Kā tur bija ar tām darba vietām un to braukšanu no piepilsētas?

Salīdzināt nav pareizi, jo tas ir paviam cits vīruss, jauns vīruss, par kuru vēl daudz ko nezina.

Pie tam tad visādi sārtvaidži brigadieri, zāļu tantes, tirgoņi, kas varbūt pat ne ar ko nopietnu nav slimojusi, sāk uzskatīt, ka viņi var salīdzināt.

Latvijas apstākļos uz tūkstoti, kas ir tāds lauku miests, varbūt ir kādi 5, kas vispār ir slimojuši un kādi 25, kam ir pozitīvs COVID, no tim 5 varbūt 1 vai 2 ir nopietni simptomi.

Tad nu cilvēki, tipa, domā un tipa, kaut ko izdomā. Loģiski.

Paies kāds laiks, 1,5,25 gadi un kļūs skaidrs, ka COVID vīrusa spēja saslimdināt vienus un nesaslimdināt citus patiesībā ir tāpēc, ka ir kādi 3 vai 5 gēni, kas to nosaka, kā CCR5 delta32 mērim un HIV.

Jo visvairāk jau cilvēkus mulsina (un nodrošina neticību un tādu izplatību) tas, ka vienā ģimenē visi inficēti, kaut kādi simpromi ir tikai vienam, atnāk ciemos kāds cits un tā saslimst, ka nonāk slimnīcā.

Nu, tepat tēmā jau ir gana ideju, kas konkrēti varētu tieši šeit, Latvijā, būt dažādi problēmas risinājumi.

Nosauksim dažas?

Kas vispār sāka COVID salīdzināt ar gripu?

Nu labi - par transportu un enerģētiku - ko vajadzētu tādu, lai tas būtu gan Eiropai pierādams kā ekoloģisks, gan Latvijai ilgtermiņā izdevīgs? Un, protams, piesārņojumu un enerģijas patēriņu samazinot.

Ir pavisam elementārs jautājums - ir oficiālā Eiropas politika un atvēlēta nauda projektiem. Un Latvijas projekts ir atmests atpakaļ.

Tur tajā Eiropas programmā ekoloģijai un zaļumam ir lieli līdzekļi paredzēti.

Ko Latvijai vajadzētu darīt?

Nu, pilsonis pats var izdomāt, piemēram, braukt ar dīzeļa, benzīna vai gāzes auto. Var pārcelties tuvāk darbam vai izdomāt un izveidot saimniecību laukos. Var ēst steikus katru otro dienu vai reizi nedēļā. Var ieguldīt naudu jaunā auto vai braukt ar veco, tomēr kārtīgi nosiltināt savu māju. Var pļaut mauriņu vai kaut ko audzēt.

Tie visi ir individuāli pasākumi, kuriem valsts var nepievērst uzmanību, traucēt vai atbalstīt.

Plaša, labi izdomāta valsts, Eiropas programma, protams, to visu ietekmē vēl vairāk.

Ir vienkārši jautājumi, kuriem nekāds komunisms un kapitālisms nav vajadzīgs.

Ir tomēr zināmi objektīvi dati, cik to resursu ir un cik jēdzīgi viņi līdz šim ir tērēti.

Te nu gan sociālistiskās, gan kapitālistiskās valstis ir diezgan ilgu laiku tērējušas resursus un diezgan daudz piesārņojušas Zemes atmosfēru, ūdeņus un augsni, kā ari iemanījušās pārvietot piesārņojumu.

Tādējādi dažus jautājumus var mierīgi apspriest arī par pamatu ņemot tieši kopējo Zemes resursu apjomu un to tīrību, nevis ekonomiskās sistēmas.

Sociālisms esot resursu pārdale, lai novērstu nevienlīdzību un jāpārdala esot resursi, indivīdiem neesot tiesību iebilst varai.

Kapitālisms esot brīvprātīga resursu pārdale, lai neuzspiestu diskrimināciju, tas ir, liktu indivīdam ar kaut ko rēkināties, nē, indivīdam neesot jārēķinās ne ar ko, kas tam nepatīk un nav izdevīgi, mērķis esot vienādas iespējas.

Abi laikam uzskata, ka resursu pietiek, tos tik var grābt, nekas nav jātaupa, jāatjauno un visu nosaka šībrīža ērtības.

Savukārt tāds sīkums, kā problēma ar pasaules resursiem un to nejēdzīgu izsķērdēšanu un piesārņošanu laikam vajadzīgs tik, cik to var kaut kā ērti iesmērēt vidējam patērētajam, lai tas TIKAI justos ekoloģiski domājošs. Reāli, mazi, pierādami projektiņi - tos vienmēr varēs prasti nozagt un iztēlot par vispārēju politikas maiņu.

iauto.lv/forums/topic/40812-visadas-sarunas-par-pasaules-politiku?pnr=3

te par kapitālismu un sociālismu

Te par kapitālismu un sociālismu.

Varbūt vajag savakcinēt ūdeles, lai tās turpina justies labi, ja jau prioritārās grupas negrib vakcinēties?

www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atsauciba-vakcinacijas-centros-mazaka-neka-cerets-aicina-seniorus-vakcineties-lieldienas.a399231/

skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/udeles-covid-19-skartaja-ferma-patlaban-jutas-labi/

Citādi tur uzmutēs Latvijas speciālais COVID paveids, kas būs divreiz šķērsojis sugu robežu.

