Esmu tradicionāli orientēts un kakas utt argumentus te neesmu tik bieži pieminējis.

Kaut kādas dīvainas asociācijas, dzeltens sniegs, vēdera saturs, vircas bedre - tā vietā, lai runātu par reduktoriem un motoriem.

Vai tiešām tik grūti izdomāt, kā tos vadus pasargāt?????

Jā? Ar distances regulēšanu, regulatora galvanisko atsaiti, antistick un hot start? Nu, varbūt!

Starp citu, ar kakām praidā nevajag mētāties, jo tad visi, kas protestē pret praidu un kam nav pieņemama propagada, tiek dažās propagandas mašīnās saukāti par kaku metējiem. Tādējādi dažu aktīvistu dēļ praidistiem tiek sagādāti labi argumenti. Bet par to, lūdzu tēmā - Dažādas tēmas- Nē, praidam!

Jā, kungs! No Jums lūdzu vienu ideju!

patiesībā jau te atkal, kā tēmā par elektronikas pulciņiem, sanāca saruna ne par tehniku, bet gan par ērkšķaino da jebkādas idejas ceļu reālajā pasaulē. Iedomāsimies oponentus skolā, projektu pieņemšanās, un citur, kur jāizlemj par zinātni, inovācijām un ar to saistītām lietām un varam iedomāties, kas un kā notiek. Es taču varētu minēt desitiem piemēru vai ieteikt pašiem uzbūvēt viegli atkārtojamas konstrukcijas, kaut vai tās pašas 10 pretestības uz viena vada, vai tad kāds to darīs? Nē un vēlreiz ne.

Vakar intervijā LTV7 Jānis Vinters atzina, ka viņa cietie amortizatori regulāri nodarījuši skādi elektrības vadiem, kas diezgan bieži atvienojušies.

Varbūt publikai ir kādas idejas, ko tur varētu darīt?

Kungi, kaut vienu svaigu SAVU domu.

Nedomāju, ka jebkas, ko es te teiktu no dažiem tiktu uztverts par pietiekamu, lai beidzot sāktu apspriest tehniskos jautājumus.

Nu, esmu uztaisījis 2 tranformatoru metināmo ar distances strāvas regulēšanu, nu un . Vai tad Rēbusam tas ko nozīmē. Da neko.

Te pat kāds oponents atzina, ka pēc skaņas atpazīts reālā Nascar sacīkstē motora regulējums.. nu un. Vai tas kaut kā ierosinājis apspriest ideju, ka kārbas vai reduktora klausīšanas jau kabīnē pa tiešo daudz vēlāk signalizē par problēmu, nekā speciāls skaņas bloks? Da nekādi...

Te iezīmējas inovāciju galvenās problēmas - demokrātiskais vairākums parasti šos, ar augstu pievienoto vērtību, zināšanām un uz attīstību vērstu izglītības sistēmu jautājumus neuzskata par parāk svarīgiem. Tikai tad, ka daļa strādīgāko vai spējīgāko darbinieku notinas uz Īriju, tad sāk domāt, nevis pāris gadus pirms tam. Tie, kas kopš 1995. gada izlēma, ka fiziku var nemācīties, pie ratiem tomēr nesēdēs, bet rausies komentēt un adminstrēt procesus, par kuriem tiem nav sajēgas. Dažs labs varbūt pieņem projektus. Pirms kāda laika viena persona izteicās, ka viena ģimene patērē megavatu desmit gados, cita - ka valstis cīnās par ogļhidrātu enerģijas avotiem. Intervētāji to pat nepamanīja. Tas jau veido fonu, uz kura it kā ir pateikts, ka būsim zināšanu sabiedrība, bet praktiski pat brainstorm ideja nav skaidra. Pateicos iesaistītajām personām un ceru uz turpmāku sadarbību, ilustrējot sabiedriskos procesus. Tekstus var piemērot dialogiem skolā, projektu pieņemšanās un kupi- prodai apspriedēs.

P.S. Latvijā par spīti nicīgajai attieksmei pret zinātni un inovācijām ir pārdesmit uzņēmumu un atsevišķu speciālistu, kas šeit aprunātās tehniskās problēmas var atrisināt reālā laikā.

brainstorm pirmā asociācija = eirovīzija ???????????

no comments

kungi, par visiem vienu ideju izdomājiet, apspriedīsim

sarīkosim brainstorm, dumas idejas arī tiks respektētas

dažš labs varētu izdomāt, kāda jēga varētu būt no skaņu analīzes.

Sevišķi, ņemot vērā, ka tam zobratam pirms lūšanas, iespējams, daudz agrāk var pateikt, ka berze šajā pārnesumā un sazobe nav kārtībā, bet vēl braukt var. Un protams, , ja nu skrūvējas vaļā, tad to dzird.

Ideju ieviešanas un apspriešanas process ir s..ts līdz nejēdzībai.

