www.youtube.com/watch?v=iebJHjuLHuY
www.youtube.com/watch?v=MjEE8UssNJY
Valsts konkurētspējas forums.
LAI BŪTU KONKURĒTSPĒJA, JĀBALSTAS UZ ZINĀTNI.
Golfa straume un sasilšana
Nu,gāzi jau arī var visādi nokurināt.
Pa prasto sildīt mājas un dzīvokļus.
Uzražot elektrību, ar to darbināt siltumsūkņus un vēl paņemot siltumu, dabūt gāzes ekonomiju dubultā.
Taču PVN vērtība katrā valstī ir atšķirīga. Ko maksā šis nodoklis? Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir netiešais patēriņa nodoklis, kas rodas, iegādājoties preces vai profesionālus pakalpojumus. Tas ir nodoklis, kas ietekmē galapatērētāju. PVN ir nodoklis, kas ietekmē visu ražošanas ķēdi (uzņēmumi maksā PVN par veiktajiem pirkumiem un pēc tam nodod to pārdevumiem); Šis process beidzas ar personu, kas patērē šīs preces, produktus un pakalpojumus, kas galu galā maksā šo nodokli. Uzņēmumi, kas atrodas ražošanas ķēdes starpposmos, maksā Valsts kasei starpību starp PVN par to, ko viņi pērk, un PVN, ko tie pārskaita (saviem klientiem), pārdodot gatavo produktu vai pakalpojumu. Citiem vārdiem sakot: lielākajai daļai uzņēmumu PVN nav ne izdevumi, ne ienākumi, bet gan kredīts vai parāds, kas tiem ir Valsts kasē. Uzņēmumiem un profesionāļiem ir jāiesniedz apgabala padomei PVN norēķins. Kā tiek aprēķināts, kas jums jāmaksā? Lai aprēķinātu, cik jāmaksā fiziskām un juridiskām personām, skatīt tabulas sadaļas, kas attiecas uz šādiem jēdzieniem: Nodokļa bāze; Samazinājumi bāzē; Likvidējama bāze; Likme vai likme; Dalīties; Atskaitījumi; Summa, kas jāmaksā.
Meklēju PVN skaidrojumus citās valodās, pieņemot, ka ierēdņu specifiskā valoda varētu būt aizstāta ar vienkāršākiem skaidrojumiem. Atradu šo
www.bizkaia.eus/es/web/educacion-tributaria/impuesto-sobre-el-valor-anadido-iva-
Piemērs Kā redzams, visa procesa beigās Valsts kase iekasēs 1071 eiro (tas ir, 210+546+315 = 1071).
Kāds zemnieks pārdevis kokvilnu kreklu ražotājam 1000 eiro vērtībā. Cenai ir iekasēts 21% PVN, tāpēc rēķins, kas jāmaksā kreklu ražotājam, izrādās 1210 €.
Lauksaimniekam kā iekasētais PVN jādeklarē Valsts kasē 210 eiro. Kreklu ražotājs savukārt pārdevis veikalam saražotos kreklus par vērtību 3600 € plus PVN (21%); Tas ir, ražotājs kopumā ir iekasējis 4356 eiro. Par šo pārdošanu ražotājam Valsts kasē būtu jādeklarē 756 €, bet, tā kā, iegādājoties kokvilnu, viņš ir samaksājis 210 € PVN, tad reāli Valsts kasei jāmaksā tikai € 546 (756-210). Pārdevējs ir pārdevis kreklus saviem klientiem par vērtību 5100 € plus 21% PVN. Jūs saņemsiet 1071 € PVN, no kuriem 315 € (1071 - 756) būs tas, kas jums būs jāiemaksā Valsts kasē, jo, pērkot kreklus, samaksājāt €756.
Ko te tādu nesen veda ar visādiem satiksmes ierobežojumiem, kaut ko, kas sakarā ar enerģētiku?
Vispār interesanti.
Kā būtu ar atsevišķu topiku?
-----------------
Skaidrojums par dažādu nodokļu aprēķiniem labi iekļautos skolu matemātikas programmās.
Man ir tāda doma, ka, lūk, Eiropa savā rajonā noteiks savus standartus, kaut ko ieviesīs ari un lieliskais plāns laikam ir tāds, ka, ja pārēja pasaule gribēs tirgoties, tad tai arī vajadzēs tā kā ievērot to pašu un visa pasaule sadosies rokās, lai atrisinātu globālās sasilšanas un piesārņojuma problēmas un vispār iedibinās jaunas, humānākas pārvaldes un ekonomikas principus.
