bet pēc trijnieka saņemšanas ar mašīnu var turpināt braukt kā līdz šim - nejauc varēšanu ar drīkstēšanu. Pagājušogad man sanāca divas reizes braukt ar mašīnu uz apskati bez apskates un bez viendienītes - ne savējo, protams, divām ne-manām - ar vienu 50 km, ar otru 5 km pa liepāju. Pirmajā gadījumā biju laimīgs ka nebiju to viendienīti paņēmis, jo uz apskati neaizbraucu, pa ceļam uzvārījās motors un dabūju raut galvu nost.

Attiecībā par trešo punktu - laikam vairāk jālūdz Dievs un tas ezis panesīsies garām... Tieši tāpat kā pēdējā pusgada laikā ir panesušās garām divas iespējas kaut kur palikt uz ceļa nekurienes vidū kāda motora šķidruma iztrūkuma dēļ paša neuzmanības dēļ - vienreiz nepareiza eļļas dzesētāja blīvgredzena dēļ [cita pie rokas nebija] 500 km distancē rīga un atpakaļ tika izlaistīts pusotrs litrs eļļas, un tas tika atklāts tikai pāris dienas vēlāk - otrreiz, vakar, nolēmu beidzot novērst pāris niecīgas sūcītes dzeses sistēmā un noņemot vienā metāla trubā no pieskārieniem radās kvadrātcentimetrīgs caurums...

Ar manu filosofiju ir vienkārši - kad kāds močī pa vienu grāvi, kādam ir jātēmē prētējajā grāvī lai būtu atsvars līdzsvaram. Ja cilvēks, kurš var atļauties nopirkt dažus gadus vecu pžžžžoa 7000009 un pēc tam ar to tusēties pa servisiem, izmet šādu frāzi - atgādināsim - vēlmi par lisāriem iesvērt trijnieku un pēc tam prasību pēc jaunām riepām - ir skaidrs - cilvēkam ir bišķi par daudz tvaika sakāpis galvā, personīgās rocības dēļ. Autoīpašnieki, protams, ir visādi, zinu daudzus feniņrātes, bet lielākoties tas nav aiz labas dzīves. Riepas kā reiz vairāk velk uz neuzmanību vai naudas trūkumu - ja gribas ķert kapeikpišanu, tā ir jāķer uz citām lietām, piemēram, šķidrumu noplūdēm.

Visbeidzot, noslēgumam - elementārā loģika [kuras ezim nav] saka ka divnieks apskatē par lisāriem nav ne sods par kapeikpišanu, un pat ne sods par nabadzību, bet gan sods par izklaidību - kurš, es atkārtoju, KURŠ feniņdrāte, kurš apzināti brauc ar lisāriem, aizbrauks ar tiem lisāriem uz apskati, ja būs mērķis/cerība to apskati iziet? Neviens - kaut aizņemsies no kāda ripuļus, bet aizbrauks ar tādiem, ar kādiem ir cerības iziet. Līdz ar to drakonisku sodu apskatē par lisāriem var izdomāt tikai cilvēks, kurš savā paštaisnumā ir iedomājies "man tas nekad nenotiks". Priekš tiem, kas tā brauc, ir pārbaudes uz ceļiem, un viss.