Sāksim ar to, ka lukturi nevar novietot aiz auto stikla salonā, jo tad tas nav bremžu lukturis, bet gan salona apgaismojums. Tā kā 214. punkts uz šo gadījumu neattiecas, salona apgaismojumā lieku gaismas diodes zaļas, diodes zilas, sarkanas un zaļas...
Tramvaju līniju kopgarums - 166km (123km Rīgā)
Trolejbusu līniju kopgarums - 210km
Lai iegūtu vadu garumu, šie abi cipari jāreizina ar 2(turp atpakaļ). Trolejbusam vajag 2x vairāk vadu nekā tramvajam, značit kontaktīkla ieviešana ir dārgāka, uupim nepatiks.
Strāvas zudumi līnijās - Tramvaju vadu garums Rīgā 246km, trolejbusu 420km. Vara sakausējums 0,16 om/km. Kā pareizi aprēķināt nezinu.
Avots:
18-1 data.csb.gov.lv/... 
Joks ir tāds, ka RS jau domā par konduktoru atkal ieviešanu
Ble, reketieru kantoris sranais, derētu pāris molotovi viņu trolejbusu un tramvaju parkos.
Tapēc arī braucu ar auto un sūtu to Rīgas Satiksmi dillēs. Šie saimnieko tā lai tikai lielāki zaudējumu. Nez kapēc citās valstīs tos pašus Škoda brīnumu iepērk pa lētāku cenu, a nē, mūsējie samuhļī līgumu , lai būtu 30% otkats.
>viena trolejbusa cena ir 394 950 eiro bez PVN, bet viena dīzeļa ģeneratora cena – 63 500 eiro bez PVN.
Tobiš par tādu cenu sanāk trīs autobusi un vispār bānānrepublikām jauns transports pa taisno no rūpnīcas nepienākas.
>Pirmos 20 zemās grīdas tramvajus Rīgai par 52 miljoniem eiro (36,4 miljoniem latu) piegādās uzņēmums "Škoda Transportation s.r.o.". Viena cena 1,82 milj. Ls
Jā un trolejbusa manervētspējas var lieliski novērot, kad viens otru mēgina apdzīt vai arī straujā bremzēšana savienojumu vietās.
Tas pats ar trolejbusu, lietderīgs tikai taisnos gabalos, bet Rīgā tieši no taisnajiem gabaliem to ņem nost.
Pilsētā nav vietas diviem transportiem ar vadiem, jāizvēlas vai nu tramvajs vai trolejbuss. Es par trolejbusa likvidāciju, bez tā tramvajam nebūtu problēmas braukt ātrāk, jo nevajadzētu šķērsot trolejbusa vadus. Tā kā piepilsētas vilcieni reizē var kalpot, kā tramvaji un tramvaju vietām palaist pa gaisu vai zemi tad vēl jo vairāk tramvajus neviens nelikvidēs. Uzturēšanas izmaksas abiem ir lielas, gan trolim, gan tramvajam, vienam sliedes vajag, bet vienreiz ieliec un uz 20gadi der.
i_edgars rakstīja: Nopērkot Boš, Tu nevari garantēt ka tas ir Polijā uz virtuves galda savākts ar "pareizajām" bļambām. labāk pirkt uzreiz lēto - vismaz sirdsapziņa mierīga būs.
Par boš bija tikai piemērs, jo LV vis tendēts uz brendiem, tas ir pačotna. Arī lētam ir garantija, ja tiešām būs brāķis, tad tirgotājam būs vien jāņem atpakaļ, lētums neatbrīvo no atbildības.
Es neprasu, lai katrs zinātu aķa uzbūvi, nosaucu galvenos parametrus, tie ir rakstīti uz vecā un būs atrodami arī uz jaunā, un ak jā pieminēju svaru, ļoti žēl ka ir tādi kas nezin kas ir kilograms
. Ir skumji klausīties uz lielībniekiem, kas slavē savu parastu auto aķi ar vārdiem "Klausos pļavā mūziku visu dienu un pēc tam pielec ar pirmo reizi", nesaprotot ka nupat saīsināja tam dzīvi uz pusi. Nē, es esmu tomēr pret stulbu nāciju, pietiek jau ar amurikāņiem. Pie kam diskusijas autors pats uzprasījās, grib zināt kaut ko vairāk, tātad negrib iegrābties un būt vidējais latvietis.
