Mainot svečvadus, apskaties arī sveces. Tas nekas, ka jaunas. Beigta svečvada dēļ pilnīgi jaunai svecei dažu dienu laikā izolatorā tiek izgrauzts grāvis un turpmāk dzirkstele plūdīs tur, pie viena sačakarējot jauno svečvadu. Raksturīga problēma Mondeo.

Un vēl - izmantojot sliktu svečatslēgu šitam auto ir viegli salauzt sveci.

Bet kāpēc nevar sākt ar aizdedzes sistēmu. Nav tur nekā pārcilvēciski sarežģīta. Linki par induktivitāti, ko Raimonds bija ielicis nebija tie labākie. To var pasniegt daudz vienkāršāk. Neredzu jēgu ar sertificētu lodāmuru lodēt virknē sertificētus rezistorus un pēc tam ar sertificētu testeri mērīt omus un kiloomus sertificēta pasniedzēja vadībā. Ja nu vienīgi, lai atsistu apetīti kaut ko vispār darīt, un nonāktu pie apziņas, ka elektronika ir viena garlaicīga un bezjēdzīga padarīšana. Vajag risināt reālus uzdevumus. Nu un, ka tur 90% nezināmā. Pieredze un zināšanas nāk tikai caur ciešanām un aplauzieniem.

Te cilvēks jautāja par indukcijas spoli. Nu varēji taču paskaidrot sīkāk, nevis aprobežoties ar tekstu, ka indukcijas spole darbojas apmēram tāpat, kā transformators. Un ja nu cilvēks nezina, kā strādā transformators. Par indukcijas spoli un aizdedzes sistēmām taču ir tik daudz, ko stāstīt. Kaut vai par to, ka ir divi galvenie veidi, kā uzkrāt dzirkstelei nepieciešamo enerģiju - indukcijas spolē vai kondensatorā. Ka otro veidu izmanto t. s. tiristoru aizdedzes sistēmās, kuras automobiļos tiek izmantotas visai reti. Tāpec, detalizētāk apskatot pirmo enerģijas uzkrāšanas veidu pastāstīt kāpēc un kādi procesi notiek spolē pēc tam, kad tai caur

komutatoru vai aizdedzes kontaktiem tiek pievadīts spriegums, un kas notiek brīdī, kad ķēdi pārtrauc. Tāpat varētu pastāstīt, ar ko un kāpēc atšķiras aizdedzes spoles, kas paredzētas dažādām aizdedzes sistēmām. Lūdzu pastāsti Raimond, cilvēks taču jautāja!

Nu nemēdz tā būt, ka nedarbojas nemaz. Ir tā ka darbojas, bet ne tā kā paredzēts. Nav skaņa, bet toties nāk dūmi un sit pa nagiem. Kaut arī ne tā, bet viss notiek. Ar laiku kaut kas sāk strādāt tā, kā gribas. Bet nav garlaicīgi.

Runājot par metodiku. Kāpēc nepiekrītu Raimondam. Tāpēc, ka tas ir baigi garlaicīgi - mācīties par omiem, kiloomiem, pēc tam par faradiem, pikofaradiem. Galu galā, būvējot shēmu, būtu taču jāzina arī kā strādā tranzistors un ne tikai. Protams, ja visu to zina, tad varbūt uzreiz var bez kļudām uzbūvēt perfektu shēmu. Ja līdz tam tiek. Es 14 gadu vecumā pēc pāris šādām teorētiskām nodarbībām ietu spēlēties uz citu smilšu kasti. Savu pirmo rādžiņu salipināju, gandrīz neko nejēgdams no šīm lietām, arī nemācēdams lodēt. Protams, ka sekoja aplauziens. Skaņa bij tāda, ka vārnu nevarēja atšķirt no cīruļa, bet tas verķis tomēr darbojās. Tad jau varēja pētīt, kas un kāpēc notiek, kāda mārrutka šitajā vietā ir pretestība, bet tajā kondensators, un kas notiek, ja šito pretestību nomaina ar to. Bet tā - bez kādas jēgas mērīt kiloomus - paldies!

Doma jau Raimondam laba, bet risinājums ir galīgi garām. Pirmkārt jau Iauto nav īstā vieta, kur izkliegt savu sāpi. Ir taču gan Tevalo gan EOZ forumi. Bet, ja palasa tos, var redzēt, ka viss notiek. Ir ļaudis, kas par šīm lietām interesējas, uzdod jautājumus, un ir kas var uz šiem jautājumiem atbildēt. Otrkārt - apmācības metodika. Esmu elektroniķis, bet ja man 14 gadu vecumā kāds pēc šadas programmas būtu sācis mācīt elektroniku, es tagad droši vien būtu grāmatvedis.