Pirmdien uz Lietuvas-Polijas robežas svinīgi atklāts Via Baltica posms - Forums - iAuto

Pirmdien uz Lietuvas-Polijas robežas svinīgi atklāts Via Baltica posms

imzz Reģ.: 27.02.2015

Polijas prezidents Karols Navrockis un viņa Lietuvas kolēģis Gitans Nausēda piedalījās ceremonijā, lai atzīmētu automaģistrāles Via Baltica posma atklāšanu pāri abu valstu robežai, kas ir daļa no automaģistrāles no Igaunijas uz Poliju.

Via Baltica Polijas posma būvniecība ilga vairāk nekā 10 gadus un izmaksāja vairāk nekā 11 miljardus zlotu (2,6 miljardus eiro), no kuriem gandrīz 1 miljards eiro nāca no Eiropas Savienības fondiem. Tas ir daļa no Eiropas autoceļa E67, kas savieno Somiju ar Čehijas Republiku.

notesfrompoland.com/2025/10/20/poland-and-lithuania-open-via-baltica-road-connection-between-them/

 
Motorolers Reģ.: 19.07.2002
6 0 Atbildēt

Ha!

Lai atrauc paskatās, kā tilts pār Salacu jātaisa, kas starp citu, arī ir E67, atraduši ar ko lielīties...maģistrāle dažu simtu kilometru garumā, mums pa to laiku pat tiltiņu pār vienu upeli nevar uztaisīt!

Krotow Reģ.: 09.09.2008
6 0 Atbildēt

Lietuvieši un poļi jau atkal parāda kādai bija jāizskatās Via Baltica pie mums.

opelis Reģ.: 03.10.2005
4 0 Atbildēt

Šodien braucot radio klausījos - ekonomikas rādītājos Baltijā tagad leiši esot pirmie, igauņi otrie un mēs tur, kur parasti. Ņemot vērā vēsturisko pieredzi - Ādolfs savu reihu  ekonomiski pacēla tieši ar autobāņu būvi. Secinājums - LT būvē bāņus intensīvi, EE arī būvē, un mēs esam tur, kur esam.

P.S. Poļi arī būvē. Un ir tur, kur ir - visai aeiropai priekšā.

core Reģ.: 03.01.2017
9 1 Atbildēt

A ko tu gribi, ja pat auto portālā ir pilns ar lohiem, kas stāsta, ka nekādi bāņi neesot vajadzīgi.

darklight Reģ.: 29.10.2013
6 0 Atbildēt

Nu ja! Ja jau uz divām joslām jau nositas tik daudz cilvēku, tad kas būs uz četrām?! Divreiz vairāk līķu!

GB12 Reģ.: 29.03.2011
6 0 Atbildēt

Vai ne? Uz Ķekavas apvedceļa katru dienu pa līķim… Īpaši ziemā, tāpēc tur ir ļooooti svarīgi sezonā ierubīt 90 km/h maksimālo… 

core Reģ.: 03.01.2017
3 0 Atbildēt

Par to naudu, ko izmaksā divreiz gadā sūtīt brigādi, kas ņem nost tās zīmes un karina atpakaļ, varēja katrā galā pa ekrānam uzlikt, un regulēt ātrumu atkarībā no reālajiem apstākļiem.

anonimikis Reģ.: 18.10.2002
1 1 Atbildēt

Brigādi uz 16h gadā noslogot vai turēt operatoru visu gadu, kurš seko tiem apstākļiem un pārslēdz zīmes, nu galīgi nebūs vienādas izmaksas. 

core Reģ.: 03.01.2017
0 0 Atbildēt

Operātors tur arī tagad sēž. Ja netici pamēģini apstāties ceļa malā, pavisam ātri piebrauks busiņš ar oranžām bākugunīm un paprasīs vai evakuātoru jau izsauci, vai izsaukt tavā vietā.

GB12 Reģ.: 29.03.2011
4 0 Atbildēt

Godīgi sakot, kā tās šosejas teju ikdienas lietotāju, šis reāli izbrīna. Uz Siguldenes ekrānus uzlikt varēja, bet te - uz vienīgās oficiālās ātrgaitas šosejas, nevarēja… WTF?

core Reģ.: 03.01.2017
3 0 Atbildēt

Pie tam uz Siguldenes cik to ekrānu? A te reāli katrā galā pa vienam vajag un viss, jo nav desmitiem nobrauktuvju/uzbrauktuvju.

Freijers Reģ.: 06.09.2018
7 0 Atbildēt

Varēja atstāt 120 km/h visu gadu un nečakarēties ne ar kādām viedām zīmēm - tāpat uz slidena ceļa praktiski neviens tā nebrauks. Viedās ceļa zīmes ir līdzīgs infantīlisms un vadāmas publikas paraugs.