Tik te ir dažas problēmas.
Tā nedaudz par līdzsvaru dabā.
Zeme kā unikāla vieta kosmosā.
www.facebook.com/reel/396494773502209
desmit procenti uz vienu vai otru pusi un viss citādi
Loģika ir skaidra - tā valsts tik gib nodokļus, tāpēc vakcinē un negrib, ka infekciju laikā vazājas apkārt un aplaiž citus, jo tad nebūs, kas maksā tos nodokļus.
Pilnīgi skaidrs!
Kur tur čemtraili?
Tie, kas neuzticas vakcīnām, daudzi arī domā, ka tās strīpas debesīs noteikti ir tāpēc, ka kaut ko kaisa!
www.gov.uk/government/publications/contrails-and-chemtrails-frequently-asked-questions/contrails
Bieži vien šķiet, ka lidmašīna atrodas tādā pašā līmenī, kur viena rada šīs trases, bet otra ne. Tomēr ir zināms, ka mitrā gaisa reģioni, kas izraisa trases, ir plaši, bet sekli. Ar 1000 pēdu lidojuma līmeņa starpību pietiek, lai viena lidmašīna izraisītu trases, bet otra ne.
Turklāt efektīvāku dzinēju ar vēsākām izplūdes gāzēm trases var veidoties zemākā augstumā, nekā mazāk efektīvajiem dzinējiem.
Kā to imitēt laboratorijas apstākļos
čemtreilistam saprotami, ka tur ir tikai degvielas sadegšanas produkti, ogļskābā gāze, ūdens tvaiki un gaiss?
Vai laba, atkārtojama eksperimenta teorētiskā un praktiskā izstrāde ir tā vērta, lai čemtreilistiem pierādītu, kas izraisa trases?
Es mēģināju saveidot kaut ko līdzīgu dihidrogēna monoksīdam.
Ja čemtrailisti sāktu viens otram stāstīt, ka tie zinātnei ticīgie nez no kurienes izdomājuši ūdeni aviācijas degvielā un tā doma labi iepatiktos, tad tas būtu tikpat labi, kā ar to dihidrogēna monoksīdu.
-----------------
Tā diskusija jau ir tāda, kas atkārtojas un laiku pa laikam nonāk pie pavisam kreisām teorijām.
Mikrobu (germs) vispār ka tādu neesot un tamlīdzīgi.
Ja arī esot, tad tie neko nenosaka, vajag tik veselīgi dzīvot un stiprināt imunitāti. Un tamlīdzīgi.
Ja bērniem mājās būtu mikroskops, skolā labi skolotāji, tad varbūt tādi maldi nebūtu tik izplatīti.
Vajadzētu jau skolās plašāk izmantot mikroskopus.
Arī ķīmijas un fizikas pamatus labāk mācīt.
Tad varbūt tās zināšanas būtu vairāk.
Chemtrailistiem vajadzētu speciālu lidmašīnu, kas noteiktā augstumā sadedzina kaut ko dabisku, piemēram, bioetanolu. Un sazīmē tās svītras.
-----------
Plakanzemju un Moon Landing Hoexeru topikos laiku pa laikam kāds uztaisa tēmu un uz norādēm, ka nav tā, reizēm atbilde ir - ej un sašpricējies vēlreiz ar savu vakcīnu.
Tā kā tur ir konkrēta saikne.
Problēma vēl ir tur, ka visi šie pilnīgi pamatoti ir pret jaunajām gendera iniciatīvām un woke idejām, bet ar savu kopējo ideju komplektu padara pretargumentus genderistiem un woke ideoloģiem tā kā legālākus.
Vēl vajadzētu izplatīt ideju/argumentu, ka no kurienes tajā lidmašīnu degvielā ir ūdens, kas tos trailus veido, he-he-he, lai riktīgi salaiko un atbalsta un tad paskaidrot, no kurienes tas ir.
Jā, nišas produkts.
Varētu būt pilsonim no laukiem park and drive. Park ar iekšdedzes dzinēju piepilsētā un drive ar šito izstrādājumu pa pilsētu. Tāda niša.
Vai arī park pie dzelzceļa stacijas, brauc ar vilcienu un braukā ar šito mazo elektrovāģi pa pilsētu. Vai arī uz darbu pilsētā no centrālās stacijas. PM10 un PM2.5 uzreiz mazāk.
Bišķi nodokļu nauda par šo. Mazāk iekasēt par to, ka lielais auto stāv stacijā. Atlaide vilcienam biļetēm.
Bij kaut kāds video ar džeku, lapu pūtēju un vai nu skrituļdēli vai velo. Uz priekšu jau ripoja gan.
-----------
Atspiešanās pret gaisu konceptu ir pārtvēruši Moon Landing Hoaxers, kas atbalsta ideju, ka vakuumā kustība, izmantojot reaktīvos dzinējus, vispār nav iespējama un visi tie kosmosa pasākumi ir feiks.
Tādējādi noskaidrojot ticību šim te izdomājumam, var saprast, ka tur būs komplekts ar citām interesantām domu konstrukcijām.
-------------------
Pa to laiku Norvēģijā
Vej, kur auto.
x.com/Rainmaker1973/status/1845022168066785454
tādu gan vajag atbalstīt. One driver car.
Tad lidmašīnām tas nav ūdens tvaiks, kas rada tās sliedes, bet kaut kas cits?
------------
Būtisku cilvēces veselības uzlabošanos noteica saprašana par mikrobiem, vīrusiem, antibiotikām, higiēnu, aseptiku un antiseptiku slimnīcās un vakcinācija.
Pareizi?
--------------
Amerikāņi ir bijuši uz Mēness?
Kosmosa raķetes vispār var pārvietoties kosmosā vakuumā?
Par tiem chemtreiliem.
Vai tos ticīgos pārliecinātu elementāri eksperimenti?
Sākot ar tējkannas ūdens šļakstiem aukstā ziemas dienā.
Pieļauju, ka ticība mūsdienu tehnoloģiskajā un sociālo procesu pasaulē ir tāds ka pretmets visām tām daudzveidīgajām nejēdzībām un modernās, gudrās pārvaldes sasniegumiem.
Ticība varbūt daudziem iedod tādu kā struktūru, jēdzīgumu, labu plānu, kaut ko, kas nav viss tas relatīvisms, troksnis un nenoteiktība ar visām tām modernajām problēmām.
Pēc funkcijas tā ir līdzīga tai attieksmei, kādu daudzi izmanto ikdienā, izvēloties, ko darīt, kam veltīt enerģiju un resursus un tā kā īsti neskrien līdzi mainstrīmam.
Te gan uzreiz ir klāt visādi īpašo teoriju sludinātāji, kas mēģina pārdot savas uzskatu sistēmas. Kā īstie brīvdomātāji un jaunu ceļu gājēji.
---------------------
Kas attiecas uz visādām teorijām, būtu jāizveido kāda pamatu zināšanu kopa, kam cilvēki piekrīt, lai vismaz šīs cilvēces iegūtās pamatzināšanas tiek piieņemtas kā patiesība.
Te dažas no šīm pamatzināšanām. Zeme ir apaļa, kosmosa vakuumā reaktīvā kustība ir iespējama, lineārais ātrums nav tas pats, kas paātrinājums, tādējādi orbitālās stacijas vienmērīgā kustība nekādi nav salīdzināma ar paātrinājuma izraisītiem procesiem. Baktērijas, sēnes un vīrusi ir. Slimības tie izraisa. Tos var pierādīt ar speciālāiem testiem. Nu, tādas pamata zināšanas.
Ja ir problēmas jau šajā līmenī, tad daudz kas nebūs pēc cilvēces zināsanu pieredzes.
DROSTEN: Radās iespaids, ka zinātnei ir pretrunīgas grūtības, lai veiktu novērtējumu un ka ir daudz dažādu viedokļu. Bet tam bija maz sakara ar realitāti. Arguments par pamatprincipiem zinātnē nepastāvēja tādā veidā, kā tas tika attēlots sarunu šovos. Tā bija informatīvā izklaide. Zinātnieku uzdevums ir izsvērt un ņemt vērā visas iespējamās intereses. Daži ārsti, filozofi vai grāmatu autori ir pieteikušies kā eksperti, lai pēc tam faktiski strīdētos politiski vai pat populistiski. Ja ignorējat neērto pandēmijas realitāti, to var apspriest lēti. Taču zinātniskie novērtējumi dažkārt ir neērti. Salīdziniet klimata problēmu.