COVID mink Denmark gooogle

www.bbc.com/news/world-europe-55391272

Šitas ir sarkasms.

Nu ja.

Kādi varētu būt Latvijas īpašie projekti Eiropas ekoloģijas kontekstā.

Kas tur nebija pareizi?

Sanāktu divdesmito reizi skaidrot, ka es neko tādu nerakstīju.

Daži jau prot ne tikai veikli iesmērēt mazāk pārtikušām valstīm savus atkritumus, auto, vecās tehnoloģijas, bet arī iemanās uzturēt un moderēt diskusiju par jebko un noteikt, kas tur darbosies. Piemēram, jēdzigu sarunu un pplānošanu par ĪSTU ekoloģiju pārverst par Grētas un Trampa konfliktu. Tad fonā var arī kaut ko labu izdarīt - tā, demo, leģitimitātei.

Tomēr ir tehnoloģijas, kas tiešām atrsina daudzas problēmas.

Tā kā vajag tik meklēt, kā to visu salikt kopā.

Īsta ekoloģija. Īsta.

Latvijā tāpat kā citur pilsētās ir sastrēgumi, enerģētikā arī ir ko uzlabot, PM2.5 un PM10 daļiņas, vecs dzīvojamo namu fonds ar sliktu siltumizolāciju,

Nevajag salīdzināt ar sliktajiem piemēriem.

Nu, tajā skaistajā bildē diezgan labi iekļaujas tādas mazapdzīvotas zemes, kā Latvija.

Un ne tik labi visādas biezi apdzīvotas zemes, kur liks vertikālās daudzstāvu LED siltmnīcas, lai labāk izmantotu platību un tamlīdzīgus risinājumus, kas mums nav aktuāli.

Tak Latvijai Eiropa atmeta atpakaļ to līdzekļu apgūšanas plānu, laikam neesot pietiekami zaļš. Ekoloģijas, ne izstrādes līmeņa ziņā.

Kas tad būtu īsta ekoloģija Latvijā?

Ar mums, mūsu valstij konkrētām problēmām un risinājumiem.

Te panesās tāda jauka diskusija par sociālismu un kapitālismu ar domu, ka tipa, viena sistēma rada problēmas, otra risina.

Dabu uz zemeslodes ir piegānījis gan sociālisms, gan kapitālisms. Inčukalnu piegānija sociālismā, plastmasa okeānā nāk no visas pasaules un PM2.5 un PM10 pilsētās ir visur pasaulē.

Punkts par to, ka nevajag ražot ražošanas dēļ un vajag labot vai pārstrādāt, nevis izmest visādos mazākos mērogos tiek pamazam ieviests.

Tāpat visādas vajadzīgas funkcijas - cilvēku un kravu, preču, resursu, enerģijas nesēju pārvietošanu var organizēt ar dažādu enerģijas patēriņu vai izdomāt, kā vispār nepārvietot.

Tāpēc vajag skaidrību, nevis ...... jau sākumā, lai neviens neko nesaprot.

Ja reiz pārvietošana un ražošana rada enerģijas patēriņu, izmešus, piesārņojumu, tad secīgi apspriežam iespēju vispār neražot, ražot mazāk, ražot vienkāršāk un kā tieši.

Es jau saprotu, ka tas ne/iespējamais infekciju samazinājums jāmeklē tajā pilsoņu kategorijā, kuri ir valdības nokaitināti un visādi "protestē" .

Te sanāk tāds paradokss - nīstos COVID ierobežojumus var samazināt, samazinot ikdienas infekciju skaitu un tad ir tā kā jāpacenšas uz 2 no 5 iknedēļas svētkiem neaizbraukt, savukārt motivācija censties ir drusku tā kā nograuta dēļ vakcinācijas biroja izveides, Pfizer neiepirkuma un citiem iedvesmojošiem uz tautas labumu vērstiem veikumiem.

Viņķelei bija nebija jāpaliek amatā, Pavļuts visu dara pareizi un tamlīdzīgi izteicieni NAV SĪKAS DOMSTARPĪBAS. Tas ir ideoloģisks konflikts.

Un, ja tviterī zirgojas, tad vīrusa nav?

Problēma daudziem kā reiz ir šis "lai gan, bet arī".

Gan valdība nav ideāla, gan pilsoņi, gan mediji, gan arī izslavētie pārvaldes darboņi.

Tas pilsonis ir tā nokaitināts, ka tā protesta forma dažam labam tik vien ir kā kaut ko neievērot.

Pieņemsim, ka tiek samazināts ikdienas inficēto skaits par vienu procentu. Tātad, vidēji pilsoņi savus sabiedriski neveselīgos ieradumus ir uzlabojuši par simto daļu. Cits par pusi, cits desmito daļu, cik vispār ar simptomiem vazājas apkārt.

1.01, teiksim, septītajā pakāpē. Nedēļa. 6 procenti. Divas nedēļas - 12 procenti. Kaut kādā pašvaldibā nokrītas tik zemu, ka var sākt tusēt.

Tur diezgan labi skaitļi sanāk. Ja sabiedrība drusku pacenstos.

Vislielākais resurss ir pašu patērētāju uzvedības maiņa, kas, diemžēl, laikam tomēr nenotiks.

Un pat ne jau tā, ka vispār nekur neko netusēt, bet, teiksim, pavisam nedaudz padomāt, pirms doties svinēt. No 10 uz 5 svētkiem nemaz nedoties.

Pāris procentu samazinājums dienā un jau nedēļas laikā 10 procenti mazāk ir.