 

Par LT bāni uz Viļņu - lūdzu brauc uz 100tu visu cauru gadu, ceļš krietni sliktākā stāvoklī kā Ķekavas apvedceļs. Apsēstību ar satiksmes bremzēšanu ir vienreiz jāizbeidz !

anonimikis Reģ.: 18.10.2002
0 2 Atbildēt

Normāls Latvijas pilsonis uz ārzemēm brauc no mārupes. Valsts to zina un tāpēc arī iegulda pareizajā kompānijā. 

Slinkais Reģ.: 20.03.2008
0 0 Atbildēt

Ekonimika ir kravas. Kravas ved ar fūri vai ar kuģi. 

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
2 0 Atbildēt

core rakstīja:

Pie tam uz Siguldenes cik to ekrānu? A te reāli katrā galā pa vienam vajag un viss, jo nav desmitiem nobrauktuvju/uzbrauktuvju.

tur arī ir vairākas bezjēgas vietas, kur to ekrānu pietrūkst. It īpaši jautra ir vieta, kur (vasarā) 110 kmh zona beidzas ar tumsā knapi pamanāmu blāvu 90 kmh ierobežojuma zīmi - pirms fotoradara. Visu laiku bija milzīgspilgtās viedās, bet pēkšņi - parastā, blāvā 90. 

Sawron Reģ.: 26.04.2022
1 0 Atbildēt

topinamburs rakstīja:

core rakstīja:

Pie tam uz Siguldenes cik to ekrānu? A te reāli katrā galā pa vienam vajag un viss, jo nav desmitiem nobrauktuvju/uzbrauktuvju.

tur arī ir vairākas bezjēgas vietas, kur to ekrānu pietrūkst. It īpaši jautra ir vieta, kur (vasarā) 110 kmh zona beidzas ar tumsā knapi pamanāmu blāvu 90 kmh ierobežojuma zīmi - pirms fotoradara. Visu laiku bija milzīgspilgtās viedās, bet pēkšņi - parastā, blāvā 90. 

Uz A2 ir vēl kāds bezjēgas štrunts- fotoradars pie Langstiņiem! Kad uzstādīja, brēca par drošību, izbraucot uz a2 un velkot pāri abām joslām uz apgriešanos. Tagad apgriešanās likvidēta, bet radars tik ķer uz neuzmanību....

1984 Reģ.: 30.11.2021
0 0 Atbildēt

opelis rakstīja:

Šodien braucot radio klausījos - ekonomikas rādītājos Baltijā tagad leiši esot pirmie, igauņi otrie un mēs tur, kur parasti. Ņemot vērā vēsturisko pieredzi - Ādolfs savu reihu  ekonomiski pacēla tieši ar autobāņu būvi. Secinājums - LT būvē bāņus intensīvi, EE arī būvē, un mēs esam tur, kur esam.

P.S. Poļi arī būvē. Un ir tur, kur ir - visai aeiropai priekšā.

Nesen grāmatā par XX gadusimta vēsturi ievēroju domugraudu - kolonijām netika ļauts ekonomiski attīstīties, no tām tika izsūknēti resursi metropoles labklājībai

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt
1984 Reģ.: 30.11.2021
4 2 Atbildēt

Tos Latvijas mežus patreiz zāģē nost uz nebēdu, esam  nolaidušies līdz kolonizētu mežoņu līmenim - pakojam konteineros apaļkoku un eksportējam uz Ķīnu. Valsts uzvedība ir kā degradētam alkoholiķim - nes visu ārā no mājas un iemaina pret dienišķo dzēriena  devu

 

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
2 3 Atbildēt

1)"valsts" neko neeksportē, to dara bāleliņi biznesmeņi

2) ilglaicīgs trends ir uz to, ka eksportē arvien vairāk augstākas pievienotās vērtības produktus, nevis apaļkoku un šķeldu, ar izņēmumiem 22 un 23. gadā, kad cenas biomasai pieauga tā, ka gandrīz vai visu varēja pārstrādāt šķeldā un notirgot

3) dati rāda, ka pēdējos 25 gados  apjomi ko izcērt un eksportē, nav diži mainījušies

 

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
1 1 Atbildēt

Tupa un kretīniska tiršana par “bāleliņiem biznesmeņiem”.

 

Ar to nodraboja pietuvinātie vistiešākajā varas režīma paspārnē.

tv3.lv/zinas/latvija/neka-personiga/ar-slepenu-silinas-valdibas-lemumu-panak-ka-atsevisku-kokrupniecibas-uznemumu-intereses-lvm-neiegust-30-miljonus-eiro/

1984 Reģ.: 30.11.2021
0 1 Atbildēt

1)"valsts" neko neeksportē, to dara bāleliņi biznesmeņi

Valstij ar likumdošanu, kvotām, tarifiem utt ir iespējas regulēt bāleliņus biznesmeņus

2) ilglaicīgs trends ir uz to, ka eksportē arvien vairāk augstākas pievienotās vērtības produktus, nevis apaļkoku un šķeldu, ar izņēmumiem 22 un 23. gadā, kad cenas biomasai pieauga tā, ka gandrīz vai visu varēja pārstrādāt šķeldā un notirgot