Dižie praktiķi laikam uzskata, ka visas idejas uzreiz šeit un tagad izdodas, nekādi izmēģinājumi nav vajadzīgi un jebkurš mehāniķis tikai paskatoties vein uz kādu shēmu, var pateikt, vai tā strādās, vai nē. Un, joprojām no oponentiem neesmu šeit lasījis kaut vienu savu ideju.

vispār jau noliegšanas un kritizēšanas process te ir galvenais

Vai tad idejas nav nekas vērtīgs, labs un lietojams??

Ieraksti sava vāģa skaņas un redzēsi, ka pēc grafikiem vari atpazīt slodzi, pāatrinājumu, pārnesumus utt utjpr

It kā ideju mums būtu ļoti daudz un ļoti labas. Interesanti, vai vispār uz stenda tas pats RVS piedevas eļļai ir pārbaudītas - ir efekts, lielāks vai mazāks, cik noturīgs, slodzes robežas utt utjpr

Ja jau ražotāji tādus ciparus sola, tad jau jāpārbauda.

...ir diezgan būtiski to, ka šīs tehniskās problēmas tiek cik necik publiski apspriestas, jo tad tās nevarēs norakt... anyway, tāpēc, ka kaut ko ņems vērā, vai tāpēc, ka par spīti tā pieskrūvēs, ka nekas nenāks vaļā, vai aptaujās 10 sepciālistus;- un bākai uzliks tādu sistēmu, kas to patēriņu kontrolē.

Es labi saprotu, ka mehāniķim elektrība vispār ir tumša lieta, kas nez no kurienes nāk un sazin kur aiziet un pazūd un kaut kāds tur īpašu skaņas FENOMENU MEKLĒŠANA KĀRBĀ, PIRMS TAS ZOBRATS IR SALŪZIS vai pārbaudīt apstrādes vai piedevu izmaiņas varētu būt nesaprotama, bet paņemiet veco labo Windows Media Player un caur Start- Programms- Accesories- Entertainment- Sound Recorder ierakstiet kādu skaņas fragmentu caur parastu kompja mikrofonu ar motora un kārbas skaņām un tad pamēģieniet pēc grafiskās bildes vai skaņas atpazīt apgriezienus, slodzi, pārnesumu, izmantojot grafiskos Bars and Waves : Bars; Ocean Mist ; Fire Storm; Scope vai Spikes: Spike; Amoeba un paskatieties, kā mainās bildes pie slodzes. Specializēts softs uz industriālā kompja, jādomā, ne to vien spēj.

laba programma

kakao.lv/...

sauksim par rēbuseni....

Būtībā tā ir reālas situācijas modelēšana. Kā jau teicu, atejas humora, visādu sviestu utt procesi ieviešot kādu inovāciju, aizņem 90% procesa, enerģijas tēriņu utt. Pārējais gan , par laimi, ir idejas apstrāde, izmēģinājumi un ieviešana. Būtu nepareizi pētīt tikai tehnisko inovācijas procesa pusi, kas ir mazākā problēmu daļa.

Tomēr kādam pieleca, pat veseliem 2, par ko ir runa. Tātad, zināms progress ir.

6000rpm ir 100 apgriezieni sekundē. Ja parādās 10 zobu zobratam 1 impulss 1/100 sekundes - tad viens zobs, iespējams, ir nedaudz deformēts, ja 2 - tad 2. Pēc attāluma starp skaņas impulsa pīķiem, var pat pateikt, vai zobi ir blakus, vai caur 1, 2, 3 utt. Pēc pārnesuma var rēķināt pārējo. Šos procesus var uzskatāmi vizualizēt uz ekrāna oscilogrammā.

motors 6000rpm, pārnesums 1:1, zobratam zobu skaits 10, parādas troksnis 10Hz. Kādas idejas?

Kādas tehno no pēdējās izstādes Skonto un BT1 Ķīpenē vari nosaukt?

Kādas prolēmas paredzamas, kārbā un reduktoros ievietojot skaņu uztverošus modificētus mikrofonus?

Ko nozīmētu atsevišķu zemfrekvences impulsu parādīšanās, kas par veselu skaitli- 8-9 vai 10 vai citu zemāka, par kāda zobrata griešanās ātrumu sekundē?

Kura vibrostenda konstrukcija - ar līdztrāvas vai maiņstravas motoru un regulējamu ātrumu ir lētāka un kāpēc?