Jā un pēc tam tas vienkāršais draiveris šķendējas, ka pat redzi BOSCH silver-puper technology nekam nederot. Ja neko nesaprot, lai pērk oriģinālo.
Kā ar elektroniku saistītam cilvēkam tev vajadzētu zināt, ka tas cik ilgi akumulators kalpo ir tieši atkarīgs no draivera. Kaut minimumu vajadzētu saprast katram, vai arī atbalsti vispārējo tupumu - "kapēc man tas viss jāzina, es tikai gribu braukt ar savu mašīnu"
Maximā un depo pirkt aķi var, bet nav ticamība, ka tas tur nav stāvējis gadu un ilgāk. Svarīgi ir cik aķis ir "svaigs", vecāks par 6mēn jau ir stāvējis izlādēts.
Kodus skatīties ir OK, bet nekas neliedz ražotājam ciklu skaitu samelot.
>lai Ah un CCA ir maksimāli lieli
Fiziski man liekass nav iespējams, vai nu daudz Ah vai daudz CCA. Starta aķim ir daudz CCA maz Ah, dziļizlādes ir daudz Ah, bet maz CCA.
Seene rakstīja: Bet problēma jau tajā, ka daži apgalvo, ka NAV iespējams neko sakruķīt un visi akumulatori ir vienādi.
Vēl arvien to apgalvoju. Ja pērk ar prātu, tad visi viņi ir vienādi. Vienīgais, ko tiešām var sakruķīt ir s.ūdīgs svins, tad tam aķim būs liela iekšējā pretestība, bet atkal arī starta strāva maza un gudrs pircējs to nepirks.
Nu jā vēl viena atšķirība starp brand un no-name ir, ka brand vismaz par parametriem nemelos. Bet pat ja no-name samelojas, tad viņus var nevāji pēc tam izčakarēt, kā nekā esam EU.
Seene rakstīja:
Tad paskaidro kapēc rodas starpība starp oriģinālo aķi, kas ir nokalpojis daudzus gadus un nomainīto, kas atdod galus pāris gados? ?
Bet Vatsons, tas taču elementāri. Svina plates/pasta ar laiku izstrādājas un kaput. Nelasīji, ko rakstīju? Akumulatora SVARS ir noteicošais tam cik ilgi tas kalpos. A tu nosver to oriģinālo aķi un salīdzini ar kreiso un redzēsi. Nav nekādu problēmu uztaisīt super-puper aķi ar ļoti plānām platēm, kas atdod nenormālu strāvu, bet ar visu pārēj otam švaki.
Akumulatori VISI ir puslīdz vienādi, ja zin ko pērk. Konstrukcija tiem ir tik prasta, ka pat ķīnizeris nesaliks kopā nepareizi.
Rūgta patiesība ir tāda, ka 90% aķu nokauj paši lietotāji. Pat visdārgāko starta aķi izlādējot zem 12V(mēra bez slodzes) tas ir pagalam. Tāpat arī ilgi turot nepielādētu tas ātri atdos galus.
Pērkot jāskatās aķis, kurš ir vislētākais(izdevīgākais) un pēc izmēriem vislielākais akumulators kāds fiziski ielien vajadzīgā vietā, kurš ir vissmagākais, ar vislielāko ietilpību(Ah), tomēr ar starta strāvu(CCA), kas atbilst ražotāja noteiktajam. Tiešas sakarības starp izmēru, Ah un CCA gan nav, bet akumulatora mūžam labāk ir lai Ah ir vairāk. Jo lielāks, jo labāks.
Vēl var skatīties vai akumulatoram ir klāt kalcijs(Ca), tad būs mazāka gāzu izdalīšanās(retāk jāpielej ūdens) un ilgāks kalpošanas laiks, bet trūkums, ka būs jūtīgāks pret dziļo izlādi.
Jebkuru aķi var nokaut vienas dienas laikā, tapēc ražotajs ir pilnīgi mazsvarīgs. Garantija attiecas tikai uz ražošanas defektiem, bet tā nav atļauja rupji izturēties pret akumulatoru.
TDIOTS rakstīja:
nu to momentu it ka mollilati visadi ļečī
Iedot tev linku uz pētījumiem? Loģiski padomājot tā arī ir. Kāda tur eļļošana, ja motors vēl nav iedarbināts un eļļas spiediens nekāds. Tas, ka vecs auto sāk ēst eļļu ražotājiem ir mazsvarīgi, pat izdevīgi.
80% nodiluma rodas tieši pie aukstās startēšanas, kad visa eļļa ir satecējusi karterī. Reāli tā arī sanāk,katru dienu
Mēģināšu vēlreiz:
Korķis Nr1 - 5,2,km: maps.google.com/...
,24.119087
Korķis nr2 - 1km:maps.google.com/...
,24.136736+to+57.031018,24.136193
Tagad vajadzētu būt riktīgi.
Maija_Eskuella rakstīja:
Manuprāt, pludmalē nav sodāma auto būšana bez VNZ, jo tur nav spēkā CSN (kas nosaka visu ko attiecībā uz CEĻIEM), bet ne pludmali, mežu, pļavu utt.
Pat ja CSN nedarbojas tajā situācijā(kas nav tiesa), bet nu labi, tad avārijas gadījumā vienalga CP var saukt, jo avārija arī uz ledus, mežā, pļavā ir avārija. Atliktu tikai nedaudz "piemuldēt", ka uzbrauca virsū. CP tāpat melo kapēc nemelot arī pilsoņiem.
Un sastrēgums cik redzēju pēc apgriešanās pie pirmās iespējas bija no šejienes līdz turienei:
mapof.it/...
,24.129429/57.034181,24.119066
Itogi: 5,1km projekcijā vai apmēram 6km dzīvē
Un mēģinot apbraukt pa apakšu(ezera iela):
maps.google.com/...
Korķis: 1km
Molodec iauto visus linkus izdzēsa:
Vaininiece ir šitā pārbrauktuve:
modena rakstīja:
sastāvu vari iekš google earth aplūkot...
Nevar viss, tās sliedes nemaz nav kartē iezīmētas.
Sastāvs ir uz citām.
Vaininiece ir šitā pārbrauktuve:
Nepietiek jau ar to, ka tur ir debīls pagrieziens/krustojums ar vēl debīlākām sliedēm uz kuģu rūpnīcu, pa kuru neesmu NEKAD redzējis braucam sastāvu, ne naktī ne dienā. Sliedes jau vien ir ko vērtas, ka lai pārbrauktu ir jābrauc vai nu uz 40km/h vai superlēni, jo citādi bez zobiem var palikt. Tā ka bez visa luksofora sastrēgumi rodas katru dienu. Nez Bolderājā pārbrauktuve ir smuki ar gumijas segumu un problēmu nav. Apnikušas jau tās sliedes būs jāizlej pa kluso ar betonu, lai miers..
ekšējais normatīvais akts ir saistošs tā izdevējam. , bet tiesā tā viņu iekšējā lieta kļūst par ārējo. Tad kā sanāk, kad ir izdevīgi viņi atsaucas uz instrukciju un kad nav tad redz vairs nav saistoši. Tā neies cauri
Nelaime gan tāda, ka CP pārkāpums paratsi nepadara personas pārkāpumu par nebijušu,
Konkrēti tiesā ir izskatīts jautājums par bremžu lukturu gaismas caurlaides pārbaudes kārtību un tiesiskumu, kur tiesiskais regulējums ir analoģisks attiecībā uz izplūdes gāzu pārbaudēm vai trokšņu pārbaudēm.
Lēmums, pieteikums noraidīts: www.tiesas.lv/...
Lietas kurās figurē slavenā cp instrukcija - 52gab.
www.google.lv/...
Soda mērs brīdinājums kopā ar soda punktu sistēmu ir diezgan dīvains soda veids, ments pakrata ar pirkstu un patēlo labo iedodot brīdinājumu vēl piekodinot, ka nebūs sods jāmaksā. A punkti...a par punktiem viņš neko nezinot un tos tur kaut kāda sistēma skaitot. Bet punkti vienalga skaitās
Tad sanāk pēc CP loģikas, ka soda punkti nav sods tas tik tāds nosaukums, vot muldoņas.