Lietotāja "Veiga" atbildes

Man domāt, ka Tev jādodas pie kantora, kas Tev gāzes iekārtu lika, lai skatās un domā. Garantija vēl spēkā vai iekāra likta jau sen?

Pagūglē, pameklē. Es, piemēram, pirmās divas reizes nopirku "auto sirdij", bet trešajā reizē mazliet piedomāju pie izmaksām, ekonomijas, rūpīgāk pārdomāju, no kā var pirkt auto un no kā nē - un rezultāts pozitīvs. Īstenībā sū..s par pašu ekonomiju - transportlīdzeklis beidzot pilda savu galveno funkciju - brauc un nekaitina.

Pieredze rāda, ka, piemēram, mazlietotam transportlīdzeklim par līzi mēnesī jāmaksā mazāk, nekā vecam mēnesī par remontiem. Pilnīgi pietiek ar profilaksi + tik, cik nolauž pats. Jaunam priekš tam ir garantija un pa garantijas laiku arī vietējie var iemācīties veikt remontus.

un ūpis joprojām brauc ar veco labo IŽ-Kombi, jo nav jau jēgas pirkt jaunu, ja var katru otro dienu paremontēt veco.

Ko pēkšņi tādas rūpes par pasažieriem? Teorētiska iespēja ietaupīt uz vadītāju skaitu un elektrību (viens ietilpīgāks tramvajs noteikti netērē tikpat daudz enerģijas kā divi mazāk ietilpīgi). A teorētiska, jo visas labās lietas pie mums ir tikai teorētiskas...

Vai tad tu nezini, ka marta beigas ir 31.martā plkst. 23:59?

Pasažieru vilcienā var sabāzt vairāk nekā Tevis pieminēto 300 cilvēku, bet vai kāds no mašīnistiem ir ar augstāko inženiertehnisko izglītību (varu kļūdīties)? (jā, zinu, viņus regulē dispečeri, automātiskās drošības sistēmas un vēl sazinkas)

Diemžēl. A pasapņot nevar?

Murgs ne murgs, es aprakstīju, kur aizķeras satiksme un piedāvāju pirmo iespējamo risinājumu, kas ienāca galvā, nepretendējot uz gada labāko piedāvājumu Tagad iedomājos, ka sabtransa vajadzībām var nahrenizēt to trijstūri, kur brīvībene ar baroneni sanāk kopā, tuk tur kaut kāda svaiga būda uzbetonēta.

Atliek cerēt, ka atbildīgajos dienestos pieņems darbā kādu, kurš izdomās kaut vai kādu primitīvu risinājumu, pretstatā nekādiem risinājumiem šobrīd.

Par braukšanu pa sliedēm Tev ir pilnīga taisnība. Par miljoniem - arī, lai gan pēc manām pieticīgajām domām, pietiktu ar daudz mazāku summu, ja kāds aizdomātos uz remontu aizdzīt simts "simtlatniekus" ar lāpstām un laužņiem.

Pamatā problēma ir tilta caurlaidība + bruģis + sliedes, kas nav līmenī ar bruģi. Pērnavas un Vairoga ielu krustojumi visticamāk ir pārregulējami, ja reiz tilts nebūtu vairs šķērslis.

Bet nu tilts un satiksmes organizācija uz tā ir pilnīgs gimorojs. No centra puses reāli 4 joslas saspiežas pusotrā - 2 no Brīvības ielas (kur 1 joslu bloķē autobusu/trolejbusu pietura), 2 joslas no Barona ielas (auto + džimbulis). Uz tilta satiksmi bloķē trolejbuss, jo čubina lēnām bruģa dēļ. Aiz tilta satiksmi bloķē tie, kas nogriežas uz Dominu un lien ārā no Dominas. Pie VEFa - "vaļējā" tramvaja pietura

--> tātad daļējs risinājums būtu:

1. nomainīt bruģi pret asfaltu un iestrādāt sliedes līmenī (es nezinu, vai tilta konstrukcija to atļauj)

2. grūti pateikt, ko darīt ar trolejbusu pieturu, jo vietas tur maz, varbūt viss sabtranss posmā no Pēnavas ielas līdz tiltam ir jāsadzen uz Barona ielas.

3. aizliegt labo pagriezienu uz Dominu aiz tilta, lai griežas pa Ūnijas ielu.

4. Tramvajam pie VEFa uztaisīt "peroniņu", kas nozīmē Brīvības ielas "apliekšanu" apkārt pieturai, jo vietas ta maz.

Paskaties, kas pēc ūdensvada plīsuma notiek ar vieglo auto mobilitāti. Ir kāda atšķirība?

BB, tāpēc jau es arī apgalvoju, ka problēma ir satiksmes organizēšanā.

Bija te kādreiz topiks pēc Ulmaņa/Vienības gatves krustojuma pārbūves, cilvēki cepās par to, ka pēc pārbūves nav paredzēts atsevišķs luksofora cikls tiem, kas grib nogriezties pa kreisi uz Jelgavu.

Un tad komentāros pieslēdzās SatDepa pārstāve, kura ar putām uz lūpām apgalvoja, ka SatDeps projektēšanas stadijā ir veicis mērījumus un konstatējis, ka kreiso pagriezienu izmanto pārāk maz auto, lai ieviestu atsevišķu ciklu.

Jauki, tikai SatDeps nebija ņēmis vērā būtisku faktu, ka lielākā daļa, kam vajag uz Jelgavu, apstākļu spiesti brauc pa Telts ielu, nevis stāv bezcerīgās rindās, lai nogrieztos pa kreisi.

Un tā ir ar visiem pārējiem projektiem - vienam vajag atmazgāt naudu, otrs neizprot elementāras likumsakarības pilsētas satiksmē. Toties abi ir ļoti svarīgi un "pieņem lēmumus".

Es joprojām uzskatu, ka galvenā vaina ir Satiksmes departamenta mentālajā impotencē.

- Piemēram, kādēļ Rīgas pilsētā ārpus Vecrīgas ir jātur uz ielām bruģis?

- Kādēļ nevar paplašināt, piemēram, Barona ielu Pērnavas ielas apkārtnē par pusmetru, lai vieglie netraucē tramvajam (a vietas tur dafiga).

- Par sabiedriskā transporta novirzīšanu tur, kur vairāk braucēju, nevis tur, kur ērtāk palaist, vispār nerunāsim.

Bet es vēlreiz uzsveru, ka problēma ir normālas satiksmes organizācijā, nevis satiksmē kā tādā.

Kā tad, pamēģini 18:00 no centra līdz Juglai aizbraukt ar tramvaju vai autobusu

Putekļu radīšana arī ir dīvains arguments - parādi man kādu transportu, kas nesaceļ putekļus. Parādi man kādu gājēju, kas neizdala metānu.

Pēc maniem novērojumiem, sastrēgumus rada saprāta trūkums Satiksmes departamentā. Kabatas trolejbusu un autobusu pieturās, papildus joslas priekš nogriešanās, kā arī gājēju pāreju pārcelšana 10m tālāk no krustojumiem diezgan ievērojami likvidētu aizķeršanos satiksmē. Principā Rīgai pietiktu ar dažiem saprātīgiem satiksmes plānotājiem.

Mahinācijām nav nekāda sakara ar transporta ērtumu vai neērtumu. Iespējams, ka Dienvidu tilts ir mahinācija, taču man kā autobraucējam, tā ir liela ērtība. Kad pabeigs, tad vispār būs prīmā.

Un ja visi pakši, kas izmanto tramvaju un citu sabtransu, sāktu braukāt ar vieglajiem, Kuznecss kauktu par sastrēgumiem un parkošanās vietu trūkumu. Ārējais ienaidnieks vienmēr nepieciešams.

Cik man ir bijusi darīšana ar LVC, tad viņi pat ļoti brīnās par CP nevēlēšanos izmantot viņu mērījumus. Kaut vai tik elementāros nolūkos, kā paskatīties kartē, kāds ir vidējais ātrums noteiktos posmos.

Pat zirgam skaidrs, ka VIDĒJAIS ātrums ir lielāks par 90, neskatoties uz opīšiem-sēņotājiem. Un tad nāk CSDD un viszinoši bezd par infrastruktūras briesmīgo stāvokli. Bet iemācīties atšķrību starp "max ātrums 70" un "ieteicamais ātrums 70" CSDD speciālistu saprāts nevelk.

Kas attiecas uz ātrumiem - pie normāli notīrīta ceļa man ir pofig - vasara, ziema... dienā 110, naktī 105. Galvenais izjust auto un lai normālas, sezonai atbilstošas riepas.

Riskēju izsaukt uguni, bet apgalvošu, ka riepa var vismaz karstumā deformēties no ilgstošas berzes pret ledu. Atslēgas vārds šajā gadījumā ir "berze", nevis "degt ar liesmu".

Es ar šo gadījumu nelepojos, bet mans vecais, man klātesot automašīnā, pirms gadiem 25iem reiz ziemā šādi "sadedzināja" riepu, ilgstoši mēģinot izbraukt no graviņas pa apledojušu ceļu. Spolēja, kamēr pārdedzināja - tehniski riepa deformējās berzes radītā karstuma iespaidā. Vecajam gan tā bija pirmā reize pie auto stūres

Man arī ir ar iesmidzināšanu un bišķi līdzīga problēma. Nav bijis laika atrisināt, bet, manuprāt, problēmas cēlonis varētu būt samērā vienkāršs.

Tātad, ko mēs zinām par gāzes sistēmu:

1) gāzes iztvaikošana reduktorā notiek uz dzesēšanas sistēmas rēķina (truba iet cauri un dod siltumu)

2) zinu, ka manam auto pārslēgšanās uz gāzi ir noregulēta uz +30 grādiem (neprasiet, kas tieši tiek mērīts, bet motoram pēc idejas ir jāuzsilst.

Tad lūk, ideja ir noregulēt "pārslēgšanos" uz 35 - 40 grādiem. Mīnuss - Autogāzē par pieslēgšanos auto datoram paņems 10 Ls. Lauka apstākļos var darīt vienkāršāk. Es, piemēram, aukstā laikā no rīta kādu kilometru vairāk nobraucu uz benzīnu un tad pārslēdzos. Motors ir uzsilis un problēmu nav.

Protams - ir jāseko, lai filtri būtu nomainīti, lai svečvadi nesistu garām - gāzes sistēma tomēr ir jūtīgāka par benzīnnieci.

Cik dzirdēts, tad Rebirs iegrābās ar ķīniešu piegādātajām detaļām (a la nepareizajā ielas pusē iepirkās).

Vēl tāds sīkums, ka vajadzēja aplikt ar nodokli NĪ darījumus un ierubīt NĪ nodokli jau pirms 15 gadiem

Meža (pat ne vairs lauku) tūnings:

englishrussia.com/...

Nemaz neizskatās slikti

Manā miestā ir visi iespējamie jaukumi - ziemā pliks ledus uz ielām + reljefs + šaura leņķa pagriezieni

Dzīvojot nelielā miestiņā ārpus Rīgas, kur pašvaldība par tādu pasākumu kā ielu kaisīšana nav dzirdējusi vai nevēlas dzirdēt, jēga ir. Pa šoseju, saprotams, grab

Man arī ir krīzes laika jautājums - vai kāds vispār kantoris ņemas ar tādu taupības pasākumu kā radžu atjaunošanu? Ziemenēm man protektors vēl labu labais, bet pagājušajā sezonā ne ledus, ne sniega, tādēļ radzes pabira.

Var jau attīstīties arī otrā virzienā - salikt pie vadiem visus:

hutnyak.com/...

Bet jāpiekrīt, ka tas varētu būt noderīgi garos gabalos, kur nav jāspiežas un daudz jāmanevrē.

Starp citu, savulaik dzirdēju, ka čehi vai ungāri esot izgudrojuši veidu, kā trolejbusi var viens otru apdzīt, nenoņemot ķepas no vadiem. Tik info avots nedodas rokā.