Par "augstu pievienoto vērtību" šobrīd tiek uzskatīts parasts dēlis

3) dati rāda, ka pēdējos 25 gados  apjomi ko izcērt un eksportē, nav diži mainījušies

2014.gads - 14.9mlj cbm, 2025.gads - 19.3mlj cbm

eidis Reģ.: 07.11.2001
0 0 Atbildēt

1984 rakstīja:

opelis rakstīja:

Šodien braucot radio klausījos - ekonomikas rādītājos Baltijā tagad leiši esot pirmie, igauņi otrie un mēs tur, kur parasti. Ņemot vērā vēsturisko pieredzi - Ādolfs savu reihu  ekonomiski pacēla tieši ar autobāņu būvi. Secinājums - LT būvē bāņus intensīvi, EE arī būvē, un mēs esam tur, kur esam.

P.S. Poļi arī būvē. Un ir tur, kur ir - visai aeiropai priekšā.

Nesen grāmatā par XX gadusimta vēsturi ievēroju domugraudu - kolonijām netika ļauts ekonomiski attīstīties, no tām tika izsūknēti resursi metropoles labklājībai

Protams! Tā tapa koloniālo lielvaru labklājība. 

Ekonomiski attīstīties ļāva un pat veicināja (piem. Indija), bet vienlaicīgi veica arī ļoti agresīvu peļņas izpumpēšanu. 

Frīdmans saka, ka šis arī pamats A-Eiropas un R- Eiropas attīstībām. A-Eiropai nav pieeja pasaules okeānam un šī kapitāla uzkrāšana gāja gar degunu.

1984 Reģ.: 30.11.2021
0 0 Atbildēt

Semjuels Hantingtons raksta, ka RietumEiropa pārējo pasauli pakļāva ar daudz lielāku prasmi lietot organizētu vardarbību. Frīdmana teiktais ir procesa iznākuma raksturojums

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

tās valstis šad tad atgādina, ka vajadzētu kaut ko kompensēt

26.10.2025 8:55

iauto.lv/forums/topic/40812-visadas-sarunas-par-pasaules-politiku?pnr=37

1984 Reģ.: 30.11.2021
0 0 Atbildēt

Varbūt labāk būtu kaut kad beigt dzīvot pagātnē?

Krotow Reģ.: 09.09.2008
1 0 Atbildēt

topinamburs rakstīja:

core rakstīja:

Pie tam uz Siguldenes cik to ekrānu? A te reāli katrā galā pa vienam vajag un viss, jo nav desmitiem nobrauktuvju/uzbrauktuvju.

tur arī ir vairākas bezjēgas vietas, kur to ekrānu pietrūkst. It īpaši jautra ir vieta, kur (vasarā) 110 kmh zona beidzas ar tumsā knapi pamanāmu blāvu 90 kmh ierobežojuma zīmi - pirms fotoradara. Visu laiku bija milzīgspilgtās viedās, bet pēkšņi - parastā, blāvā 90. 

Svarīgā piebilde: pirms fotoradara.

eidis Reģ.: 07.11.2001
2 0 Atbildēt

1984 rakstīja:

Semjuels Hantingtons raksta, ka RietumEiropa pārējo pasauli pakļāva ar daudz lielāku prasmi lietot organizētu vardarbību. Frīdmana teiktais ir procesa iznākuma raksturojums

Pašķirstot vēstures grāmatas šķiet, ka vardarbības izkopšanā baltos tāli pārspēj mongoļi, ķīnieši, japāņi, Ruandas melnie, Centrālamerikas jaukteņi.

Domāju, ka veiksmes atslēga tomēr ir tehnoloģijas, ne vardarbība

1984 Reģ.: 30.11.2021
0 0 Atbildēt

Protams, Tevis minētie ir izcēlušies ar izsmalcinātu sadismu un nežēlību (līdzīgi kā seno un viduslaiku Eiropa), tikai nekur īpaši tālāk par savu reģionu vēsturiski nav tikuši. Atšķirībā no R-Eiropas ekspansijas pasaulē. Nenoliedzami, ne bez tehnoloģiju līdzdalības 

topinamburs Reģ.: 12.04.2019
1 0 Atbildēt

Guns, germs, and steel. Palasiet grāmatiņu šo. Rietumniekiem vnk gadījās visi šie apstākļi vienlaikus. Kā cilvēciski nežēlīgas būtnes mēs vai viņi ne ar ko neatšķiramirs.

1984 Reģ.: 30.11.2021
1 0 Atbildēt

Varētu būt interesanta un objektīva, paskatījos wiki aprakstu. Jāatlicina laiks un jāizlasa, jo vairāk tāpēc, ka sarakstīta 90tajos - civilizācijas brīvības un attīstības augstākajā punktā

 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti