Kārtot: Augošā secībā
1 2
raimondsm 30.05.2020 10:01
raimondsm 29.05.2020 12:52

Grētas padomdevēji laikam ir izdomājusi pareizi, ka tehnisku diskusiju sabiedrībai nemaz nevajag.

Tā kā ir mediju resursi, tad šādu produktu arī patērētājs saņem un kas tā tāda ekoloģija, kas enerģētika nemaz tā īsti nesaprot.

raimondsm 29.05.2020 11:34

Formulas ir par tēmu. Tomēr, kā jau rakstīju

raimondsm rakstīja:Taču tas ir pārāk tehniski, kaut kas jārēķina, labāk diskutēsim par autoru. Tāpat vienu un to pašu apgalvojumu atkārtošana, lai cik tie nepareizi vai jau atbildēti, arī var izdoties un kāds noticēs.

raimondsm 29.05.2020 10:57

Šitas ir topiks par sabiedriskajiem procesiem.

raimondsm 29.05.2020 7:29

Tomātus jau izstādījāt siltumnīcā?

raimondsm 29.05.2020 7:25

raimondsm rakstīja: Es tomēr pie tās domas, ka zudumus nosakot, kas un ko kā definē!

Tā var pateikt kāds, kas uzskata, ka visus mainīgos vispirms definē un piešķir tiem kaut kādu apzīmētāju un pēc tam kaut ko dara. Un, ja nav pareizi noteikts, tad nav. Tur var sanākt interesantas domas, ja ar šādu pamata uzstādījumu sāk spriest par tehniku.

Dabā un fizikā daudz ko nosaka materiālu īpašības, šajā gadījumā konkrēti elektriskā pretestība. Kāda tā ir konkrētajam materiālam un konkrētā šķērsgriezuma vadam, tāda tā ir.

-----------------------

50 metru garam 2.5mm2 vadam zudumi pie 2kw slodzes. Strāvas stiprums no jaudas formulas - P = U x I, 2000W = 240 X I, I = 2000/240 = 8.3A

8.3A x 20 Volti = 160 vati, kas ir 8%. Sprieguma kritums uz 2 x 50 m vada.

Piedāvāju pāriet uz rēķināšanu. Ja 2kw parasta pretestības slodze vienfāzes 50m garā 2,5mm2 vara līnijā nosaka 20 voltu sprieguma kritumu un 8% zudumus, tad kādai jābūt 1.5km garai līnijai, lai zudumi būtu tādi paši.

Matemātiskā puse būtu tāda, ka 2.5mm2 50 metriem ir tāda pati pretestība, kā kaut kāda šķērsgriezuma 1500 metriem. Vadu garums atšķiras 30 reizes. Tātad pretestībai uz metru būtu jābūt 30 reizes MAZĀKAI.

----------------

Bija variants to izrēķināt un virzīt sarunu par tēmu, vai tādi kabeļi tiek lietoti visādu lauķu tālo māju elektroapgādei. Tālāk varētu diskutēt par trīsfāzu tiklu, spriegumu paaugstinošiem transformatoriem un vispār - par tehniku. Un par to, cik attālu māju elektroapgāde vispār attiecas uz elektroauto. Kas, visi to īpašnieki dzīvos tādos laukos? Varbūt vienkārši kaut kur uzzinātā/saklausītā doma - ei, elektrozudumi arī var būt desmitos procentu, likās piemērota, lai to pieķinķēlētu elektorautozudumiem.

---------------

Taču tas ir pārāk tehniski, kaut kas jārēķina, labāk diskutēsim par autoru. Tāpat vienu un to pašu apgalvojumu atkārtošana, lai cik tie nepareizi vai jau atbildēti, arī var izdoties un kāds noticēs.

Pieļāvu kļūdu - pats pateicu priekšā.

iauto.lv/forums/topic/40617-transports-un-ista-ekologija?pnr=39

raimondsm 28.05.2020 8:39

Parunājam par biotualetēm un baktērijām

www.1a.lv/p/microbec-ultra-5x25g-1-bezmaksas-bros/40qu

raimondsm 27.05.2020 22:54

Jebkuru ideju var tehniski apspriest.

Vai ari ne, noļurināt līdz personiska kašķa līmenim.

raimondsm 27.05.2020 22:47

Pie.....ts topiks.