MASKOLO: Ja mēs apzināmies šos mehānismus, mums vajadzētu spert soli, lai zinātniskos ieteikumus novērtētu ārzemju zinātnieki — ļoti vēsi. Es uzskatu, ka šis Christian Drosten ieteikums ir gudrs un pārliecināts. Koronas pandēmija bija tik drastisks notikums, ka ar to vienalga būs jārisina visdažādākajos līmeņos: zinātnes, politikas, plašsaziņas līdzekļu. Nebūs brīdis, kad mēs to pabeigsim. Tas mūs aizņems ļoti ilgu laiku, un tas ir pareizi.
Viņi abi pievēršas mediju lomai. Viens no pārmetumiem bija tas, ka dažādi vērtējumi tika uzskatīti par līdzvērtīgiem. Žurnālistikas mērķis bieži ir iegūt dažādas perspektīvas par tēmu.
MASCOLO: Pat pandēmijas laikā jums var būt ļoti dažādi viedokļi, piemēram, par skolu slēgšanu un mājas biroja noteikumiem. Lieta ir tāda, ka zinātniskie likumi joprojām vienmēr paliek zinātniski likumi. Jautājums, ar kuru var un ir jācīnās, var būt tikai tas, kā cilvēks reaģē uz faktiem. Es patiesībā domāju, ka šeit ir svarīgi un vēlami dažādi viedokļi. Kam nevajadzētu notikt un notika 2020. gada rudenī, bija tas, ka viļņa tuvošanās tika noliegta, lai gan tas bija zinātnisks fakts. Kad vīruss mutēja, izskaidrot lietas maksimālā ātrumā kļuva arvien grūtāk.
DROSTENS: 2021. gada rudenī politiķiem bija ļoti smaga situācija. Vakcinācijas līmenis vienkārši vairs negribēja palielināties. Turklāt parādījās atziņa, ka Delta variantam ir nepieciešama trešā vakcinācijas deva, un zinātnes vēstījums kļuva sarežģītāks.
To vienkāršie vēstījumi, kas izraisīja sašutumu, bija neproduktīvi. Ir apšaubīts, ka vakcinācija ir arī solidaritātes akts, nevis tikai pašaizsardzība.
Taču tajā laikā vakcinācija izlauzās cauri infekcijas viļņiem, ko reālajā laikā varēja piedzīvot valstīs ar augstu vakcinācijas līmeni. Vakcinētie cilvēki inficējās daudz retāk un inficēšanās laikā izdalīja mazāk vīrusu nedēļas vai mēnešus pēc vakcinācijas. Tāpēc politiķi vēlējās paļauties uz vakcināciju, nevis ieviest jaunus bloķēšanas pasākumus. Tas nekādā ziņā nebija nepareizs spriedums, kā daži šodien apgalvo. Anglija, Dānija un citas valstis jau ir samazinājušas pasākumus, jo vakcinācija ir labāk pieņemta. Mūsu intensīvās terapijas nodaļas atkal bija pārpildītas. Starp citu, Roberta Koha institūts ir parādījis, ka tieši šajā laikā pārnešanu Vācijā galvenokārt noteica nevakcinētu cilvēku mazākums (https://doi.org/10.1038/s43856-022-00176-7). Pilnīgi pretstatā dažkārt nesakarīgajiem “RKI protokolu” izvilkumiem, kuros bieži vien ir zinātniski nepārbaudīti personu apgalvojumi.
DROSTEN: Mēs zinājām, ka Vācijā būs salīdzinoši liels vakcinācijas skeptiķu skaits. Kopumā var redzēt: Austrumeiropā cilvēki ir kritiskāki pret vakcināciju un valsts iejaukšanos, ko noteikti var saprast no represiju vēstures. Ziemeļeiropā ir pavisam citādi, uzticēšanās politikai ir augsta, un vakcinācijas līmenis ātri vien sasniedza vairāk nekā 95 procentus. Un jā, vairāk vajadzēja vērsties pie tiem, kuri šaubījās.
" Vai jūs būtu gaidījuši, ka mēs tik ātri aizmirsīsim šo kraso pieredzi?
KRISTIANS DROSTENS: Cilvēkiem vienkārši patīk apspiest nepatīkamas lietas. Varbūt tā ir laba lieta.
DŽORGS MAKOLO: Cits jautājums ir par to, vai valstis var un tām vajadzētu atļauties šo aizmirstību.