Ja tā elektronika tikai ataino kaut kādus parametrus un lēmumu pieņem braucējs, tad , ja kaut kas saiet grīstē, var jau tos rādītājus ignorēt. Protams, ja tā elektronika automātiski kaut ko regulēs, tad tā jāpārbauda daudz rūpīgāk un ilgāk. Jebkurā gadījumā, Latvijā ir gan tehnika, gan tehniķi, kas šādus jautājumus var atrisināt. Pikosekundes atšķirība gaismas staram lidz satelītam un milimetra desmitdaļas nobīde starp diviem dzelžiem tomēr ir stipri salīdzināmas lietas

Ja Elektronikas un Datorzinību institūts spēj izstrādāt iekārtas, kas nosaka pavadoņu atrašanos ar tik lielu precizitāti, tad laikam jau izstrādāt iekārtas, kas atpazīst benzīna zudumu, pārmērīgu patēriņu vai bloku atskrūvēšanos, nebūs tik grūti. Tā kā apmeklēju tās štrunta izstādeles Ķīpenē un Skonto, tad varu patiekt, ka industriālais kompis, kuram cietais disks ir mikroshēma, nav nevienas kustīgas detaļas un ir diezgan mazs strāvas patēriņš, būtu īstais, kurā to visu saprogrammēt. Katrā ziņā, Latvijā ir veči, kas to var. Kas attiecas uz ideju par paralēli slēgtām pretestībām, kas pašas salūst vai arī speciāli datčiki tās atvieno, ja bloks nāk vaļā, tad pareizi izvēloties pretestību lielumus, katru nākamo 2 reiz lielāku par iepriekšējo,pa 2(diviem) vadiem var precīzi pateikt, kura no 10 vai vairāk ir atvienojusies. Varianti, kā to atskrūvēšanās faktu noteikt, ir vairāki, tajā skaitā magnētiskie, optiskie utt devēji. Vajag tikai pameklēt. Kas attiecas uz vibrācijas stendu, tad līdzstrāvas vai maiņstrāvas elektromotors ar ekscentru un regulējamu ātrumu ir vienas brīvdienas konstrukcija. Modificēts speciāls mikrofons, ar kuru var elementāri klausīties, kas notiek kārbā vai reduktorā, kā arī analizēt skaņas frekvences ar kompi, arī, iespējams, ir perspektīvs . Jādomā, ka 99% laika aizņemtu visādas izskaidrošanās un tualetes leksika, un 1% - tehniskā diskusija, kāpēc tā vai cita pieeja ir labāka vai sliktāka konkrētā tehniskā jautājuma risināšanai.

jā...jau sākām runāt par tehniku un te atnāca tētis no nosauca Dakāras braucējus par eksursantiem....

Nez kāpēc organizatori pasniedz balvas tiem, kas vispār tikuši līdz galam????????

Galīgi aizmirsu - Vinters atkal pirmais, otrs Vinters labākais debitants, Oskari arī līmenī. Jā !

Ja jau tik gudrs, tad pasaki kaut vienu ideju, kā savlaicīgi pamanīt to, ka kaut kas skrūvējas vaļā. Pierādi pats, ka tev ir sajēga un izperē kaut vienu ideju.

Nav pareizi, ja Latvijā ražo pikosekunžu laika skaitītājus, kurus pa lētu naudu pērk lielvalstu kosmosa aģentūras, lai regulētu savus militāros un GPS satelītus, bet kā valsts nevaram nodrošināt večiem, kuri reklamē Latviju labāk kā Latvijas institūts elementāras drošības ierīces.

Man ir uzņēmums, strādāju ar metālu un brīvajā laikā elektronikas hobijam esmu samontējis kādas pārsimt shēmiņas, tsk metināmos , automātiku, signalizācijas un vēl šo to. Elektronikā 2 priekšmetu atvienošanās - novirze ir viens no elementārākajiem risināmajaiem uzdevumiem.

jap, modificēts mikrofons un viss notiek, klausies kārbu...

varētu padomāt, ka idejas ieviešanu nosaka tās kvalitāte...tikai...

... nē, ir kaudze visādu psiholoģisku, ietiepības, lepnuma , PR un politisko apsvērumu, kas nosaka vairāk, nekā tas, vai ideja ir vai nav dzīvotspējīga.

Starp citu, nebiju domājis par dušiņu zobratam, bet ja tā padomā, tad vairākas eļļas strūklas uz zobrata būtu, iespējams , efektīvākas, nekā viena. Metālapstrādē, frēzējot un urbjot jau sen izmanto dzeses škidrumus, kurus ar strūklu tecina uz 2 metālu saskares vietas.

Ir pilnīgi iespējams, ka tās pielīmētās pretestības ideja beigu beigās trransformējas par blokā iefrēzētām gropītēm un ieskrūvējamu devēju ar tievu, pārraujamu vadiņu.

..varētu bez lamāšanās...

kā jau teicu, tā ir viena no iespējām , vislētākā, visvieglāk pārbaudāmā, visvienkāšākais algoritms ar pretestibu lielumiem noteikt, tieši kurā vietā nāk vaļā pa diviem vadiem ar maximāli vienkāršu, maz patērējošu shēmiņu, vienkārši uzliekamu, var deontēt kaut pēc katra posma un likt par jaunu

..nav nekādu problēmu konstruktīvi izveidot pavisam citu shēmu

Es gan izteicos par saita oponentu vēlmi visu kritizet, jo ar cienītājiem rallistiem neesmu pazīstams...

Katrā ziņā neiecietība pret idejām nav nekas jauns, varu nosaukt daudzus piemērus...