Zīriņi *%&$#^%**((^

raimondsm 27.05.2020 10:04

Vienkārši atrodi to iepriekšējo diskusiju.

Tur bija citi skaitļi.

Un mēs jau tā kā par ekoloģiju.

raimondsm 27.05.2020 9:34

Vienkārši ierakstiet šeit tos pašus zudumu procentus.

raimondsm 27.05.2020 9:24

Es nekur nerakstīju, ka tagad plaši jāievieš vēja el;ektroenerģija Latvijā.

Es rakstīju, ka pie esošajām HES un VES jaudu attiecībām valstī vēja enerģijas nevienmērīgo pieejamību esošie HES pilnībā nobalansē tepat valsts robežās.

-----------------

Par elektroauto lādēšanu, ekoloģiskumu un jaudu pieejamību bija blakustēma, ka rēķinot elektroauto ražošanas un enerģijas nodrošināšanai vajadzīgo kopējo enerģijas daudzumu parasti tie aizmirsts, ka parastie auto darbojas ar benzīnu un dīzeļdegvielu, tā degviela ir jāiegūst un jātransportē un tur arī ir enerģija jāpatērē. Tad nu elektroenerģijas pārvades zudumi tika pieminēti un tika saukti diezgan lieli skaitļi.

Tas bija tad, ka elektroenerģijas zudumi lielākos pārvades attālumos bija izdevīgi.

Tagad, toties, elektroenerģijas zudumi nav svarīgi. Pērkam AES enerģiju un pārvadām simtiem kilometru un viss ir ekoloģiski.

Kādi tur bija tie zudumi elektroenerģijas tīklā?

-----------

Idejas ar daudzajiem mīnusiem

100k km lietotam franču dīzelim. 100k km pilsētā - cik tur to daļiņu viņš tajā pilsētā izpūtīs. Viena exceļa domāšana. - 9

Ja tas RTU projekts uzlabos vidējo patērētāju informētību par ekoloģiju, tad tas ir tikai apsveicami! - 7

Līdzšinējās diskusijas jau pierāda to, ka tie klimata pārmaiņu noliedzēji jau paši daudz ko nezin. RTU varētu pacensties atrast un aprakstīt pilnos ražošanas ciklus - motoriem, akumulatoriem, degvielai, eļļai, rezerves daļām, elektroenerģijai - ar formulām un skaitļiem. - 27

Tā RTU iniciatīva varētu ieviest sabiedrībā praksi pamatot dažādu tehnoloģiju ražošanas un izmantošanas izmaksas un emisijas ar reāliem, pamatotiem skaitļiem. Vienādojumos, ķīmiskajās reakcijās un fizikas likumos pamatotiem skaitļiem. - 9

Ja valstī ir gan HESi gan vēja parki, tad tie vēja parki nosedz daļu enerģijas, ko iegūtu, HESos noteiktam ūdens daudzumam griežot HESa ģeneratoru. Tādējādi noteikta patēriņa un ģenerācijas robežās faktiski HESu ūdenskrātuve darbojas kā akumulators, jo tas vēja enerģijas aizstātais ūdens daudzums paliek HESa augštecē kā potenciālā enerģija. Protams, ekoheiteri tam visam var kaut kā pieķinķelēt ogļu enerģiju kaut kur tālumā saražoto. - 9

raimondsm 26.05.2020 11:10

Veikls PR.

raimondsm 26.05.2020 8:37

Tepat jau tie zudumi tika salīdzināti ar tiem papildus tēriņiem, kas sanāk, iegūstot fosilo degvielu un to nogādājot līdz patērētājam.

Ja vajag pierādīt, ka degvielas dzinējam zudumi ir salīdzināmi ar elektrotīkla pārvades zudumiem, tad to arī pierāda. Savukārt, ja vajag pierādīt, ka vietēja enerģija ir visādi neizdevīgāka par importēto ar lielāku pārvades attālumu, tad atkal tos pārvades zudumus kaut kā piemirstam.

raimondsm 25.05.2020 17:50

Dod atsauces!