Dažiem cilvēkiem šodienas nepiespiestā attieksme ir pierādījums tam, ka viss uztraukums bija mākslīgs. Vai tas tā ir?
"Ja netiksim galā ar pandēmiju, mēs to nožēlosim"
Pandēmijas sākumā bija atsevišķas balsis, kas teica, ka Covid ir salīdzināms ar parasto gripu — par ko tad ir runa? Šodien mēs zinām, ka tie bija skaidri nepareizi spriedumi. Par laimi, šobrīd esam nonākuši situācijā, kurā attiecas gripas salīdzinājums – tas ir tāpēc, ka iedzīvotāji lielākoties ir vakcinēti un lielākā daļa cilvēku ir inficējušies vairākas reizes. Pandēmijas sākumā es nebūtu domājis, ka pēc gada mums jau būs efektīvas vakcīnas. Tas bija lieliski un mūs ļoti izglāba. Bet tas nenozīmē, ka Corona nerada briesmas. Šī pašlaik notiekošā pārinterpretācija ir negodīga. Diemžēl tie paši cilvēki, kas toreiz sniedza nepatiesus apgalvojumus, tagad cenšas spodrināt savu publisko tēlu. Pandēmija ir vēsture, un mums nevajadzētu to sagrozīt.
Statistikā atspoguļojās tas, ka mums bija problēma pārliecināt cilvēkus vakcinēties 2021. gada rudenī. Daudzajiem nopietnajiem gadījumiem vairs nebija jānotiek.
Tātad, vai bija brīži, kad mums vajadzēja būt konsekventākiem?
DROSTENS: Pirms 2020. gada bargā ziemas viļņa politiķi zaudēja vēlmi reaģēt, jo radās iespaids, ka zinātne nav vienisprātis. Patiesībā tas bija tikai dažu balsu dēļ, kas ar savām prettēzēm aizņēma daudz publiskās telpas. Tomēr tas ir radījis politiķus ļoti neskaidrus par savām rīcībspējām.
-- COVID salīdzinājums ar gripu ir kaitīgs, jo devalvē gan COVID nopietnību, gan gripas iespējamo nozīmi.
imzz rakstīja: Berlīnes Universitātes Šaritē slimnīcas virusologs Kristians Drostens uzskata, ka ( tagad ) koronavīrusi vairs nav bīstamāki par gripu.
Protams, tā ir pati galvenā atziņa.
Tā ir, ja neņem vērā moderno mediju darbības loģiku.
COVID salīdzinājums ar gripu ir kaitīgs, jo devalvē gan COVID nopietnību, gan gripas iespējamo nozīmi. Protams, jāņem vērā īpašā loģika.
Sabiedrībai kaitīga atziņa. Nedrīkst neko tādu teikt.
Cits jautājums ir par to, vai valstis var un tām vajadzētu atļauties šo aizmirstību. Viņiem tas nav atļauts, viņiem ir jāmācās no savas pieredzes.
"Dažiem cilvēkiem šodienas nepiespiestā attieksme ir pierādījums tam, ka viss uztraukums bija mākslīgs. Vai tas tā ir?
DROSTENS: Pandēmijas sākumā bija atsevišķas balsis, kas teica, ka Covid ir salīdzināms ar parasto gripu — par ko tad ir runa? Šodien mēs zinām, ka tie bija skaidri nepareizi spriedumi.
Par laimi, šobrīd esam nonākuši situācijā, kurā attiecas gripas salīdzinājums – tas ir tāpēc, ka iedzīvotāji lielākoties ir vakcinēti un lielākā daļa cilvēku ir inficējušies vairākas reizes. (PIRMĀ TEIKUMA DAĻĀ IR KAITĪGA.)
Pandēmijas sākumā es nebūtu domājis, ka pēc gada mums jau būs efektīvas vakcīnas. Tas bija lieliski un mūs ļoti izglāba. Bet tas nenozīmē, ka Corona nerada briesmas. Šī pašlaik notiekošā pārinterpretācija ir negodīga. Diemžēl tie paši cilvēki, kas toreiz sniedza nepatiesus apgalvojumus, tagad cenšas spodrināt savu publisko tēlu. Pandēmija ir vēsture, un mums nevajadzētu to sagrozīt." VAJAG PIEDOMAT PIE KATRA VĀRDA, TAD BŪS GRŪTĀK PĀRINTERPRETĒT UN SAGROZĪT.
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Nu, jokus šis saprot.