Vējam jau var izdomāt visādus lokālus lietojumus, piemēram, siltā ūdens un apkures balansēšanu turpat mājsaimniecībā uz vietas.

raimondsm 25.05.2020 16:41

Kā tur sanāk savietot kritiku par sliktajiem vietējiem vēja ģeneratoriem un to sabalansēšanu un labajām lētajām citu valstu atomstacijām ar tepat tēmā pieejamo pārvades zudumu cipariem?

raimondsm 24.05.2020 8:59
raimondsm 22.05.2020 8:41

Palasam labāk par to, kā tiek noturēta 50Hz frekvence

aemo.com.au/en/news/managing-frequency-in-the-power-system

Balancing demand and supply

If the system has more power than it needs at any instant, its frequency will increase. If there is not enough power to meet demand at any time, the system frequency falls.

www.drax.com/technology/great-balancing-act-takes-keep-power-grid-stable/

www.50hertz.com/en/Market/Balancingenergy

vbn.aau.dk/ws/files/7254073/Suwannarat.pdf

core.ac.uk/download/pdf/70610919.pdf

backend.orbit.dtu.dk/ws/portalfiles/portal/75259610/gctarnowski_thesis1.pdf

raimondsm 22.05.2020 8:26

Es tomēr īsti nesaprotu, kāda jēga ir atbildēt, ja tas jāatkārto un jātaisnojas, ko neesi ne rakstījis, ne domājis.

Jā, HESi var balansēt gan TECus, gan AESus. Protams.

VESi ar saviem 20MW uz HESu simtu megavatu fona arī tiek balansēti.

Loģiska funkcija - gan A, gan B, gan C. Pēc vajadzības.

Vēja enerģijas nepatstāvīgums Latvijas apstākļos tiek lieliski balansēts. Pārējie faktori ir pārējie faktori, es rakstīju par šo.

Jo, ja pietiek tā ūdens tajā upē, tad to var palaist gan mazāk, gan vairāk.

Tas līmenis virs HESa netiek uzturēts nemainīgs un, atkarībā no vietējā pieprasījuma, kopējā tīkla pieprasījuma, saražotā, tirgus izdevīguma tas līmenis kaut kādās robežās svārstās.

Protams, ka upē tiek nodrošināta zināma caurplūde jebkādos apstākļos. Kur tas te vispār tika apstrīdēts?

raimondsm 21.05.2020 21:13

HESam un hidroakumulācijas stacijām ir ļoti ērta un salīdzinoši vienkārša regulēšana.

raimondsm 21.05.2020 18:18

Kas un kāpēc kaut kur jāceļ blakus? Par tehniskajiem principiem. Par teoriju.

Kas gan HESam, gan tādam enerģijas uzkrāšanas veidam ir galvenā tehniskā priekšrocība?

raimondsm 21.05.2020 13:34

Palasi par hydro accumulation power plant un uzraksti, kas kopīgs un kas atšķirīgs ar HESiem.

---------------------

Te darbojas skolas modelis - neformālā "patiesība" ir ērta vairākumam un nav jāpierāda. Salikt mīnusus par fizikas pamatlikumu atgādināšanu.

Mums te bija "diskusija" par elektroauto akumulatoriem.

Padiskutēsim ka nu tagad par elektroapgādi no 2 dažādiem enerģijas avotiem vienotā tīklā.

Kādi faktori jāņem vērā?

raimondsm 20.05.2020 21:00

Es pieļauju, ka patērētājam šādas stulbības patīk lasīt. Muļķis-pats muļķis līmenī.

17.05.2020 10:13 es rakstīju - Ja valstī ir gan HESi gan vēja parki, tad tie vēja parki nosedz daļu enerģijas, ko iegūtu, HESos noteiktam ūdens daudzumam griežot HESa ģeneratoru. Tādējādi noteikta patēriņa un ģenerācijas robežās faktiski HESu ūdenskrātuve darbojas kā akumulators, jo tas vēja enerģijas aizstātais ūdens daudzums paliek HESa augštecē kā potenciālā enerģija.

Te ir rakstīts, ka HESa potenciālā enerģija ir tas akumulators kas nobalansē vēja enerģiju.

raimondsm 20.05.2020 13:29

Kurā vietā es rakstīju, ka HESi ir jāaptur?

Kāpēc HESi būtu jāaptur, ja attiecība starp HES un vēja enerģiju ir no 10/1 līdz 50/1.

Vēja enerģijas saražošana nozīmē neizmantot 1/10 līdz 1/50 daļu ūdens un izmantot tad, kad vajag.

1 2

Lasītākie raksti

Jaunie raksti